KUV LUB NEEJ
Txaj Muag Tiam Sis Ho Ua Ib Tug Tshaj Tawm Txawv Teb Chaws
PUAG thaum kuv tseem yog ib tug me nyuam yaus los kuv yeej yog ib tug neeg txaj txaj muag thiab ntshai tib neeg. Tiam sis ntev mus ntev tuaj Yehauvas kuj pab kom kuv nyiam nrog tib neeg tham thiab ua ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws. Yehauvas ho pab tau kuv li cas? Yehauvas siv kuv txiv qhia kuv ntau yam, muaj ib tug viv ncaus Khixatias tso tau yam ntxwv zoo heev rau kuv xyaum, kuv tus txiv kuj ua zoo thiab siab ntev heev rau kuv. Cia kuv mam li piav qhia kuv lub neej rau nej paub.
Kuv yug nyob rau xyoo 1951 hauv teb chaws Auxita (Austria) ntawm lub nroog Vena (Vienna). Peb tsev neeg coj txoj kev cai Kav Tos Liv. Txawm kuv txaj txaj muag los kuv ntseeg tias muaj Vajtswv thiab niaj zaus thov Vajtswv. Thaum kuv muaj cuaj xyoos, kuv txiv txawm pib kawm Vajlugkub nrog Yehauvas Cov Tim Khawv. Tsis ntev tom qab ntawd, kuv niam kuj kawm lawm thiab.
Nrog kuv tus viv ncaus (sab laug)
Tau tsis ntev ces peb txawm mus koom lub koom txoos hu ua Donplees (Döbling). Peb tsev neeg kuj ua ntau ntau yam ua ke. Peb nyeem Vajlugkub, mus tej kev sib txoos, thiab mus pab rau ntawm tej rooj sib txoos. Txawm kuv tseem yau yau los kuv txiv cob qhia kom peb hlub Yehauvas. Nws ib txwm thov Yehauvas kom kuv tus niam laus wb ua ob tug tho kev thaum wb loj. Tiam sis lub caij ntawd, kuv tsis xav ua ib tug tho kev.
PIB UA HAUJ LWM PUV NTOOB
Xyoo 1965, thaum kuv muaj 14 xyoos kuv txawm ua kev cai raus dej. Yeej tsis yooj yim rau kuv mus nrog tej tug tib neeg uas kuv tsis paub tham txog phau Vajlugkub kiag li. Kuv ib txwm xav hais tias lwm cov me nyuam zoo dua kuv thiab kuv xav kom lawv nyiam kuv. Tsis ntev tom qab kuv ua kev cai raus dej tag, kuv txawm pib mus nrog cov uas tsis teev tiam Yehauvas ua ke. Txawm kuv nyiam nrog lawv ua ke los kuv lub siab pheej nkaug kuv vim kuv lauj sij hawm ntau heev nrog lawv ua ke tiam sis kuv kuj tsis xav tso lawv tseg. Ua li dab tsi ho pab tau kuv?
Dautis qhia ntau yam rau kuv (sab laug)
Thaum lub sij hawm ntawd, muaj ib tug ntxhais hnub nyoog 16 xyoo npe hu ua Dautis (Dorothée) txawm tsiv los rau hauv peb lub koom txoos. Nws nyiam mus qhia Vajlugkub ib lub qhov rooj rau ib lub qhov rooj heev. Kuv hlob zog nws me ntsis tiam sis kuv tsis kub siab mus tshaj tawm txoj xov zoo. Kuv txawm xav li no tias: ‘Kuv niam thiab kuv txiv twb yog Yehauvas Cov Tim Khawv tiam sis Dautis tsev neeg twb tsis ntseeg Yehauvas. Nws niam muaj mob ntsuav thiab nws yuav tau tu los nws yeej kub siab lug mus tshaj tawm txoj xov zoo!’ Nws tus yam ntxwv pab tau kom kuv xav ua ntau ntxiv rau Yehauvas. Wb txawm ua ob tug pab tho kev ces tsis ntev tom qab ntawd, wb txawm tho kev ua ke. Qhov uas Dautis kub siab lug mus tshaj tawm txoj xov zoo kuj ua rau kuv kub siab lug lawm thiab. Nws pab kom kuv pib qhia Vajlugkub rau ib tug tib neeg. Ntev mus ntev tuaj, kuv txawm tsis tshua txaj muag nrog tib neeg tham ntawm qhov rooj, ntawm kev, thiab lwm qhov.
Thawj xyoo uas kuv ua ib tug tho kev, muaj ib tug kwv tij hu ua Haij (Heinz) txawm tsiv los rau peb lub koom txoos. Haij los ntseeg Yehauvas thaum nws mus xyuas nws tus tij laug nyob rau Kanada (Canada). Nws tus tij laug yeej yog Yehauvas ib tug Tim Khawv. Yehauvas lub koom haum thiaj li xa Haij uas yog ib tug tho kev tshwj xeeb los pab peb lub koom txoos. Thaum kuv pom dheev nws xwb kuv twb yeej nyiam nws lawm. Tiam sis nws xav ua ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws hos kuv tsis xav mus ua. Yog li ntawd, kuv thiaj li tswj kuv lub siab tsis pub rau nws paub tias kuv nyiam nws. Tom qab no wb txawm ua nkauj nraug, sib yuav, thiab tho kev ua ke.
UA TUB TXIB TSHAJ TAWM TXAWV TEB CHAWS
Kuv tus txiv kuj nrog kuv tham ntau zaus tias nws xav ua ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws. Txawm nws tsis yuam kuv los nws kuj nug tias, “Wb twb tsis muaj me nyuam, wb puas ua tau hauj lwm ntau ntxiv rau Yehauvas?” Vim kuv lus tsawg tsawg thiab txaj muag heev, kuv thiaj tsis xav ua ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws. Txawm kuv ua tau ib tug tho kev los kuv saib yam li ua ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws nyuaj kawg li. Tiam sis nyob nyob ces nws kuj hais ib zaug rau kuv. Nws kuj txhawb kom kuv xav txog tib neeg es tsis txhob xav txog kuv tus kheej xwb. Nws cov lus kuj txhawb tau kuv kawg li.
Kuv tus txiv ua tus coj Phau Tsom Faj hauv Auxita xyoo 1974
Ntev mus ntev tuaj kuv txawm pib xav mus ua ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws. Wb thiaj li rau npe mus kawm Kile-a. Ib tug kwv tij uas nyob ntawm ceg Npe-ee txhawb kom kuv xyaum kom paub lus Askiv zog. Tom qab peb lub xyoos, lawv txawm xa wb mus pab lub koom txoos hauv lub nroog Xanpaws (Salzburg). Wb nyob tau xya xyoo rau ntawd thiab pab hom lus Xanpaus Khau-eseem (Serbo-Croatian). Muaj ib xyoos ntawd wb kuj ua tes hauj lwm saib xyuas thaj tsam. Txawm cov lus no kawm nyuaj nyuaj los tib neeg kawm Vajlugkub coob heev.
Xyoo 1979, cov kwv tij ntawm ceg Npe-ee hais kom wb mus ncig ua si hauv teb chaws Npaunkelias (Bulgaria). Lub teb chaws no txwv Yehauvas tes hauj lwm. Yog li ntawd, wb thiaj tsis tshaj tawm txoj xov zoo rau tib neeg. Tiam sis wb kuj nqa ntaub ntawv mus rau tsib tug viv ncaus Khixatias hauv lub nroog Xaufias (Sofia). Kuv ntshai kawg li tiam sis Yehauvas kuj pab kuv mus ua tes hauj lwm no thiab. Thaum kuv pom cov viv ncaus no muaj siab tawv thiab kev kaj siab teev tiam Yehauvas tab txawm tib neeg xav muab lawv ntes coj mus kaw, txhawb tau kom kuv muaj lub siab tawv ua raws li Yehauvas lub koom haum qhia.
Wb rau npe mus kawm Kile-a dua ces lawv kuj txais wb. Wb xav hais tias wb yuav mus kawm nyob hauv Yunaithim Xatej (United States) tiam sis lub 11 hlis xyoo 1981, ceg Npee hauv teb chaws Ntsaws Mes Nis kuj muaj kev kawm qhia Kile-a thiab. Ces wb thiaj li tau mus kawm ua lus Ntsaws Mes Nis thiab kuj yooj yim rau kuv nkag siab dua. Tom qab wb kawm tiav, wb yuav mus rau qhov twg?
MUS RAU LUB TEB CHAWS UA ROG
Wb mus rau lub teb chaws Khenyam (Kenya)! Ceg Npe-ee nyob hauv Khenyam nug seb wb puas kam mus pab lub teb chaws Yunkadas (Uganda) uas npuas lawv ciam teb. Kaum xyoo dhau los lawm, tus thawj tub rog Idi Amis (Amin) tuaj ntaus yeej lub teb chaws Yunkadas. Thaum tus thawj tub rog no sawv kav, tib neeg tuag coob kawg li. Xyoo 1979, muaj ib co sawv tawm tsam nws ces nws thiaj li khiav lawm. Kuv kuj ntshai mus rau tej lub teb chaws zoo li no heev. Tiam sis mus kawm Kile-a, cov kwv tij kuj pab kom wb tso siab rau Yehauvas. Ces wb kuj teb tias wb mam li mus.
Ua neej nyob rau hauv Yunkadas mas ntshai rwg xwb. Haij kuj muab zaj no piav rau hauv Phau Txwm Xyoo 2010 tias: “Nom tswv tsis kam pab dej kom tau haus, tsis muaj hluav taws xob, thiab tej yam uas tib neeg cheem tsum. Xov tooj los tsis ua hauj lwm. Yeej tsis muaj ib hnub uas tib neeg tsis sib tua thiab khoo lwm tus. Thaum hmo ntuj mas lawv tseem ua heev tshaj. Thaum tsaus ntuj nyias yuav tsum nyob nyias vaj nyias tsev thiab nyias yeej thov Vajtswv rau nyias kom tsis txhob muaj neeg tuaj ua phem rau lawv. Txawm lub teb chaws muaj npaum li no los cov kwv tij nkauj muam yeej rau siab ntso teev tiam Yehauvas!
Nrog tsev neeg Vaivas npaj hmo noj
Nyob rau xyoo 1982, kuv tus txiv wb mus rau lub nroog Kapalas hauv teb chaws Yunkadas. Thawj tsib lub hlis wb nrog Xees Vaivas (Sam Waiswa) tsev neeg nyob. Nws thiab nws poj niam muaj tsib tug me nyuam thiab haj tseem muaj plaub tug nruab ze nyob nrog lawv tsev neeg. Ib hnub lawv tsuas noj ib pluag mov xwb. Txawm lawv muaj me me los lawv yeej muab sib faib rau sawv daws noj. Wb kawm tau ntau heev thaum wb nrog lawv tsev neeg nyob. Xws li thaum mus da dej, vim tsis tshua muaj dej ces peb yuav tau muab cov dej peb da cug coj mus ntov qhov chaw peb siv thaum tawm rooj. Xyoo 1983, wb mus nyob rau ntawm ib qho chaw uas tsis tshua txaus ntshai pes tsawg lawm.
Wb nyiam mus tshaj tawm heev nyob rau hauv lub nroog Kapalas. Ib lub hlis xwb wb tseb tau 4,000 phau ntawv! Wb nyiam cov tib neeg no heev vim lawv saib taus Vajtswv thiab nyiam tham txog phau Vajlugkub. Kuv tus txiv wb ib leeg qhia txog li 10 mus txog 15 tug tib neeg. Tsis tas li ntawd, cov uas kawm Vajlugkub nrog wb kuj qhia ntau yam rau wb thiab. Xws li lawv yuav tau taug kev tuaj kev sib txoos thiab mus tsev los lawv yeej tsis yws ib los li. Lawv tsuas muaj luag ntxhi tas zaj tas zog xwb.
Xyoo 1985 thiab 1986, rov qab muaj ob ntsuj tsov rog nyob rau hauv teb chaws Yunkadas. Wb pom tej me nyuam ua tub rog thiab kwv phom. Lawv kuj zov das. Thaum lub sij hawm ntawd, wb thov Vajtswv kom wb muaj tswv yim thiab muaj siab tus thaum wb mus tshaj tawm txoj xov zoo. Yehauvas kuj teb wb cov lus thov. Thaum wb ntsib tej tug nyiam ces wb cia li tsis nco qab ntshai lawm.
Kuv tus txiv wb nrog Tayanas (hauv nruab nrab)
Wb kuj nyiam tshaj tawm rau cov tib neeg uas tsiv lwm qhov los nyob rau hauv Yunkadas. Xws li wb kuj ntsib Mulaj thiab Dinpas Inpatulees (Murat and Dilbar Ibatullin) uas nyob hauv plawv Lav Xias. Mulaj yog ib tug kws tshuaj. Nkawd ob niam txiv kuj kawm Vajlugkub nrog wb thiab kuj ua kev cai raus dej. Nkawd haj tseem niaj hnub teev tiam Yehauvas tam sim no. Tsis ntev tom qab no kuv ntsib Tayanas (Tatjana) uas yog ib tug poj niam khiav hauv Yus Khees (Ukraine). Nws kuj xav muab nws txoj sia txo tiam sis nws kuj kawm Vajlugkub thiab ua kev cai raus dej. Nws kuj rov qab mus nyob rau hauv Yus Khees thiab tom qab no nws kuj yog ib tug txhais ntaub ntawv rau Yehauvas lub koom haum rau yam lus Yus Khees.
MUS DUA LWM LUB TEB CHAWS
Xyoo 1991, kuv tus txiv wb mus ncig ua si nyob rau teb chaws Auxita. Ceg Npe-ee uas nyob rau Auxita sau ntawv rau wb kom wb mus tshaj tawm rau teb chaws Npaunkelias (Bulgaria). Tau ntau ntau xyoo, tej nom tswv tsis pub tshaj tawm rau ib txhia teb chaws nyob hauv Yus Luv (Europe). Tiam sis tom qab no kuj hloov lawm. Lawv kuj tso cai rau Yehauvas Cov Tim Khawv tshaj tawm txoj xov zoo. Npaunkelias yog ib lub teb chaws uas lawv kuj tso cai rau peb mus qhia tib neeg. Yav thaud wb kuj tau nyiag nqa ntaub ntawv mus rau lub teb chaws ntawd tiam sis tam sim no ceg Npe-ee kuj txib wb mus tshaj tawm nyob rau ntawd.
Cov kwv tij hais kom wb tsis txhob rov qab mus rau Yunkadas. Yog li ntawd, wb thiaj li nqa tsis tau ib yam dab tsi thiab tsis tau fi xov rau cov kwv tij nkauj muam paub tias wb mus rau Ntsaws Mes Nis lawm. Thaum wb mus txog lub Npe-ee hauv Ntsaws Mes Nis, wb tau ib lub tsheb thiab wb txawm tsav tsheb mus rau teb chaws Npaunkelias. Wb thiaj li mus pab ib pawg uas yog muaj kwv lam li 20 tus tshaj tawm nyob rau hauv lub nroog Xaufias.
Wb kuj ntsib ntau qhov teeb meem nyob rau hauv Npaunkelias. Thawj qhov, wb tsis paub lawv yam lus. Qhov ob, lawv tsuas muaj ob phau ntawv ua lawv yam lus xwb. Qhov peb, tib neeg tsis kam kawm Vajlugkub. Txawm tias nyuaj los peb pawg Tim Khawv haj tseem kub siab lug tshaj tawm txoj xov zoo. Muaj ib pab kev ntseeg tsis nyiam peb ces lawv txawm pib nrhiav kev los tsim txom peb.
Xyoo 1994, cov nom tswv tsis kam lees Yehauvas Cov Tim Khawv yog ib pawg ntseeg. Tej neeg zej zog xav hais tias peb yog ib co neeg phem. Muaj ib co kwv tij kuj raug ntes coj mus kaw. Tej neeg tshaj xov xwm los kuj dag txog Yehauvas Cov Tim Khawv tias lawv tua me nyuam thiab lawv nyiam txo lawv txoj sia. Yeej nyuaj kawg li rau kuv tus txiv wb tshaj tawm txoj xov zoo. Wb kheev ntsib cov tib neeg uas nthe wb, hu tub ceev xwm ntes wb, thiab txawb ub txawb no rau wb. Kuj nyuaj heev rau cov kwv tij xa ntaub ntawv tuaj rau peb thiab yeej tsis yooj yim rau peb mus nrhiav chaw kom peb thiaj tau sib txoos ua ke. Tub ceev xwm kuj tuaj txwv peb ib lub rooj sib txoos. Kuv tus txiv wb tsis tau pom dua ib co tib neeg uas yuav ntxub peb npaum li no. Txawv kiag cov tib neeg nyob rau hauv Yunkadas! Ua li cas wb thiaj li thev dhau tej no?
Qhov uas pab tau wb yog wb pheej mus poo cov kwv tij nkauj muam. Lawv zoo siab tias lawv tau teev tiam Yehauvas kawg li thiab lawv zoo siab tias wb tuaj pab lawv thiab. Peb ib leeg pab ib leeg thiab ib leeg saib xyuas ib leeg. Wb ob niam txiv xam pom hais tias yog yus hlub tib neeg lawm ces yus ua tes hauj lwm twg rau Yehauvas los yeej tau.
Nyob ceg Npe-ee Npaunkelias xyoo 2007
Tau ob peb xyoos tom qab no kuj yooj yim rau peb mus tshaj tawm txoj xov zoo lawm thiab. Nyob rau xyoo 1998, cov nom tswv kuj xam pom tias Yehauvas Cov Tim Khawv yog ib pawg ntseeg thiab kuj muaj ntaub ntawv ntau heev ua lus Npaunkelias lawm. Nyob rau xyoo 2004, muaj ib ceg Npe-ee nyob rau lub teb chaws ntawd. Tam sim no muaj li 57 lub koom txoos hos muaj li 2,953 tus tshaj tawm. Xyoo 2024, muaj 6,475 tus tuaj ua kev cai nco txog Yexus. Yav thaum ub tsuas muaj tsib tug muam nyob rau lub nroog Xaufias xwb. Tiam sis tam sim no muaj cuaj lub koom txoos lawm! Wb pom “tsevneeg uas tsawg . . . dhau mus ua ib xeem” lawm tiag.—Yaxayas 60:22.
MUAJ MOB MUAJ NKEEG
Nyob hauv kuv lub neej, kuv kuj muaj mob kawg li. Kuv muaj ob peb lub qog hos ib lub qog nyob rau hauv kuv lub taub hau. Kuv mus kho mob hauv teb chaws Eedias thiab lawv kuj tua fai fab kom lub qog yau thiab muab phais tawm. Wb nyob rau hauv ceg Npe-ee hauv Eedias txog thaum kuv tus mob rov qab du lawm ces wb mam li rov mus nyob Npaunkelias.
Kuv tus txiv txawm xeeb tau ib tug mob ua rau nws mus tsis taus kev, tham tsis tau lus, thiab tswj tsis tau nws lub cev. Thaum nws tus mob huam loj zuj zus mas nws yim huab yuav tsum tau kuv pab nws. Muaj tej thaud kuv ntxhov siab heev, xyov kuv puas yuav tu taus nws. Tiam sis muaj ib tug kwv tij hluas npe hu ua Nponpis (Bobi) kuj niaj zaus tuaj coj kuv tus txiv nrog nws mus qhia Vajlugkub. Txawm kuv tus txiv zoo li ntawd los Nponpis kuj tsis txaj muag nrog kuv tus txiv ua ke. Tej hnub kuv pab tsis tau kuv tus txiv los Nponpis yeej tuaj pab kuv. Txawm nyob rau lub qab ntuj no kuv tus txiv wb tsis muaj me tub me nyuam los Yehauvas kuj pub Nponpis ua wb tus tub!—Malakaus 10:29, 30.
Tsis tas li ntawd, kuv tus txiv kuj mob kheeb xawm thiab. Nyob rau xyoo 2015, kuv tus txiv txawm tso kuv tseg lawm. Kuv nco kuv tus txiv kawg nkaus li. Nws ib txwm pab kuv, kuv twb tsis txob tsis txhawj li. Kuv ntseeg tsis tau tias tsis muaj nws nrog kuv nyob ntxiv lawm. Kuv ua hnub ua hmo xav txog nws mas cuag li nws haj tseem niaj hnub nrog kuv nyob. (Lukas 20:38) Thaum nruab hnub, kuv niaj hnub xav txog nws tej lus zoo uas nws hais rau kuv. Kuv zoo siab kawg li uas wb tau teev tiam Yehauvas ua ke tau ntau ntau xyoo.
YEHAUVAS PAB KUV KAWG LI
Yehauvas pab kuv thev dhau ntau yam kev sim siab. Nws kuj pab kom kuv tsis txhob txaj txaj muag thiab kam mus nrog tib neeg tham. (2 Timautes 1:7) Ua Yehauvas tsaug uas nws haj tseem pub kuv tus niam hluas wb ua hauj lwm puv ntoob rau nws. Tam sim no nws thiab nws tus txiv nkawd kuj mus saib xyuas thaj tsam rau sab Yus Luv uas hais yam lus Xawnpias (Serbian). Puag thaum ub kuv txiv thov Yehauvas kom wb ob viv ncaus tho kev ces Yehauvas kuj teb nws cov lus thov!
Txhua zaus kuv kawm phau Vajlugkub mas ua rau kuv lub siab tus. Thaum muaj ib yam twg nyuaj los kuv “yim huab mob siab” thov Vajtswv li Yexus. (Lukas 22:44) Yehauvas kuj siv kuv lub koom txoos los teb kuv tej lus thov. Lawv caw kuv mus nrog lawv nyob ua si, thiab lawv kuj hais lus zoo rau kuv mas ua rau kuv zoo zoo siab.
Kuv niaj zaus xav txog thaum Yehauvas tsa cov uas kuv hlub sawv rov qab los. Kuv pom kuv niam thiab kuv txiv nkawd sawv ntsug ntawm kuv lub tsev. Ob tug haj tseem hluas li thaum nkawd sib yuav. Kuv pom kuv tus viv ncaus tab tom npaj zaub npaj mov. Kuv pom kuv tus txiv sawv ntsug ntawm ib tug nees. Thaum kuv xav txog tej no mas ua rau kuv twb tsis nco qab txog kuv tej kev nyuaj siab thiab ua rau kuv ris Yehauvas txiaj ntsig kawg li.
Thaum kuv xav txog kuv lub neej thiab yav tom ntej mas ua rau kuv xav ib yam li Daviv cov lus nyob hauv Phau Ntawv Nkauj 27:13, 14 uas hais tias: “Kuv paub tseeb hais tias kuv tau ua neej nyob saib ntsoov [Yehauvas] tes haujlwm zoo thaum tsis tau tas kuv simneej. Cia siab rau [Yehauvas]! Cia li ntseeg, tsis txhob poob siab. Cia siab rau [Yehauvas] nkaus xwb.”