ZAJ KAWM 24
ZAJ NKAUJ 98 Vajtswv Tshoov Neeg Sau Nws Txojlus
Yakhauj Zaj Lus Faj Lem—Ntu 1
“Nej sawvdaws los nyob ua ib pawg rau ntawm no, kuv yuav piav tej xwmtxheej uas yuav tshwm los rau nej lub neej yav tom ntej no rau nej mloog.”—CHIVKEEB 49:1.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Tej yam uas peb kawm tau los ntawm Yakhauj zaj lus faj lem rau Lunpees, Xime-oos, Levis, thiab Yudas ua ntej nws yuav tag sim neej.
1-2. Ua ntej Yakhauj yuav tag sim neej nws ua li cas, thiab yog vim li cas? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)
THAUM Yakhauj laus lawd, nws thiab nws tsev neeg kuj tau khiav ntawm Khana-as mus nyob rau nram teb chaws Iyiv. Txawm nws mus nyob tau kwv lam li 17 xyoo rau ntawd los nws haj tseem kub siab lug teev tiam Yehauvas. (Chivkeeb 47:28) Nyob rau ncua sij hawm ntawd, Yakhauj zoo siab heev vim nws rov pom Yauxej. Zaum no nws tsev neeg puav leej nyob txhij zog rau ntawd. Tom qab no Yakhauj paub hais tias nws yuav tsis ua neej nrog lawv nyob ntxiv lawm ces nws thiaj li hu tag nrho nws cov tub kom los nyob rau ntawd vim nws yuav muaj ib co lus tseem ceeb hais rau lawv.—Chivkeeb 49:28.
2 Puag thaum ub yog muaj ib tug txiv tsev paub hais tias nws yuav tsis tau ua neej nyob ntev nrog nws tsev neeg lawm ces nws yeej hu kom nws tsev neeg los nyob rau ntawd thiab qhia rau lawv paub seb yuav ua li cas rau li cas. (Yaxayas 38:1) Tej zaud nws kuj qhia rau ib tug kom saib xyuas sawv daws tom qab nws tsis muaj txoj sia nyob lawm.
Yakhauj hais ib zaj lus faj lem rau nws 12 leeg tub ua ntej nws txoj sia tu (Saib nqe 1-2)
3. Peb khaws tau li cas los ntawm Chivkeeb 49:1, 2?
3 Nyeem Chivkeeb 49:1, 2. Qhov uas lawv los nyob ua ke no txawv dua li txhia zaus. Yakhauj yog ib tug uas cev Vajtswv lus ces Vajtswv thiaj tshoov nws kom qhia rau nws cov tub tias yuav muaj tshwm sim li cas yav tom ntej rau lawv thiab lawv caj ces. Yog li ntawd, Yakhauj cov lus no thiaj yog faj lem.
4. Yakhauj faj lem txog dab tsi, thiab peb khaws tau nws cov lus ntawd li cas? (Saib lub ntsiab “Yakhauj Tsev Neeg.”)
4 Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog Yakhauj cov lus uas nws hais rau nws plaub tug tub hlob uas yog Lunpees, Xime-oos, Levis, thiab Yudas. Nyob rau zaj txuas ntxiv tom ntej, peb mam li tham txog Yakhauj cov lus uas nws hais rau yim leej tub yau. Yakhauj tsis yog hais txog nws cov tub xwb tiam sis hais txog lawv caj ces thiab. Lawv yuav yog haiv neeg Ixayees. Thaum peb mus ua tib zoo tshuaj seb puag thaum ub tau muaj li cas rau cov neeg Ixayees ces peb yuav pom tias Yakhauj cov lus yeej muaj tshwm sim tiag. Tsis tas li ntawd, yog peb ua zoo kawm Yakhauj cov lus ces yuav pab kom peb ua haum Yehauvas siab.
LUNPEES
5. Lunpees xav tias nws txiv yuav muab dab tsi rau nws?
5 Yakhauj hais rau Lunpees ua ntej tias: “Koj yog kuv tus tub hlob.” (Chivkeeb 49:3) Lunpees xav hais tias nws yog tus tub hlob ces tej zaum nws yuav tau tej qub txeeg qub teg ntau dua. Tsis tas li ntawd, nws xav tias tej zaud nws yuav los ua tus coj tom qab nws txiv tuag thiab tom qab tsis muaj nws lawm los nws caj ces yuav yog cov coj.
6. Vim li cas Lunpees ho tsis tau qub txeeg qub teg uas muab rau thawj tug tub hlob? (Chivkeeb 49:3, 4)
6 Lunpees tsis tau txais tej qub txeeg qub teg uas muab rau thawj tug tub hlob vim ob peb xyoos ua ntej ntawd nws tau deev nws txiv tus niam yau uas npe hu ua Npilehas. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 5:1) Npilehas yog Yakhauj tus poj niam uas yog Laxees tus ntxhais qhev. (Chivkeeb 35:19, 22) Hos Lunpees yog Yakhauj tus poj niam Le-as tus tub hlob. Tej zaud Lunpees deev Npilehas vim nws nyiam Npilehas. Hos tej zaud nws deev Npilehas vim nws xav kom nws txiv Yakhauj hlub nws niam es tsis txhob mus hlub Npilehas vim Laxees tuag lawm. Txawm yuav yog li cas los xij peem, tej uas Lunpees ua ntawd tsis haum Yehauvas thiab Yakhauj siab.—Nyeem Chivkeeb 49:3, 4.a
7. Muaj li cas rau Lunpees thiab nws caj ces? (Saib lub ntsiab “Yakhauj Zaj Lus Faj Lem.”)
7 Yakhauj hais rau Lunpees tias: “Koj yuav tsis tau ua thawj.” Yeej muaj raws nkaus li cov lus ntawd. Nyob hauv phau Vajlugkub yeej hais tsis txog Lunpees tsev neeg tias muaj ib tug tau los ua vaj ntxwv, pov thawj, los sis cev Vajtswv lus li. Txawm li ntawd los Yakhauj yeej tsis tau muab nws tus tub tso tseg. Lunpees caj ces kuj tau los ua ib xeem ntawm 12 xeem Ixayees. (Yausuas 12:6) Lunpees kuj muaj lwm tej yam ntxwv zoo thiab nws los kuj tsis ua txhaum kev nkauj kev nraug ntxiv lawm.—Chivkeeb 37:20-22; 42:37.
8. Peb kawm tau dab tsi los ntawm Lunpees tus yam ntxwv?
8 Peb kawm tau dab tsi? Peb yuav tau xyaum tswj peb lub siab thiab tsis txhob ntshaw mus ua kev nkauj kev nraug. Yog tias peb pheej muaj lub siab xav mus ua txhaum, peb yuav tau nres thiab ua tib zoo xav seb qhov uas peb ua ntawd yuav ua rau Yehauvas, peb tsev neeg, thiab lwm tus tu siab npaum li cas. Tsis tas li ntawd, peb yuav tsum nco ntsoov tias “txhua tus nyias yuav tau sau raws li tej uas nyias tseb.” (Kalatias 6:7) Tej uas raug Lunpees kuj qhia tau rau peb txog Yehauvas txoj kev khuv leej. Txawm peb yuav tau sau raws li tej peb ua los yog peb hloov dua siab tshiab thiab ua qhov yog ces Yehauvas yuav zam peb lub txim thiab foom koob hmoov rau peb.
XIME-OOS THIAB LEVIS
9. Vim li cas Yakhauj ho tsis txaus siab rau Xime-oos thiab Levis nkawd? (Chivkeeb 49:5-7)
9 Nyeem Chivkeeb 49:5-7. Zaum no Yakhauj ho hais rau Xime-oos thiab Levis nkawd. Tej lus nkawd txiv hais qhia tau hais tias nkawd txiv tsis txaus siab rau nkawd. Tau ntau xyoo dhau los lawm, Yakhauj tus ntxhais Dinas tau raug ib tug txiv neej Khana-as npe hu ua Sekhees txhom deev. Tej no puav leej ua rau Yakhauj cov tub chim siab heev. Tiam sis Xime-oos thiab Levis tswj tsis tau nkawd lub siab kom tsis txhob ua phem. Nkawd txawm siv tswv yim mus dag Sekhees thiab nws cov tib neeg kom muab tag nrho cov txiv neej ua kev cai txiav xwv lawv thiaj sib raug zoo. Cov txiv neej txawm pom zoo ua li nkawd hais tiam sis thaum lawv tseem tsis tau zoo tu qab, Xime-oos thiab Levis “txawm nqa nkawd ob rab ntaj nyiag kev twjywm mus rau hauv nroog, thiab muab cov txivneej hauv tua tuag tas.”—Chivkeeb 34:25-29.
10. Yakhauj cov lus muaj tshwm sim li cas tiag rau Xime-oos thiab Levis nkawd? (Saib lub ntsiab “Yakhauj Zaj Faj Lem.”)
10 Yakhauj chim siab kawg nkaus li vim nws ob tug tub tua tib neeg coob heev. Nws hais tias nkawd yuav tawg khiav mus nrog cov Ixayees nyob sib xyaws ntxaws qhov txhia qhov chaw. Tshaj li 200 xyoo tom qab no thaum cov Ixayees mus nyob rau hauv lub teb chaws uas Vajtswv cog tseg, txawm muaj raws nkaus li Yakhauj cov lus hais tiag. Xeem Xime-oos tau cov av seem uas nyob rau hauv xeem Yudas ciaj ciam teb. (Yausuas 19:1) Xeem Levis tau 48 lub nroog tiam sis nyob ua sab ua sua hauv teb chaws Ixayees.—Yausuas 21:41.
11. Xeem Xime-oos thiab xeem Levis tau ua dab tsi zoo?
11 Xime-oos thiab Levis tej xeeb leej xeeb ntxwv tsis coj ib yam li nkawd. Xeem Levis feem coob kuj kub siab lug teev tiam Yehauvas. Thaum Mauxes mus txais Yehauvas tej kev cai saum Roob Xinais, muaj coob leej tus Ixayees mus pe tus mlom nyuj. Tiam sis cov Levis tsis kam nrog lawv pe tus mlom. Tom qab qhov ntawd, lawv kuj nrog Mauxes muab cov uas mus pe hawm tus mlom ntawd tua pov tseg. (Khiav Dim 32:26-29) Yehauvas thiaj li xaiv xeem Levis cov txiv neej los mus ua cov pov thawj hauv Ixayees. (Khiav Dim 40:12-15; Teev Npe 3:11, 12) Tom qab no thaum mus rau ntawm lub teb chaws uas Vajtswv cog tseg, xeem Xime-oos kuj pab xeem Yudas ntaus cov Khana-as kom thiaj tau tej teb chaws ntawd los ua xeem Yudas teej tug.—Cov Thawjtswj 1:3, 17.
12. Peb kawm tau dab tsi los ntawm Xime-oos thiab Levis nkawd tus yam ntxwv?
12 Peb kawm tau dab tsi? Peb yuav tau tswj lub siab kom tsis txhob npau taws. Yog koj los sis ib tug uas koj hlub tshua tau raug kev tsis ncaj ncees mas yeej chim siab kawg li. (Phau Ntawv Nkauj 4:4) Peb yuav tau nco ntsoov tsis txhob hais los sis ua ib yam twg los pauj kev tshawj chim kom lwm tus ntsawv siab los sis raug mob vim lawv ua saib tsis taus peb. (Yakaunpaus 1:20) Txawm tus ua saib tsis taus peb ntawd yuav teev tiam Yehauvas los tsis teev tiam, peb yuav tau nco ntsoov ua tej yam kom haum Yehauvas siab es tsis txhob hais los sis ua tej yam uas peb yuav xav txog lig. (Loos 12:17, 19; 1 Petus 3:9) Tsis tas li ntawd, peb kuj kawm tau ntxiv tias yog peb niam thiab peb txiv ua tej yam tsis haum Yehauvas siab lawm los nco ntsoov tias peb tsis tas xyaum nkawd tus yam ntxwv. Ntxiv ntawd, tsis txhob xav tias peb yeej yuav ua tsis tau haum Yehauvas siab ib zaug li. Yog peb ua zoo ces Yehauvas yeej yuav foom koob hmoov rau peb.
YUDAS
13. Vim li cas thaum Yudas txiv yuav hais nws ho ua rau nws ntxhov siab?
13 Zaum no Yakhauj ho hais rau Yudas. Tom qab nws hnov nws txiv hais nws txiv cov lus rau nws peb tug tij laug tas, tej zaum kuj ua rau nws ntxhov siab heev. Nws tus kheej los yeej ua ntau yam yuam kev thiab. Nws kuj tau nrog lawv ib pab kwv tij mus huab Sekhees lub nroog los ua lawv tug. (Chivkeeb 34:27) Tsis tas li ntawd, Yudas kuj nrog nws cov tij laug thiab cov kwv koom siab muab Yauxej muag mus ua qhev thiab koom siab dag lawv txiv. (Chivkeeb 37:31-33) Tom qab no thaum Yudas tus tub tuag lawm, nws mus nrog ib tug niam ntiav pw tiam sis ho yog nws tus nyab Tamaj.—Chivkeeb 38:15-18.
14. Yudas tau ua tej yam zoo twg? (Chivkeeb 49:8, 9)
14 Yakhauj tsuas qhuas Yudas thiab cog lus tias nws thiab nws tsev neeg yuav tau txais tej yam zoo. (Nyeem Chivkeeb 49:8, 9.) Yudas hlub thiab txhawj nws txiv kawg nkaus li. Tsis tas li ntawd, nws kuj hlub thiab hmov tshua nws tus kwv Npeeyamees heev.—Chivkeeb 44:18, 30-34.
15. Yudas tau txais tej koob hmoov twg?
15 Yakhauj faj lem tias Yudas yuav yog tus coj rau ntawm nws cov kwv tij. Twb tau kwv lam li 200 xyoo tom qab no cov lus faj lem mam li muaj tshwm sim. Tom qab cov Ixayees tawm tim Iyiv teb chaws thiab lawv taug kev tom roob moj sab qhua mus rau lub teb chaws uas Vajtswv cog tseg rau lawv, xeem Yudas yog cov ntaus thawj hlo ua ntej ces lwm cov mam raws lawv qab. (Teev Npe 10:14) Tau ntau ntau xyoo tom qab no Yehauvas cia xeem Yudas ntaus thawj mus txeeb cov Khana-as tej ciam dej ciam av los ua lawv tug. (Cov Thawjtswj 1:1, 2) Daviv yog thawj tug ntawm xeem Yudas sawv ua vaj ntxwv. Tsis yog tag li no xwb, haj tseem tshuav ntxiv.
16. Zaj lus faj lem hauv Chivkeeb 49:10 muaj tshwm sim li cas? (Saib lub ntsiab “Yakhauj Zaj Lus Faj Lem.”)
16 Yakhauj hais tias tus uas kav noob neej yuav los ntawm Yudas caj ces los thiab nws yuav ua tus kav mus ib txhis. (Nyeem Chivkeeb 49:10.) Tus uas kav ntawd yog Yexus Khetos. Ib tug tub txib saum ntuj hais li no txog Yexus tias: “Vajtswv Yehauvas yuav cia nws zaum saum nws yawg koob Daviv lub rooj vaj ntxwv.” (Lukas 1:32, 33) Tsis tas li ntawd, luag kuj hu Yexus tias “xeem Yudas tus tsov ntxhuav.”—Tshwmsim 5:5.
17. Peb yuav saib lwm tus ib yam li Yehauvas saib li cas?
17 Peb kawm tau dab tsi? Yehauvas foom koob hmoov rau Yudas tab txawm nws ua ntau yam yuam kev loj. Tej zaud ntshe nws cov tij laug yuav xav tias vim li cas Yehauvas ho foom koob hmoov rau nws. Txawm li cas los xij peem, Yehauvas pom Yudas qhov zoo ces Yehauvas thiaj foom koob hmoov rau nws. Ua li peb yuav xyaum Yehauvas tus yam ntxwv li cas? Thaum ib tug kwv tij los sis ib tug nkauj muam tau txais ib teg hauj lwm uas tseem ceeb rau Yehauvas, tej zaud peb yuav xav tias ua li cas nws ho tau tes hauj lwm ntawd vim nws twb coj tsis tau zoo pes tsawg. Tiam sis nco ntsoov tias tej zaud Yehauvas txaus siab rau tej yam zoo nws ua thiab Yehauvas tsuas saib qhov zoo ntawm cov uas teev tiam nws xwb. Cia peb xyaum coj ib yam li Yehauvas.
18. Vim li cas peb yuav tau ua siab ntev?
18 Muaj dua ib yam uas peb kawm tau los ntawm Yudas yog yuav tau ua siab ntev. Yehauvas yeej ib txwm ua li nws tau cog lus tseg tiam sis nws tsis ua raws li peb lub siab xav los sis raws li peb lub caij lub nyoog. Yudas caj ces kuj tsis yog cov xub sawv los coj Vajtswv cov tib neeg. Tiam sis lawv kuj txhawb nqa cov uas Yehauvas tsa los coj xws li Mauxes uas yog xeem Levis, Yausuas uas yog xeem Efalayees, los sis Vaj Ntxwv Xa-ules uas yog xeem Npeeyamees. Zoo ib yam li ntawd, cia peb txhawb nqa cov uas Yehauvas tsa los coj peb niaj hnub nim no.—Henplais 6:12.
19. Peb kawm tau li cas txog Yehauvas los ntawm Yakhauj zaj lus faj lem?
19 Peb kawm tau li cas los ntawm Yakhauj cov lus uas nws hais rau nws plaub tug tub? Peb pom hais tias Yehauvas “saib tsis thooj li neeg saib.” (1 Xamuyees 16:7) Yehauvas siab ntev heev thiab nws zam tau txim. Nws kuj tsis fee plhu thaum peb ua tej yam phem tiam sis nws kuj paub tias peb yog noob txaug neeg txhaum ces peb yuav ua tsis tau txhua yam zoo. Nws kuj foom koob hmoov rau tej tug uas yav thaum ub tau ua tej yam yuam kev loj tiam sis ho hloov dua siab tshiab thiab ua qhov zoo qhov yog. Nyob rau zaj txuas ntxiv tom ntej peb yuav saib seb Yakhauj ho hais li cas rau nws yim leej tub yau.
ZAJ NKAUJ 124 Peb Ib Txwm Npuab Siab
a Chivkeeb 49:3, 4 (TT ): “Lunpee, koj yog kuv tus tub hlob, thiab yog kuv lub zog, thiab yog thawj yam ntawm kuv lub zog. Koj lub koob meej ncha dua luag thiab koj lub zog heev dua luag. Koj siab tsis ruaj khov yam nkaus li dej ntas, koj yuav tsis tau ua thawj, vim koj nkag mus rau hauv koj txiv lub txaj pw. Koj ua rau lub txaj ntawd qias tsis huv, koj nkag mus rau hauv kuv lub txaj pw.”