ZAJ KAWM 12
ZAJ NKAUJ 119 Peb Yuav Tsum Muaj Kev Ntseeg
Txiav Txim Raws Li Koj Txoj Kev Ntseeg
“Peb ua neej nyob raws li txojkev ntseeg tsis yog raws li tej uas qhov muag pom.”—2 KAULEETHAUS 5:7.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Peb yuav kawm kom txawj txiav txim siab raws li peb txoj kev ntseeg thaum yuav ua ib yam dab tsi uas tseem ceeb.
1. Vim li cas Povlauj ho txaus siab rau nws lub neej?
MUAJ ib zaug Povlauj yeej paub ntsoov tias nws yuav raug tua tuag tiam sis nws yeej txaus siab rau tej nws tau ua hauv nws lub neej tag nrho. Nws hais tias: “Kuv twb khiav mus txog qhov kawg lawm. Kuv muab siab npuab Vajtswv.” (2 Timautes 4:6-8) Povlauj siv nws lub neej los teev tiam Yehauvas mas yog ib qho nws txiav txim tau zoo heev, thiab nws yeej paub ntsoov tias Yehauvas txaus siab rau nws. Peb los yuav tau txawj txiav txim siab kom peb thiaj li ua tau raws li Vajtswv pom zoo. Peb yuav ua tau li ntawd li cas?
2. Povlauj tus nru lus yog li cas tiag hauv 2 Kauleethaus 5:7?
2 Povlauj hais li no txog nws tus kheej thiab lwm cov Khixatias tias: “Peb ua neej nyob raws li txojkev ntseeg tsis yog raws li tej uas qhov muag pom.” (2 Kauleethaus 5:7) Povlauj tus nru lus yog li cas tiag? Cov tib neeg uas tsis muaj kev ntseeg rau Yehauvas tsuas txiav txim siab raws li tej uas lawv pom, hnov, thiab xav. Hos tus uas muaj kev ntseeg rau Yehauvas, nws yuav txiav txim siab kom raws li Yehauvas pom zoo. Ntxiv ntawd, nws paub hais tias txawm nws txiav txim siab li ntawd los Vajtswv yeej yuav muab nqi zog rau nws, thiab nws paub hais tias nws yuav tau lub neej zoo dua vim nws coj raws li Yehauvas tej lus hauv phau Vajlugkub.—Phau Ntawv Nkauj 119:66; Henplais 11:6.
3. Yog peb ua lub neej raws li txoj kev ntseeg ces peb yuav tau txais dab tsi? (2 Kauleethaus 4:18)
3 Muaj tej zaud peb txhua tus yeej txiav txim siab raws li peb pom, hnov, thiab xav. Peb yuav ntsib ntau yam teeb meem yog hais tias peb tsuas txiav txim siab raws li tej uas peb pom los sis hnov rau tej yam tseem ceeb uas peb yuav tau ua. Tos hais li no los muaj tej thaud tej uas peb pom thiab hnov kuj tsis yog. Yog tias peb tsuas txiav txim siab raws li tej uas peb pom, hnov, thiab xav xwb ces muaj tej zaud peb yuav ua tau tej yam uas Vajtswv tsis pom zoo rau peb ua. (Tej Lus Qhia 11:9; Mathais 24:37-39) Tiam sis yog peb ua lub neej raws li txoj kev ntseeg ces peb yuav txiav txim siab kom “haum Vajtswv siab.” (Efexus 5:10) Yog peb ua raws li Vajtswv qhia mas peb yuav muaj lub siab tus thiab yuav ua rau peb kaj siab. (Phau Ntawv Nkauj 16:8, 9; Yaxayas 48:17, 18) Tsis tas li ntawd, yog peb rau siab ntso ua lub neej raws li txoj kev ntseeg ces peb yuav tau nyob mus ib txhis yav tom ntej.—Nyeem 2 Kauleethaus 4:18.
4. Ua li cas ib tug twg thiaj paub tias nws ua lub neej raws li txoj kev ntseeg los sis raws li qhov muag pom xwb?
4 Ua li cas peb thiaj paub tias peb ua lub neej raws li txoj kev ntseeg los sis peb ua neej raws li qhov muag pom xwb? Peb yuav tau zaum tsaws xav li no tias: “Kuv tso siab rau leej twg thaum kuv txiav txim siab ua ib yam dab tsi? Puas yog kuv tso siab rau tej yam uas kuv pom, los yog kuv tso siab rau Yehauvas tej lus qhia? Peb yuav tham txuas ntxiv seb ua li cas peb thiaj tso siab rau Yehauvas rau peb txoj hau kev no: thaum nrhiav hauj lwm, thaum nrhiav ib tug txij nkawm, thiab thaum Yehauvas lub koom haum qhia seb peb yuav coj li cas rau li cas. Peb yuav tham txog tej yam uas peb yuav tau xav xwv peb thiaj txawj txiav txim siab tau qhov zoo.
THAUM NRHIAV HAUJ LWM
5. Ua ntej peb yuav xaiv ib txoj hauj lwm twg, peb yeej xav txog dab tsi ua ntej?
5 Peb txhua tus yeej xav ua hauj lwm kom koob tau peb thiab peb lub cuab lub yig. (Tej Lus Qhia 7:12; 1 Timautes 5:8) Xws li muaj ob txoj hauj lwm. Ib txoj mas them nyiaj ntau ua rau peb them taus peb tej nuj nqis, koob tau peb lub cuab lub yig thiab tseg tau nyiaj faj seeb rau yav tom ntej. Hos muaj ib txoj mas tsuas ua txaus them nuj them nqis thiab yuav zaub mov noj xwb. Ua ntej peb yuav txais ib txoj hauj lwm, peb yeej xav txog seb txoj twg them nyiaj ntau dua. Tus neeg uas ua raws li qhov muag pom ces nws tsuas pom qhov nyiaj ua ntej xwb.
6. Thaum nrhiav hauj lwm, peb ua li cas los qhia tias peb ua lub neej raws li txoj kev ntseeg? (Henplais 13:5)
6 Yog peb ua lub neej raws li txoj kev ntseeg ces peb yuav ua zoo xav tias txoj hauj lwm puas yuav txiav tau peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. Peb yuav tau tshuaj peb tus kheej li no: ‘Txoj hauj lwm no kuv puas ua tej yam uas Yehauvas ntxub?’ (Pajlug 6:16-19) ‘Txoj hauj lwm no puas ua kom kuv tsis txhob mus teev tiam tau Yehauvas los sis nrog tsis tau kuv tsev neeg ua ke ntau ntau hnub?’ (Filipis 1:10) Yog txoj hauj lwm ntawd zoo li hais tas no tiag ces koj yuav tau tsis txhob txais zoo dua tab txawm yuav nyuaj nrhiav hauj lwm npaum li cas. Vim peb ua lub neej raws li txoj kev ntseeg, tej uas peb txiav txim siab yuav tsum qhia tau tias peb tso siab tias Yehauvas yeej yuav saib xyuas peb.—Mathais 6:33; nyeem Henplais 13:5.
7-8. Ib tug kwv tij uas nyob Amelikas qab teb ua lub neej raws li txoj kev ntseeg li cas? (Saib daim duab.)
7 Tsav Vama uas nyob rau Amelikas qab teb (South America) xav ua lub neej raws li txoj kev ntseeg. Nws hais tias: “Kuv rau npe rau ib txog hauj lwm zoo heev uas them ob npaug kuv txoj hauj lwm qub thiab kuv yuav nyiam ua txoj hauj lwm no kawg.” Tiam sis Tsav Vam xav ua ib tug tho kev. Nws hais ntxiv li no tias: “Lawv teem kom kuv mus ntsib tus los pav. Ua ntej kuv mus ntsib lawv, kuv thov Yehauvas pab vim kuv paub tias Yehauvas xav kom kuv tau qhov zoo xwb. Kuv xav kom kuv tau txoj hauj lwm zoo thiab them nyiaj ntau tiam sis kuv tsis xav tau ib txoj uas yuav txiav kom kuv ua tsis tau ntau yam rau Yehauvas.”
8 Tsav Vam hais tias: “Thaum kuv mus ntsib qhov chaw hauj lwm, tus los pav hais rau kuv tias txoj hauj lwm no yuav tau ua hauj lwm ntau heev. Kuv ua tib zoo qhia rau nws tias kuv ua tsis tau ntau vim kuv xav kom tau sij hawm los teev tiam kuv tus Vajtswv.” Tsav Vam tsis kam ua txoj hauj lwm ntawd. Ob lub lim tiam tom qab, Tsav Vam rau npe ua ib tug tho kev. Nyob rau tib xyoos ntawd, nws nrhiav tau ib txog hauj lwm uas tsis noj sij hawm ntau pes tsawg. Nws hais tias: “Yehauvas hnov kuv cov lus thov thiab pab kuv nrhiav tau ib txoj hauj lwm kom pab tau kuv ua ib tug tho kev. Kuv zoo siab kawg li uas tau ib txog hauj lwm uas pab tau kom kuv ua tau ntau ntxiv rau Yehauvas thiab cov kwv tij nkauj muam.”
Yog muaj neeg xav txais koj mus ua ib txoj hauj lwm uas them siab zog, koj txoj kev txiav txim siab puas qhia tias koj tso siab tias Yehauvas paub qhov twg zoo rau koj? (Saib nqe 7-8)
9. Koj khaws tau li cas los ntawm Teeb tus yam ntxwv?
9 Peb yuav ua li cas xwb yog hais tias peb txoj hauj lwm tsis pub peb ua lub neej raws li txoj kev ntseeg? Muaj ib tug kwv tij npe hu ua Teeb nyob rau teb chaws Khonkaus (Congo) hais tias: “Txoj hauj lwm tshiab kuv tau yog ib txoj uas kuv ib txwm xav xav ua. Kuv tau nyiaj peb npaug kuv txoj hauj lwm qub, thiab tib neeg haj tseem hwm kuv.” Tiam sis Teeb tuaj kev sib txoos tsis cuag ncua vim nws ua hauj lwm ntau heev. Lawv yuav kom nws ua tej yam tsis ncaj thiab dag rau tib neeg. Teeb xav tawm hauj lwm tiam sis nws kuj txhawj tsam nws tsis muaj hauj lwm ua. Muaj dab tsi thiaj pab tau Teeb xwb? Nws hais tias: “Hanpakus 3:17-19 pab kom kuv nkag siab tias txawm kuv poob hauj lwm lawm los Yehauvas yeej yuav saib xyuas kuv. Yog li ntawd, kuv thiaj li tawm. Muaj ntau tus los pav xav tias tej txoj hauj lwm them ntau ntau mas tib neeg yeem tso txhua yam, tsis hais lawv tsev neeg thiab lawv txoj kev ntseeg huv tib si. Kuv zoo siab kawg li tias kuv tiv thaiv tau kuv txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab kuv tsev neeg. Ib xyoos tom qab ntawd, Yehauvas kuj pab kuv nrhiav tau ib txoj hauj lwm kom koob tau kuv lub cuab lub yig thiab muaj sij hawm ua ntau yam rau Yehauvas. Thaum peb muab Yehauvas tso ua ntej hauv peb lub neej ces tej zaum peb yuav tsis tshua muaj nyiaj txiag ntau luaj twg los siv tiam sis Yehauvas yeej yuav saib xyuas peb.” Yog peb tso siab rau Yehauvas tej lus thiab nws tej lus cog tseg ces twb yog peb ua lub neej raws li txoj kev ntseeg thiab nws yuav foom koob hmoov rau peb.
THAUM NRHIAV IB TUG TXIJ NKAWM
10. Tus ua raws li nws lub qhov muag pom xaiv txij nkawm zoo li cas?
10 Txoj kev sib yuav yog ib yam uas Yehauvas muab pub rau noob neej. Qhov no thiaj ua rau ib tug twg xav muaj txij muaj nkawm. Thaum ib tug muam Khixatias nrhiav txij nkawm, tej zaum nws yuav saib seb tus kwv tij Khixatias tus xeeb ceem coj li cas, puas ntxim siab, seb lwm tus xav li cas txog nws, puas txawj txuag nyiaj, saib xyuas tsev neeg, thiab puas saib tus muam Khixatias rau nqi.b Txhua yam no puav leej tseem ceeb. Tiam sis yog nws tsuas xav txog tej no nkaus nkaus xwb ces nws kuj ua raws li nws qhov muag pom xwb.
11. Thaum hais txog nrhiav ib tug txij nkawm, peb ua neej raws li txoj kev ntseeg li cas? (1 Kauleethaus 7:39)
11 Yehauvas qhuas cov kwv tij nkauj muam uas mloog nws tej lus thaum nrhiav ib tug txij nkawm yuav! Xws li lawv kuj mloog nws tej lus uas hais kom tos txog thaum paub tab tso mam yuav txij nkawm. (1 Kauleethaus 7:36) Lawv tsuas saib cov txij nkawm uas muaj tej yeeb yam Yehauvas hais tias zoo ua txiv los sis ua poj niam. (Pajlug 31:10-13, 26-28; Efexus 5:33; 1 Timautes 5:8) Yog ib tug uas tsis ntseeg Yehauvas ho nyiam raug lawv los lawv tsis kam nrog tus ntawd sib txuas lus tiam sis tsuas nrhiav tej tug uas “ntseeg tus Tswv xwb,” ib yam li hais hauv 1 Kauleethaus 7:39. (Nyeem.) Lawv xyaum ua lub neej raws li txoj kev ntseeg vim lawv tso siab plhuav tias Yehauvas yuav saib xyuas lawv.—Phau Ntawv Nkauj 55:22.
12. Koj khaws tau dab tsi los ntawm zaj uas hais txog Paj?
12 Cia peb mus tham txog ib tug tho kev npe hu ua Paj uas nyob teb chaws Khauloonpia (Colombia). Nyob rau ntawm nws qhov chaw ua hauj lwm, muaj ib tug txiv neej pib nyiam nws. Paj los kuj nyiam tus txiv neej ntawd thiab. Paj hais tias: “Nws kuj yog ib tug txiv neej zoo kawg li. Nws nyiam pab tib neeg zej zog thiab nws kuj tu ntshis nws lub cev kom noj zoo. Kuv nyiam qhov uas nws coj zoo zoo rau kuv. Nws yog ib tug uas phim ua txiv tsev kawg li tiam sis tshuav ib qho uas nws tsis muaj yog qhov uas nws tsis ntseeg Yehauvas. Yeej nyuaj kawg li rau kuv qhia rau nws tias kuv tsis kam tham nws rau qhov kuv lub siab yeej qaug lais rau nws. Thaum lub sij hawm ntawd, kuv kho kho siab thiab xav tau ib tug txij nkawm tiam sis kuv nrhiav tsis tau ib tug uas ntseeg Yehauvas li.” Txawm li ntawd los Paj tsis ua raws li nws qhov muag pom. Nws xav hais tias yog nws ua li nws lub siab ntshaw ces nws txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas yuav tu. Yog li ntawd, nws thiaj tseg ntua tsis nrog tus txiv neej ntawd tham lus ntxiv lawm thiab nws kuj kub siab lug ua Yehauvas tes hauj lwm. Tsis ntev tom qab ntawd, nws kuj tau mus txoj Kev Kawm Rau Cov Qhia Lub Nceeg Vaj thiab tam sim no nws ua ib tug tho kev tshwj xeeb. Paj hais tias: “Yehauvas pub ntau yam rau kuv mas ua rau kuv zoo siab heev.” Tej zaud yeej tsis yooj yim rau peb ua raws li tej uas Yehauvas xav kom peb ua thaum peb lub siab xav ua lwm yam. Tiam sis yog peb tswj peb lub siab tuag nthi kom muaj Yehauvas txoj kev xav ces peb lub neej yuav tawg paj txi txiv.
THAUM YEHAUVAS LUB KOOM HAUM QHIA SEB PEB YUAV COJ LI CAS
13. Thaum Yehauvas lub koom haum qhia ib yam dab tsi, muaj tej zaud peb kheev xav li cas?
13 Cov txwj laus, tus saib xyuas thaj tsam, ceg Npe-ee los sis Pab Uas Ntaus Thawj qhia seb peb yuav teev tiam Yehauvas li cas rau li cas. Tiam sis muaj tej thaud peb tsis nkag siab vim li cas cov kwv tij ho kom peb ua qho yam uas peb xav tias txawv txawv. Ces peb yuav tsis tso siab tias tej lawv qhia puas zoo los tsis zoo. Tej zaud peb yuav pib yws tias tus kwv tij no los sis tus kwv tij tod ua tsis zoo es puas yuav tso siab tau rau nws tiag.
14. Dab tsi pab kom peb mloog tej uas Yehauvas lub koom haum qhia? (Henplais 13:17)
14 Thaum peb ua lub neej raws li txoj kev ntseeg ces peb tso siab tias Yehauvas yeej yog tus coj nws lub koom haum thiab nws yeej paub txhua yam hauv peb lub neej. Vim peb ntseeg li no peb thiaj li maj nrawm nroos mloog tej uas lub koom haum qhia thiab tsis yws ib los li. (Nyeem Henplais 13:17.) Yog peb coj raws li lawv qhia ces yuav pab tau kom peb lub koom txoos sib koom siab. (Efexus 4:2, 3) Tsis tas li ntawd, peb tso siab tias txawm cov kwv tij uas coj ntawd yog noob txaug neeg txhaum los yog peb mloog lus, Yehauvas yuav foom koob hmoov. (1 Xamuyees 15:22) Peb kuj tso siab tias yog muaj tej yam twg yuav tau hloov los ntev mus ntev tuaj Yehauvas mam li hloov.—Mikhas 7:7.
15-16. Muaj dab tsi pab tau ib tug kwv tij uas muaj kev txhawj xeeb thaum Yehauvas lub koom haum qhia kom lawv lub koom txoos hloov lawv txoj kev tshaj tawm? (Saib daim duab.)
15 Cia peb mus tham txog ib tug yam ntxwv uas mloog Yehauvas lub koom haum hais. Nyob rau teb chaws Pelus (Peru) hais hom lus Xapee tiam sis kuj muaj ntau haiv neeg uas hais ntau yam lus nyob rau ntawd thiab. Muaj ib hom lus ntawd yog Khetshuas (Quechua). Tau ntau ntau xyoo cov kwv tij nkauj muam uas hais lus Khetshuas niaj hnub mus nrhiav cov uas hais lus Khetshuas hauv lawv thaj tsam. Yuav kom tsis hla nom tswv kev cai, lawv yuav tau hloov qho yam lawv thiaj mus ncav cuag cov tib neeg ntawd. (Loos 13:1) Muaj ib txhia kwv tij nkauj muam xav tias tej uas hloov ntawd puas tav lawv txoj hau kev mus nrhiav cov tib neeg Khetshuas. Thaum cov kwv tij nkauj muam mloog raws li Yehauvas lub koom haum qhia ces lawv mus ncav cuag coob leej ntau tus tib neeg Khetshuas.
16 Vaj uas yog ib tug txwj laus hauv lub koom txoos hais lus Khetshuas. Nws yog ib tug ntawm cov uas pheej txhawj xeeb thiab hais tias: “Kuv xav tias xyov peb yuav ua li cas thiaj mus nrhiav tau cov neeg Khetshuas.” Ua li Vaj ua li cas xwb? Nws hais tias: “Kuv xav txog nqe Vajlugkub hauv Pajlug 3:5, thiab kuv xav txog Mauxes. Mauxes coj cov Ixayees tawm hauv teb chaws Iyiv mus tws kev rau ntawm tus Dej Liab mas zoo rau cov Iyiv tuaj raws lawv. Txawm li ntawd los Mauxes mloog Yehauvas lus thiab coj lawv mus rau ntawd ces Yehauvas mam ua txuj ci los cawm lawv.” (Khiav Dim 14:1, 2, 9-11, 21, 22) Vaj txaus siab hloov txoj kev uas nws mus tshaj tawm. Nws hais tias: “Kuv ntseeg tsis taus li uas Yehauvas pab peb. Yav thaud thaum peb mus tshaj tawm txoj xov zoo, peb taug kev rau qhov txhia qhov chaw thiab tsuas ntsib ib ob tug neeg hais lus Khetshuas xwb. Tam sim no peb mus qhia ntawm tej koog uas muaj cov neeg hais lus Khetshuas coob coob. Peb tau zoo nrog lawv tham kawg li, muaj neeg rau peb rov mus xyuas, thiab muaj cov xav kawm Vajlugkub. Muaj neeg tuaj nrog peb sib txoos coob heev li lawm.” Zoo yam li zaj no, yog peb ua lub neej raws li txoj kev ntseeg ces Yehauvas yuav foom koob hmoov rau peb.
Muaj tib neeg coob coob qhia rau cov kwv tij tias cov neeg Khetshuas nyob qhov twg rau qhov twg (Saib nqe 15-16)
17. Koj khaws tau dab tsi los ntawm zaj no?
17 Nyob rau hauv zaj kawm no peb tham txog peb yam uas tseem ceeb kom ua peb lub neej raws li txoj kev ntseeg. Tiam sis tsis yog peb qho no xwb, peb yuav tau rau siab ntso ua lub neej kom raws li txoj kev ntseeg rau txhua fab. Xws li thaum peb yuav xaiv kev lom zem, kev ua si, thaum txiav txim siab seb puas mus kawm ntawv qib siab los sis tu tub tu kiv. Nco ntsoov thaum peb yuav txiav txim siab ua ib yam dab tsi, tsis txhob ua raws li peb qhov muag pom tiam sis xav txog peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas, nws tej lus ntuas, thiab nws tej lus cog tseg tias nws yuav saib xyuas peb. Yog peb ua raws li hais no ces peb yuav “pe thiab mloog [Yehauvas] uas yog peb tus Vajtswv lus mus ibtxhis tsis kawg.”—Mikhas 4:5.
ZAJ NKAUJ 156 Kuv Yeej Cia Siab
a Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.
b Nqe no hais txog ib tug muam Khixatias nrhiav ib tug txiv yuav tiam sis kuj hais tau rau ib tug kwv tij Khixatias uas xav nrhiav poj niam yuav thiab.