Teev Tiam Yehauvas Kawg Siab Kawg Ntsws
“Maivliag . . . mloog Yexus tej lus qhia. Matha ntxhov siab rau nws tej haujlwm.”—LUKA 10:39, 40.
1, 2. (1) Ua li cas Yexus thiaj hlub tshua Matha? (2) Matha ua yuam kev li cas?
LAXALAU tus muam Matha yog ib tug neeg zoo li cas? Phau Vajlugkub qhia tias Yexus hlub tshua Matha heev. Yexus yeej hwm coob tus pojniam ib yam li nws tej nkauj tej muam. Nws kuj hlub nws niam Maivliag thiab hlub Matha tus niam hluas Maivliag kawg li thiab. (Yauhas 11:5; 19:25-27) Ua li cas Yexus thiaj hlub tshua Matha?
2 Yexus hlub Matha rau qhov Matha muaj lub siab dawb siab zoo thiab nquag heev. Tiamsis qhov tseem ceeb tshaj, Yexus paub tias nws muaj kev ntseeg loj kawg li. Matha ntseeg txhua yam uas Yexus qhia thiab nws paub tseeb tias Yexus yog tus Mexiyas uas Vajtswv cog tseg. (Yauhas 11:21-27) Txawm tias Matha coj tau zoo heev los nws kuj ua yuam kev ib yam li peb sawvdaws thiab. Muaj ib zaug Yexus mus xyuas Matha thiab Maivliag lawv. Matha chim rau Maivliag vim Maivliag tsis pab nws npaj zaub mov. Nws thiaj hais li no rau Yexus: “Tus Tswv, koj tsis quav ntsej qhov uas kuv tus niam hluas cia kuv tib leeg ua haujlwm xwb lov? Koj cia li hais kom nws los pab kuv thiab.” (Nyeem Luka 10:38-42.) Ua cas Matha hais li ntawd? Yexus teb nws li cas xwb? Peb kawm tau li cas los ntawm zaj no?
MATHA NTXHOV SIAB NTAU YAM
3, 4. (1) Yexus qhuas Maivliag li cas? (2) Matha kawm tau dabtsi los ntawm Yexus cov lus ntuas nws? (Saib daim duab ntawm sab 20.)
3 Yexus zoo siab kawg li tias Matha thiab Maivliag nkawd caw nws mus so hauv lawv tsev. Thaum Yexus mus txog, nws xav qhia qhov tseeb rau lawv. Yexus yog tus xibhwb uas txawj qhia tshaj plaws, Maivliag mloog tsis dhuav li. Maivliag thiaj mus “zaum ntawm Yexus kotaw mloog Yexus tej lus qhia.” Kheev tias Matha los zaum mloog Yexus qhia, ces Yexus twb qhuas nws lawm thiab.
4 Tiamsis Matha ntxhov siab ntau yam, rau qhov nws tabtom npaj ib rooj mov qab heev rau Yexus noj. Maivliag tsis cev tes pab nws li, nws thiaj npau taws thiab yws kom Yexus hais Maivliag. Yexus pom tias Matha npaj ntau yam, nws thiaj ua tib zoo ntuas Matha li no: “Matha, Mathaʹe, koj txhawj thiab ntxhov siab rau ntau yam heev.” Yexus ntuas nws tias: “Tsuas muaj tib yam uas cheem tsum xwb.” Yexus cov lus qhia tias yog Matha npaj mentsis xwb twb txaus lawm. Ces Yexus mam li qhuas Maivliag tias: “Maivliag twb xaiv yam uas zoo lawm, tsis muaj leejtwg txeeb tau ntawm nws mus.” Tej zaum Maivliag tsis nco qab tias lawv noj dabtsi hmo ntawd, tiamsis nws nco ntsoov txhua lo lus uas Yexus tau qhia, thiab qhov uas Yexus qhuas nws ntawd. Tom qab 60 lub xyoos, tus tubtxib Yauhas sau tias: “Yexus hlub Matha thiab nws tus niam hluas.” (Yauhas 11:5) Yauhas cov lus ua pov thawj tias Matha kuj mloog Yexus cov lus ntuas nws. Matha kub siab lug ua Yehauvas tes dej num mus tas nws lub neej.
5. (1) Vim li cas tsis yoojyim rau peb tau hau ntsoov ua Yehauvas tes dej num? (2) Peb yuav kawm lo lus nug twg hauv zaj no?
5 Niaj hnub no tseem muaj ntau yam los tab kaum peb heev dua tiam Matha lawv nyob thiab. Phau Tsom Faj Askiv lub 9 Hlis tim 15, 1958 ceeb toom kom cov kwvtij nkauj muam tsis txhob cia tej txujci tshiab tab kaum lawv tes haujlwm rau Yehauvas. Lub caij ntawd, tibneeg twb tsim tau ntau yam los khuam cheem sawvdaws lawm. Muaj tej ntaub ntawv luam duab zoo nkauj heev, tej xov tooj cua, tej yeeb yaj kiab, thiab tej this vis ua rau txhua tus xav saib heev. Phau Tsom Faj thiaj hais tias hnub kawg twb los ze zuj zus lawm, yog li “yuav muaj ntau tsav ntau yam los tab kaum peb zuj zus thiab.” Tamsim no peb nyob rau tiam uas muaj ntau yam los tab kaum peb tiag. Peb yuav xyaum Maivliag tus qauv li cas es tau hau ntsoov ua Yehauvas tes dej num?
TXHOB SAIB TEJ QHOV TXHIA CHAW TSEEM CEEB DUA
6. Yehauvas cov tibneeg siv tej twj los ua dabtsi?
6 Yehauvas cov tibneeg ib txwm siv tej twj uas tibneeg tsim tau los pab lawv tshaj tawm txoj xov zoo. Lub caij ntsuj rog thoob qab ntuj zaum 1, lub koom haum tau npaj ib zaj yeeb yaj kiab los tshaj tawm rau tsheej plhom leej uas nyob ntau lub tebchaws.a (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Zaj yeeb yaj kiab ntawd qhia tias Yexus Khetos yuav kav lub ntiajteb thiab coj kev thaj yeeb los rau noob neej. Yehauvas cov tibneeg kuj siv xov tooj cua los tshaj tawm txog lub Nceeg Vaj thoob ntiajteb. Niaj hnub no ne? Txawm tibneeg nyob qhovtwg los xij, muaj lub koos pis tawj thiab Is Taws Nej, txoj xov zoo thiaj nrov ncha mus txog lawv lawm thiab.
Txhob cia tej yam tsis tseem ceeb tab kaum koj txojkev pe hawm Yehauvas (Saib nqe 7)
7. Vim li cas peb yuav tsum tsis txhob saib tej qhov txhia chaw tseem ceeb dua peb txojkev pe hawm?
7 Phau Vajlugkub ceeb toom kom peb txhob muab tej qhov txhia chaw hauv ntiajteb saib tseem ceeb dua peb txojkev pe hawm Vajtswv. Peb yuav tsis siv tag nrho peb lub sijhawm rau tej ntawd. (Nyeem 1 Khaulee 7:29-31.) Tej zaum peb nyiam ua si, nyeem ntawv, saib this vis, ncig teb ncig chaw, kav kiab kav khw, lossis kawm txog tej twj uas tawm tshiab. Peb kuj nyiam nrog peb cov phoojywg tham hauv Is Taws Nej, ntaus ntawv hauv xov tooj, thiab xa ntawv hauv koos pis tawj. Ib txhia nyiam saib luag ntaus pob hauv xov tooj thiab. Tej no tsis txhaum tiamsis yoojyim rau peb tiv heev. (Laj Lim Tswvyim 3:1, 6) Yog peb pheej siv sijhawm ua tej yam tsis tseem ceeb ces yuav tab kaum yam ua tseem ceeb dua ntais uas yog peb txojkev pe hawm Yehauvas.—Nyeem Efexau 5:15-17.
8. Vim li cas peb yuav tsum tsis txhob nyiam tej yam hauv lub qab ntuj no?
8 Xatas tsim lub sim ceeb no los txiav peb txojkev teev tiam Yehauvas. Nyob thawj 100 xyoo los Xatas twb yeej coj li no lawm. Nimno nws hajyam ua nyuaj tshaj ntawd lawm thiab. (2 Timaute 4:10) Yog li ntawd, peb yuav tsum tshuaj ntshis seb peb puas qaug siab rau tej yam hauv ntiajteb no. Yog peb tshuaj pom tej yam tsis zoo, peb yuav tsum kho tamsid. Phau Vajlugkub qhia tias peb txojkev hlub rau Yehauvas yuav tsum ruaj khov thiab yuav tsum tsis txhob nyiam tej yam hauv lub qab ntuj no. Yog li ntawd, txhob cia lub qab ntuj no tab kaum peb xwv thiaj yoojyim rau peb mloog Yehauvas lus thiab nyob ze nws.—1 Yauhas 2:15-17.
TAU HAU NTSOOV UA YAM TSEEM CEEB DUA NTAIS
9. (1) Yexus qhia kom nws cov thwjtim tau hau ntsoov ua dabtsi? (2) Yexus tseg tus qauv zoo li cas rau peb?
9 Yexus kuj ntuas nws cov thwjtim ib yam li ntuas Matha thiab. Yexus txhawb kom lawv tau hau ntsoov teev tiam Yehauvas thiab ntsia ntsoov rau Vajtswv lub Nceeg Vaj xwb. (Nyeem Mathai 6:22, 33.) Yexus tseg tus qauv zoo kawg nkaus rau peb xyaum. Nws tsis lob ntau tsav ntau yam, tsis muaj vaj muaj tsev, thiab tsis muaj liaj muaj teb.—Luka 9:58; 19:33-35.
10. Yexus tseg tus qauv zoo li cas rau peb?
10 Yexus tsis cia ib yam dabtsi tab kaum nws tes haujlwm tshaj tawm txoj xov zoo. Xav txog lub sijhawm tsis ntev tom qab nws pib ua nws tes num hauv ntiajteb no. Thaum ntawd cov neeg hauv lub moos Khapena-u thov kom nws nrog lawv nyob ntev mentsis. Yexus teb li cas? Nws tau hau ntsoov ua nws tes haujlwm xwb. Nws hais tias: “Kuv yuav tsum tshaj tawm txoj xov zoo hais txog Vajtswv lub tebchaws [Nceeg Vaj] rau lwm lub moos thiab, rau qhov Vajtswv yeej txib kuv los ua tes haujlwm no.” (Luka 4:42-44) Yexus taug kev deb heev mus tshaj tawm txoj xov zoo rau coob leej ntau tus. Yexus yog ib tug neeg tsis muaj kev txhaum, tiamsis nws kuj txawj nkees thiab. Nws khwv heev, nws thiaj nrhiav caij so kom los siav.—Luka 8:23; Yauhas 4:6.
11. (1) Thaum ib tug txivneej los thov kom Yexus tu nws qhov teeb meem, Yexus hais li cas xwb? (2) Tom qab ntawd, Yexus piav li cas rau nws cov thwjtim?
11 Muaj ib zaug thaum Yexus tabtom qhia ib lub ntsiab tseem ceeb heev rau nws cov thwjtim, muaj ib tug txivneej los thov Yexus tias: “Xibhwb, thov koj hais kuv tus tijlaug faib qub txeeg qub teg rau kuv thiab.” Yexus hais li cas xwb? Nws tsis kam tu qhov teeb meem ntawd. Nws tsuas tau hau ntsoov qhia nws cov thwjtim xwb. Lub sijhawm ntawd, Yexus thiaj piav rau nws cov thwjtim tias yog lawv qaug siab rau tej qhov txhia chaw hauv ntiajteb no, ces yuav tab kaum lawv tes haujlwm rau Vajtswv.—Luka 12:13-15.
12, 13. (1) Vim li cas cov Kili xav tsis thoob txog Yexus tes haujlwm? (2) Thaum Fili qhia Yexus tias cov Kili xav ntsib nws, Yexus ua li cas xwb?
12 Thaum yuav txog lub sijhawm uas Yexus raug tua, nws ntxhov siab kawg li. (Mathai 26:38; Yauhas 12:27) Nws paub tias nws yuav raug tua txom nyem ntsuav. Tiamsis ua ntej ntawd tseem tshuav haujlwm ntau heev rau nws ua. Zoo li Hnub 7, Nixa 9, Yexus ua tiav lo lus faj lem txog qhov uas tus Mexiyas caij ib tug nees luav mus hauv Yeluxalees. Coob leej tawm tuaj tos txais nws ua lawv tus Vajntxwv. (Luka 19:38) Hnub tom qab ntawd, Yexus mus hauv lub tuam tsev thiab ntiab cov tub lag tub luam siab hlob uas dag sawvdaws noj.—Luka 19:45, 46.
13 Muaj ib co neeg Kili tuaj ua kevcai hla dhau hauv Yeluxalees thiab. Thaum lawv pom Yexus tes haujlwm lawv xav tsis thoob li. Lawv thiaj thov Fili tias lawv xav ntsib Yexus. Tiamsis lub sijhawm ntawd Yexus tseem muaj haujlwm ntau heev ua rau Yehauvas. Yexus paub tias tsis yog lub caij nws mus yaum tibneeg los txhawb lossis tiv thaiv nws ntawm nws cov yeeb ncuab. Nws nco ntsoov tias tes haujlwm uas Vajtswv txib nws los tuag theej tibneeg lub txhoj, tseem ceeb dua ntais. Nws thiaj qhia nws cov tubtxib tias tshuav tsis ntev xwb nws yuav tuag. Cov uas xav raws Yexus qab yuav tsum muab Vajtswv tes haujlwm saib tseem ceeb dua lawv txojsia ib yam li ntawd thiab. Yexus hais tias: “Tus uas nyiam nws txojsia yuav piam txojsia, tus uas ntxub nws txojsia hauv lub ntiajteb no yuav tuav tau txojsia mus ib txhis.” Tiamsis Yexus cog lus tias “leej Txiv yuav pub koob meej” thiab txojsia ib txhis rau cov uas raws nws qab. Thaum Yexus qhia tej no rau lawv tas, ntshe Fili twb coj Yexus cov lus mus txhawb cov Kili lawm thiab.—Yauhas 12:20-26.
14. Puas yog Yexus tau hau ntsoov tshaj tawm xwb es tsis muaj caij so li?
14 Puas yog Yexus tau hau ntsoov tshaj tawm txoj xov zoo xwb es tsis muaj caij so li? Tsis yog. Phau Vajlugkub qhia tias muaj ib zaug Yexus mus nrog lawv noj tshoob, thiab nws tau muab dej hloov ua ib co cawv txiv hmab uas qab heev. (Yauhas 2:2, 6-10) Nws kuj mus so hauv tej phoojywg tsev, thiab mus xyuas cov uas xav hnov txoj xov zoo. (Luka 5:29; Yauhas 12:2) Tiamsis Yexus xub nrhiav sijhawm los so ib leeg xwb, kom nws thiaj muaj caij thov Vajtswv thiab xav txog nws lub neej.—Mathai 14:23; Malakau 1:35; 6:31, 32.
“MUAB TXHUA YAM NRA HNYAV . . . TSO TSEG”
15. (1) Povlauj ntuas kom cov Khixatia ua dabtsi? (2) Nws tseg tus qauv zoo li cas rau peb xyaum?
15 Tus tubtxib Povlauj hais tias cov Khixatia zoo li cov neeg uas sib tw dhia. Tiam ntawd cov neeg uas sib tw dhia yuav tsum txo txhua yam uas khuab lawv tseg, thiaj tsis dawm lawv. (Nyeem Henplais 12:1.) Povlauj tseg tus qauv zoo heev rau peb xyaum. Tiam ntawd Povlauj muaj peevxwm tau lub neej muaj meej mom nrog cov thawj coj Yudai, tiamsis nws muab tej ntawd tso tseg tibsi. Vim li cas? Vim nws “xam pom tias yam twg tsim txiaj kawg nkaus.” Nws kub siab lug tshaj tawm txoj xov zoo ib qho rau ib qho, mus rau hauv Axia, Xilia, Makhedaunia, thiab Yudia. Povlauj tos ntsoov nws qhov nqe zog uas yuav tau txojsia ib txhis tsis kawg saum ntuj ceeb tsheej. Nws hais tias: “Kuv tsis nco tej uas dhau tag los lawd thiab huas mus rau yam uas nyob yav tom ntej, thiab siv zog mus kom txog tus ciam kom thiaj tau txais tshav ntuj.” (Filipi 1:10; 3:8, 13, 14) Povlauj tsis muaj txij nkawm, nws thiaj tau zoo “ua koom tu tus Tswv tsis tu ncua tsis khuam cheem dabtsi li.”—1 Khaulee 7:32-35.
16, 17. (1) Txawm muaj txij nkawm los tsis muaj, txhua tus xyaum tau Povlauj tus qauv li cas? (2) Malakau thiab nws tus pojniam tau xyaum Povlauj li cas?
16 Ib yam li Povlauj, Yehauvas cov tub qhe ib txhia txiav txim siab tsis yuav txij nkawm lawv thiaj tau zoo teev tiam Yehauvas. (Mathai 19:11, 12) Cov uas tsis muaj txij nkawm tab seeb dua cov uas muaj. Tiamsis txawm peb muaj txij nkawm los tsis muaj, peb yuav tsum “muab txhua yam nra hnyav . . . tso tseg” xwv thiaj tsis tab kaum peb tes haujlwm rau Yehauvas. Peb yuav tsum hloov peb lub neej, txhob ua tej yam uas yuav nkim peb lub sijhawm kom peb tau zoo ua Yehauvas txoj haujlwm dua.
17 Xav txog ob niam txiv nyob sab Yus Luv hu ua Malakau thiab Claire [khe·les]. Thaum nkawd kawm ntawv tiav nkawd pib tho kev. Tom qab nkawd sib yuav los nkawd kuj tho ke ua ke thiab. Tiamsis nkawd xav ua haujlwm ntxiv rau Yehauvas. Nkawd twb coj lub neej yoojyim tiamsis nkawd tsis xav cia dabtsi tab kaum, nkawd thiaj muab nkawd lub tsev muag. Malakau hais tias: “Wb tso haujlwm tseg xwv wb thiaj tau mus pab tsim tsa tej Tsev Nceeg Vaj thoob ntiajteb.” Tau 20 lub xyoos dhau los no, nkawd twb ncig mus pab tsa Tsev Nceeg Vaj thoob sab Afika. Muaj tej lub caij nkawd tu ncua nyiaj txiag los, Yehauvas yeej saib xyuas nkawd. Nws tus pojniam hais tias: “Wb txaus siab hlo teev tiam Yehauvas txhua hnub. Wb tau ntaus phoojywg nrog coob leej ntau tus. Wb yeej tsis tu ncua ib yam dabtsi li. Tej uas wb tso tseg lawd yeej muab piv tsis tau rau txojkev zoo siab uas wb muaj thaum wb ua haujlwm puv ntoob rau Yehauvas.” Cov uas ua haujlwm puv ntoob rau Yehauvas yeej xav ib yam li nkawd thiab.b—Saib cov lus hauv qab taw qhia.
18. Peb yuav tsum xav txog cov lus nug twg?
18 Xav txog koj tes haujlwm rau Yehauvas: Koj puas kub siab ua tes haujlwm ntawd? Puas muaj tej yam dabtsi khuam cheem koj? Yog tias muaj, koj yuav hloov li cas? Tej zaum koj yuav tau xyaum kom hajyam txawj tshawb nrhiav Vajlugkub. Zaj tom ntej yuav tham txog qhov ntawd.
a Zaj yeeb yaj kiab no hu ua “Photo-Drama of Creation.”
b Mus nyeem txog kwvtij Haydn thiab Melody Sanderson hauv zaj hu ua “Knowing What Is Right and Doing It.” (Phau Tsom Faj Askiv, lub 3 Hlis tim 1, 2006) Nkawd muaj ib txoj haujlwm zoo heev hauv tebchaws Australia, tiamsis nkawd muab tes haujlwm ntawd tso tseg nkawd thiaj tau ua haujlwm puv ntoob rau Yehauvas. Nyeem seb thaum nkawd mus tshaj tawm hauv tebchaws Idia, nkawd tau ua li cas xwb thaum nkawd cov nyiaj tag lawm.