ZAJ KAWM 46
ZAJ NKAUJ 17 Kuv Xav Pab
Yexus Yog Tus Tuam Pov Thawj Hlob
‘Tsis yog peb muaj ib tug tuam pov thawj hlob uas tsis paub tias peb txawj qaug zog.’—HENPLAIS 4:15.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Peb yuav kawm vim li cas Yexus yog tus Tuam Pov Thawj Hlob uas zoo tshaj plaws thiab nws ho pab peb li cas niaj hnub nim no.
1-2. (1) Vim li cas Yehauvas ho xa nws tus Tub los rau hauv ntiaj teb? (2) Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog dab tsi? (Henplais 5:7-9)
TAU kwv lam li 2,000 xyoo dhau los lawm, Vajtswv Yehauvas xa nws tus Tub los tuag txhiv tib neeg ntawm txoj kev txhaum thiab kev tuag kom thiaj li tshem tau tej teeb meem uas Xatas tau tsim hauv ntiaj teb no. (Yauhas 3:16; 1 Yauhas 3:8) Txuas ntxiv ntawd, Yehauvas kuj paub tias tej uas Yexus raug hauv ntiaj teb no yuav pab kom nws huab yam txawj tuav nws tes hauj lwm ua ib tug Pov Thawj Hlob. Nws tes hauj lwm no pib rau thaum xyoo 29 tom qab Yexus.a
2 Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog Yexus lub neej hauv ntiaj teb seb nws tau ua li cas nws thiaj tsim nyog ua tus Pov Thawj Hlob. Tej peb tau kawm no yuav pab kom peb tsis txhob ntshai mus cuag Yehauvas thaum peb ua tau ib yam twg yuam kev.—Nyeem Henplais 5:7-9.
VAJTSWV TUS TUB LOS HAUV NTIAJ TEB NO
3-4. Yexus lub neej hauv ntiaj teb no txawv lub neej saum ntuj li cas?
3 Thaum Yexus tseem nyob saum ntuj ceeb tsheej, nws yog ib tug tub txib saum ntuj uas muaj koob nto npe. Qhov uas Yexus los hauv ntiaj teb no tsis zoo li peb tshais tsev. Yehauvas thiab Yexus nkawd ob txiv tub sib hlub kawg li thiab sib pab nroos ua hauj lwm. (Ntawv Nkauj 16:11; Pajlug 8:30) Txawm li ntawd los Yexus txaus siab hlo “tso ib puas tsav yam tseg” thiab nqis los nyob xyaw noob txaug neeg txhaum.—Filipis 2:7.
4 Yexus lub neej hauv ntiaj teb no tsis zoo li lub neej nyob saum ntuj ceeb tsheej. Nws los yug rau ib tse neeg uas txom nyem uas tsuas muab tau ob tug nquab fij rau Yehauvas xwb. (Levis Kevcai 12:8; Lukas 2:24) Tsis tas li ntawd, Vaj Ntxwv Helauj los kuj nrhiav nrhw txo Yexus txoj sia thaum nws tseem yau. Yog li ntawd, lawv tsev neeg yuav tau khiav mus ua neeg thoj nam hauv teb chaws Iyiv—Mathais 2:13, 15.
5. Thaum Yexus los hauv ntiaj teb, nws pom dab tsi? (Saib daim duab.)
5 Thaum Yexus nyob saum ntuj, nws yeej pom ntsoov hais tias tib neeg raug kev txom nyem npaum li cas tiam sis thaum nws los rau hauv ntiaj teb, nws nkag siab zoo zoo txog tib neeg tej kev nyuaj siab ntxhov plawv. (Yaxayas 53:4) Nws kuj pom ntsoov nws txiv Yauxej tso lawv tseg. Tsis tas li ntawd, nws kuj pom cov neeg mob ruas, cov neeg tsis pom kev, ceg tawv, thiab me nyuam ntsuag raug li cas rau li cas.—Mathais 9:2, 6; 15:30; 20:34; Malakaus 1:40, 41; Lukas 7:13.
Yexus yeej hlub cov uas raug kev txom nyem kawg nkaus li (Saib nqe 5)
YEXUS HLUB TIB NEEG HEEV
6. Yaxayas cov lus faj lem hais li cas txog Yexus? (Yaxayas 42:3)
6 Yaxayas tus uas cev Vajtswv lus faj lem tias Yexus yuav hlub tshua cov tib neeg uas raug luag caij tsuj. Yaxayas muab cov neeg nplua nuj piv zoo yam li lub vaj uas luag ywg dej ntshis thiab tej ntoo ciab tiam sis cov neeg txom nyem muab piv li tus tauj deg uas lov lawm thiab tus teeb xeeb uas cig pluj pliv yuav tuag. (Ntawv Nkauj 92:12; nyeem Yaxayas 42:3b; 61:3; Yelemis 31:12; Mathais 12:20) Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiaj teb no nws yeej hlub cov tib neeg txom nyem yam nkaus li tau faj tseg ntawd tiag.
7-8. Yexus tau ua raws li Yaxayas tej lus faj lem li cas?
7 Mathais sau tseg cia tias Yexus yeej ua raws nraim li Yaxayas cov lus. Nws sau tias: “Tus tauj deg uas lov lawm los nws yuav tsis muab tu, thiab tus teeb xeeb uas cig pluj pliv los nws yuav tsis muab tua.” Yexus tej txuj ci yeej pab tau cov neeg txom nyem kawg li, xws li muaj ob tug txiv neej. Ib tug mob ruas hos ib tug tsis hnov lus. Tus mob ruas nrog tsis tau nws tsev neeg los sis tej phooj ywg ua ke mas ua rau nws kho siab khuav. (Lukas 5:12, 13) Hos tus neeg tsis hnov lus, nws nrog tau sawv daws tiam sis nws tsis hnov ib lub suab sab qhov twg li.—Malakaus 7:32, 33.
8 Nyob rau thaum Yexus lub caij, cov neeg Yudais ntseeg hais tias yog ib tug twg muaj mob mas yog tim nws ua txhaum los sis nws niam nws txiv tau ua txhaum lawm. (Yauhas 9:2) Vim lawv txoj kev ntseeg no ua rau lawv saib cov tib neeg muaj mob tsis khuab qhov muag tiam sis Yexus tsis coj li lawv. Nws kho cov neeg muaj mob tej mob zoo du dais thiab ua tib zoo qhia kom lawv tig rov qab los cuag Vajtswv. Ua li Yexus puas hlub txog peb tib neeg niaj hnub nim no thiab?
9. Raws li Henplais 4:15, 16, ua li cas peb thiaj paub tias Yexus hlub taus tib neeg tiag?
9 Nyeem Henplais 4:15, 16.c Peb paub hais tias Yexus yeej muaj lub siab hlub peb vim thaum ub nws kho tib neeg, nws yeej muaj lub siab hlub lawv. (Mus saib Henplais 10:34.) Xws li thaum nws kho tus txiv neej mob ruas, yog nws xav nyob deb deb kho los yeej tau tiam sis nws mus tuav nkaus tus txiv neej ntawd ces nws mam li kho. Qhov uas nws ua li no twb yog vim nws paub tias tsis muaj leej twg kam mus txav ze tus txiv neej mob ruas no tau ntev niaj ntau xyoo los lawm. Hos thaum Yexus kho tus txiv neej uas tsis hnov lus, Yexus coj nws mus rau ib cag ces Yexus mam li kho nws lub pob ntseg xwv nws thiaj tsis nrov ua zom ua zaws. Hos thaum tus poj niam uas muab nws cov kua muag ntxuav thiab muab nws cov plaub hau so Yexus ko taw raug ib tus Falixais thuam, Yexus kuj pab nws. (Mathais 8:3; Malakaus 7:33; Lukas 7:44) Yog tias Yexus twb txaus siab hlo pab li no ces peb yuav tau ruaj siab tias Yexus yeej hlub peb tib yam nkaus.
XYAUM PEB TUS POV THAWJ HLOB NIAJ HNUB NIM NO
10. Peb tau tsim tsa dab tsi los mus pab cov tsis hnov lus thiab cov tsis pom kev? (Saib cov duab.)
10 Txawm tias peb tsis muaj rab peev xwm kho kom tib neeg txawj hnov lus thiab pom kev los peb yeej xyaum tau Yexus txoj kev hlub es mus pab kom tib neeg yim huab nrog Yehauvas thiab Yexus sib raug zoo. (1 Petus 2:21; 3:8) Xws li peb txhais tshaj li 100 tawm yam lus piav tes los mus pab cov uas tsis hnov lus. Hos cov uas tsis pom kev peb tsim tsa ib co ntawv tshaj li 60 tawm yam lus rau lawv muab ntiv tes xuas nyeem. Tsis tas li ntawd, peb kuj tau muab ib co yeeb yaj kiab piav kom ntxaws ntxaws rau cov tsis pom kev tau mloog. Cov yeeb yaj kiab no muaj tshaj li 100 tawm yam lus.
Peb tej ntaub ntawv muab txhais tawm tshaj li 1,000 yam lus
Sab laug: Muaj yeeb yaj kiab tshaj li 100 tawm yam lus piav tes
Sab xis: Muaj ntaub ntawv tshaj li 60 tawm yam lus rau cov muab ntiv tes xuas nyeem
(Saib nqe 10)
11. Yehauvas lub koom haum xyaum Yexus txoj kev hlub rau txhua haiv neeg li cas? (Tes Hauj Lwm 2:5-7, 33) (Saib cov duab.)
11 Tom qab Yexus sawv rov qab los nws muab lub hwj huam dawb huv rau nws cov thwj tim xwv lawv thiaj tshaj tawm txoj xov zoo ua ntau yam lus rau cov uas tuaj koom hnub Pheetekos. (Nyeem Tes Hauj Lwm 2:5-7, 33.) Niaj hnub nim no Yexus siv Yehauvas lub koom haum los tsim tsa ntaub ntawv kom muaj tshaj li 1,000 tawm yam lus mas pab tau tib neeg los paub thiab ntseeg Yehauvas coob heev. Xws li tej haiv neeg me me los Yehauvas lub koom haum yeej luam tau ntaub ntawv tshaj li 160 yam lus los mus pab lawv. Muaj dua ib haiv neeg ntawd kuj yog cov uas hais yam lus Laus Mes Nis (Romany). Peb lub koom haum kuj luam ntaub ntawv tshaj li 20 tawm yam lus rau haiv neeg ntawd.
Sab laug: Tej haiv neeg me me muaj ntaub ntawv tshaj li 160 tawm yam lus
Sab xis: Muaj ntaub ntawv tshaj li 20 tawm yam lus rau cov hais lus Laus Mes Nis
(Saib nqe 11)
12. Yehauvas lub koom haum kuj pab mus rau seem twg thiab?
12 Yehauvas lub koom haum tsis yog pab tshaj tawm txoj xov zoo xwb tiam sis thaum muaj xwm txheej los raug Yehauvas cov tib neeg ib tug twg, kuj muaj coob leej ntau tus kwv tij nkauj muam mus pab dag pab zog dawb dawb do do xwb. Tsis tas li ntawd, Yehauvas lub koom haum kuj tsim tsa kom muaj chaw rau Yehauvas cov tib neeg tuaj sib txoos pe hawm nws.
PEB TUS POV THAWJ HLOB YEEJ PAB TAU PEB
13. Yexus pab peb rau txoj ke twg?
13 Tej zaud peb muaj mob muaj nkeeg, ua tau tej yam yuam kev los sis peb ho hais lus tsis sib haum nrog ib tug hauv lub koom txoos ces peb yuav zoo yam li tus tauj deg uas lov lawm thiab tus teeb xeeb uas cig pluj pliv es tsis qab siab teev tiam Yehauvas. Txawm peb tig rau sab twg yam li tws kev tag los nco ntsoov tias Yexus yeej pom tej yam uas peb raug thiab yuav saib ntshis kom peb txhob tso Yehauvas mus. (Yauhas 10:14; Efexaus 4:7) Xws li nws yeej yuav muab lub hwj huam dawb huv los ntxiv dag ntxiv zog rau peb. (Yauhas 16:7; Titus 3:6) Tsis tas li ntawd, Yexus kuj yuav siv cov txwj laus thiab cov kwv tij nkauj muam los nplig peb siab.—Efexaus 4:8.
14. Yog peb pheej nyuaj siab txog tej peb tau ua yav tas, peb yuav tau ua li cas?
14 Ib qho uas yuav pab tau peb yog ua zoo xav txog Yexus tes hauj lwm uas yog ib tug Pov Thawj Hlob. Qhov uas Yehauvas txib nws los hauv ntiaj teb tsis yog los mus cawm noob neej nkaus nkaus xwb tiam sis yog los mus nyob xyaw noob neej kom nws paub tias lawv tej kev txom nyem yog li cas tiag. Yog peb pheej tsau tsawv txog tej peb tau ua txhaum los sis ua yuam kev ces nco ntsoov tias Yexus yeej nkag siab thiab tos tsis hnyu yuav pab peb.—Henplais 4:15, 16.
15. Piav seb dab tsi ho pab tau ib tug kwv tij rov qab los teev tiam Yehauvas.
15 Yexus uas yog peb tus Pov Thawj Hlob yeej nrhiav txhua txoj hau kev mus coj cov uas tau tso Yehauvas tseg kom rov qab los. (Mathais 18:12, 13) Xws li muaj ib tug kwv tij tau raug tshem tawm ces 12 xyoos tom qab nws mam li txiav txim siab rov qab tuaj kev sib txoos. Nws hais tias: “Kuv txaj muag heev tiam sis kuv kuj xav rov qab los teev tiam Yehauvas nrog sawv daws. Cov txwj laus yeej luag ntxhi tos txais kuv. Muaj tej lub sij hawm kuv lub siab pheej nkaug kuv tias kuv ua tsis zoo tiam sis cov txwj laus txhawb kuv tias Yehauvas thiab Yexus nkawd yeej tsis xav kom kuv tso tseg. Thaum kuv rov qab tau los ua Yehauvas ib tug Tim Khawv mas tag nrho cov uas nyob hauv lub koom txoos puav leej hlub thiab tos txais kuv thiab kuv tsev neeg. Kuv tus poj niam pib kawm Vajlugkub lawm thiab. Niaj hnub nim no peb tsev neeg puav leej teev tiam Yehauvas ua tib ke.”
16. Koj puas zoo siab tias peb muaj ib tug Pov Thawj Hlob uas hlub tshua peb heev?
16 Yexus tsis yog pab cov neeg txheej thaum ub xwb tiam sis cov niaj hnub nim no los nws yeej pab tib yam nkaus. Thaum sawv daws nyob rau lub qab ntuj tshiab los nws haj tseem yuav pab quj qees. Peb ris Vajtswv Yehauvas txiaj ntsig kawg li uas nws xaiv tau ib tug Pov Thawj Hlob uas zoo tshaj plaws li rau peb!
ZAJ NKAUJ 13 Xyaum Li Khetos
a Yog xav paub ntxiv tias Yexus tes hauj lwm ua Pov Thawj Hlob hloov cov Yudais tus pov thawj hlob li cas, mus saib Phau Tsom Faj lub 10 Hli xyoo 2023 ntawm zaj kawm “Saib Koj Txoj Koob Hmoov Pe Hawm Yehauvas Rau Nqi”, sab 26 nqe 7-9.
b Yaxayas 42:3 (TT): “Tus tauj deg uas lov lawm nws yuav tsis muab tu, tus teeb xeeb uas cig pluj pliv nws yuav tsis muab tua. Nws yuav coj txojkev ua ncaj ua ncees tshwm los tiag tiag li.”
c Henplais 4:15, 16 (NWT): “Tsis yog peb muaj ib tug tuam pov thawj hlob uas tsis paub tias peb txawj qaug zog, tiam sis peb tus tuam pov thawj hlob twb raug sim txhua fab ib yam li peb thiab, tsuas yog nws tsis muaj kev txhaum xwb. Yog li ntawd, cia peb mus cuag Vajtswv lub rooj zaum thiab tsis txhob ntshai thov nws rau qhov nws yog tus muaj kev hlub nplua mias. Peb thiaj pom tias nws khuv leej peb thiab muaj kev hlub nplua mias xav pab peb raws caij raws nyoog.”