Lub Nroog Npanpiloos Uas Loj Dua Ntais Yog Dab Tsi?
Phau Vajlugkub qhia li cas
Phau Tshwmsim, piav txog tus “poj niam” uas muab hu ua “tus niam ntiav uas phem kawg nkaus.” Nws muaj ib lub npe “uas tsis muaj neeg paub lub ntsiab lus, lub npe ntawd sau hais tias, ‘Lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais.’” (Tshwmsim 17:1, 3, 5) Tus poj niam no piv txog txhua txoj kev ntseeg cuav hauv lub qab ntuj khwb no uas “lawv yeej paub qhov tseeb txog Vajtswv tiam sis lawv ho mus ntseeg tej yam cuav” lawm.a (Loos 1:25) Txawm tias cov kev ntseeg ntawd nyias ntseeg txawv nyias los, lawv puav leej coj tib neeg mus yuam kev kom tsis txhob pe hawm tau tus tseem Vajtswv, Yehauvas.—2 Kevcai 4:35.
Tej Uas Qhia Txog Lub Nroog Npanpiloos Uas Loj Dua Ntais
Lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais tsuas yog ib lub cim xwb. Phau Tshwmsim qhia ua lus piv txwv txog tej uas yuav muaj tshwm sim tom ntej no ces peb pom tias lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais tsis yog ib tug poj niam tiag tiag tiam sis yog ib lub cim xwb. (Tshwmsim 1:1) Tsis tas li ntawd, phau Vajlugkub kuj hais tias nws “zaum saum ntau tus dej,” uas piv txwv txog “txhua pab neeg txhua xeem neeg thiab txhua haiv neeg tsis hais cov uas hais yam lus twg huv tib si.” (Qhia Tshwm 17:1, phau Vajtswv Txojlus Txhais Tshiab Xyoo 2004; Tshwmsim 17:15) Ib tug poj niam tiag tiag yeej ua tsis tau li ntawd.
Lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais sawv cev rau txhua lub teb chaws. Nws hu ua “lub nroog loj dua ntais uas kav tag nrho tej vajntxwv uas nyob hauv ntiaj teb no.” (Tshwmsim 17:18) Ces vim li ntawd, nws thiaj muaj hwj chim tswj hwm thiab hloov tau neeg txoj kev xav.
Lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais yog kev ntseeg, tsis yog kev nom kev tswv los sis kev ua lag ua luam. Lub nroog Npanpiloos txheej thaum ub yog ib lub nroog uas loj thiab muaj koob nto npe kawg vim lawv tej kev ua ‘khawv koob thiab kev ua neeb ua yaig’. (Yaxaya 47:1, 12, 13; Yelemis 50:1, 2, 38) Qhov tseeb tiag, cov neeg uas nyob hauv lub nroog ntawd coj tej kev ntseeg cuav uas tsis mus raws li tus tseem Vajtswv, Yehauvas tej lus qhia. (Chivkeeb 10:8, 9; 11:2-4, 8) Cov vajntxwv hauv lub nroog Npanpiloos muab lawv tus kheej saib tseem ceeb tshaj Vajtswv Yehauvas thiab nws txoj kev pe hawm vim lawv khav theeb heev. (Yaxayas 14:4, 13, 14; Daniyees 5:2-4, 23) Ib yam li ntawd, lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais uas hais hauv Tshwmsim los kuj ua tej kev khawv koob yees siv thiab, ces qhov no qhia tias nws yeej yog kev ntseeg lub koom haum ntag.—Tshwmsim 18:23.
Lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais yeej tsis yog kev nom kev tswv, rau qhov phau Vajlugkub hais tias “tej vajntxwv hauv ntiajteb” yuav quaj ntsuag thaum lub nroog ntawd raug puas tsuaj tag lawm. (Tshwmsim 17:1, 2; 18:9) Nws los kuj tsis yog hais txog tej kev ua lag ua luam uas yog “tej tub lag tub luam uas nyob hauv ntiajteb.”—Tshwmsim 18:11, 15.
Lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais yeej phim nkaus lub cim rau kev ntseeg cuav. Kev ntseeg cuav tsis qhia tib neeg kom lawv paub tias yuav ua li cas thiaj txav ze tau rau tus tseem Vajtswv Yehauvas, tiam sis lawv tsuas coj tib neeg mus pe hawm lwm cov vajtswv xwb. Phau Vajlugkub muab tej uas lawv ua ntawd hu ua kev muag cev ntawm sab kev ntseeg. (Levi Tej Kevcai 20:6; Khiav Dim 34:15, 16) Ntau txoj kev ntseeg tseem niaj hnub qhia tej kev ntseeg uas lub nroog Npanpiloos txheej thaum ub qhia xws li Vaj Peb Leej, tus plig tsis txawj tuag, thiab siv tej duab tej mlom los pe hawm. Cov kev ntseeg no kuj muab tej kev nyiam kev ntshaw hauv lub qab ntuj no los txuam nrog rau lawv txoj kev teev tiam Vajtswv thiab. Phau Vajlugkub hais tias qhov no yog ib txoj kev ntxeev siab ntawm sab kev ntseeg.—Yakaunpau 4:4.
Qhov uas kev ntseeg cuav khav txog lawv tej kev nplua nuj thiab tej uas lawv muaj ces yeej phim nkaus lub npe uas phau Vajlugkub tis rau lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais ntag, uas yog tus uas “hnav ib ce tsoos tsam xem thiab liab ploog” thiab “coj npauj kub thiab tej qe zeb hlaws thiab tej qe qwj muaj nqes”. (Qhia Tshwm 17:4, phau Vajtswv Txojlus Txhais Tshiab Xyoo 2004) Lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais ntawd yog lub hauv paus ntawm tej “kev qias vuab tsuab hauv lub ntiajteb,” uas yog tej kev cob qhia thiab txhua yam lawv ua uas tsis hwm Vajtswv. (Qhia Tshwm 17:5, phau Vajtswv Txojlus Txhais Tshiab Xyoo 2004) Kev ntseeg cuav cov tswv cuab uas los ntawm “txhua xeem neeg thiab txhua haiv neeg tsis hais cov uas hais yam lus twg huv tib si” yog cov uas txhawb lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais.—Tshwmsim 17:15.
Cov Duab uas lub British Museum tso cai peb yees los siv
Daim txhib zeb uas txaug Npanpiloos tus Vajntxwv Nabonidus thiab cov cim uas yog lawv tus vajtswv Sin, Ishtar, thiab Shamash
Lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais yog tus ris lub txim tuag ntawm “txhua tus uas raug tua hauv lub ntiajteb.” (Qhia Tshwm 18:24, phau Vajtswv Txojlus Txhais Tshiab Xyoo 2004) Ib tiam dhau ib tiam, keeb kwm qhia tias, kev ntseeg cuav tsis yog tsim kev tsov kev rog thiab txhawb neeg ua phem sib tua vim tsis ntseeg ib yam xwb, tiam sis lawv tseem tsis qhia tib neeg qhov tseeb txog Yehauvas, tus Vajtswv uas yog kev hlub thiab. (1 Yauhas 4:8) Tim tej no, thiaj muaj kev sib ntau sib tua.
Vajtswv xav li cas rau lub Nroog Npanpiloos Uas Loj Dua Ntais?
Raws li Vajtswv pom, lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais “tej kev txhaum twb tib mus nto ntuj lawm.” (Tshwmsim 18:4, 5) Vajtswv yeej npau taws kawg li rau cov uas qhia tej uas tsis muaj tseeb txog Vajtswv thiab ua phem ua tsis ncaj rau lawv cov neeg.
Yuav muaj li cas rau lub Nroog Npanpiloos Uas Loj Dua Ntais?
Phau Vajlugkub hais tias “Vajtswv twb rau txim rau lub nroog” uas yog lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais ntawd lawm. (Tshwmsim 18:20) Phau Vajlugkub ua lus piv txwv qhia tias Vajtswv yuav muab kev ntseeg cuav rhuav tshem kom tsis muaj ntxiv li lawm. (Tshwmsim 18:8) Vajtswv tshoov tus tsiaj liab ploog ua piv txwv txog tsoom nom tswv uas muaj hwj chim heev lub siab kom muab kev ntseeg cuav rhuav tshem kom tu noob nrho mus. (Tshwmsim 17:16, 17) Tib pliag ntshis xwb yuav tsis muaj leej twg pom lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais ntxiv lawm, ib yam li thaum muab lub txhib zeb pov kiag mus rau hauv hiav txwv ntag. (Tshwmsim 18:21) Vim li no, cov uas xav ua haum Vajtswv siab yuav tsum “cia li tawm hauv lawv mus,” thiab cais lawv tus kheej ntawm kev ntseeg cuav mus.—2 Kauleethaus 6:14-17.
a Mus saib zaj uas qhia tias “How Can I Find the True Religion?”