ZAJ KAWM 27
ZAJ NKAUJ 73 Thov Cia Peb Muaj Siab Tuab
Muaj Siab Tawv Li Xadaus
“Xadaus yog ib tug tub hluas uas siab tawv heev.”—1 XWMTXHEEJ VAJNTXWV 12:28.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Xadaus tus yam ntxwv pab tau kom peb muaj siab tawv.
1-2. Xadaus yog leej twg? (1 Xwmtxheej Vajntxwv 12:22, 26-28)
ZAUM tsaws xav tias muaj ib pab neeg coob coob uas muaj tshaj li 340,000 leej txiv neej nyob sib sau ua ib pawg thiab muab Daviv tsa ua cov Ixayees tus vaj ntxwv. Tau peb hnub cov txiv neej no nyob ntawm cov laj roob ze Henploos. Tsis tas li ntawd, lawv muaj lub suab luag, tham lus, thiab hu nkauj qhuas Yehauvas. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 12:39) Nyob ntawm cov neeg coob coob ntawd, muaj ib tug hluas npe hu us Xadaus. Muaj coob leej ntau tus yeej tsis paub tias nws yog leej twg. Tiam sis Yehauvas paub nws thiab xav kom txhua leej txhua tus paub tias nws kuj nyob rau ntawd. (Nyeem 1 Xwmtxheej Vajntxwv 12:22, 26-28.) Ua li Xadaus yog leej twg?
2 Xadaus yog ib tug pov thawj uas ua hauj lwm nrog tus Pov Thawj Hlob Anpiyathas. Vajtswv muab tswv yim rau Xadaus thiab pab kom Xadaus ua tau raws li Nws lub siab nyiam. (2 Xamuyees 15:27) Thaum tib neeg xav tau ib yam kev pab dab tsi, lawv los nug Xadaus. Xadaus yog ib tug txiv neej uas muaj siab tawv heev. Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav kawm seb Xadaus ua siab tawv li cas.
3. (1) Vim li cas cov uas teev tiam Yehauvas yuav tau muaj siab tawv? (2) Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav txog dab tsi?
3 Nyob rau tiam kawg no, Xatas yeej sib zog ntsos xav muab peb txoj kev ntseeg rhuav kom puas tsuaj tshaj li yav tag los lawm. (1 Petus 5:8) Peb yuav tau ua siab tawv xwv peb thiaj thev taus mus txog thaum Yehauvas muab Xatas thiab nws lub sim ceeb rhuav tshem mus. (Phau Ntawv Nkauj 31:24) Cia peb mus tham txog peb yam uas pab kom peb muaj siab tawv li Xadaus.
TXHAWB NQA VAJTSWV TXOJ KEV KAV
4. Vim li cas Yehauvas cov tib neeg yuav tau muaj lub siab tawv thiaj txhawb nqa tau nws txoj kev kav? (Saib daim duab.)
4 Peb uas yog Yehauvas cov tib neeg yeej txhawb nqa Yehauvas txoj kev kav tiam sis peb yuav tau muaj lub siab tawv. (Mathais 6:33) Xws li nyob rau hauv lub qab ntuj phem no peb yuav tau muaj lub siab tawv peb thiaj ua tau li Yehauvas tej kev cai thiab mus tshaj tawm txog nws lub Nceeg Vaj. (1 Thexalaunikes 2:2) Tsis tas li ntawd peb yuav tau muaj lub siab tawv kom tsis txhob koom ib roog nom tswv twg tog vim lub qab ntuj neeg no cais ua pab ua pawg. (Yauhas 18:36) Yehauvas cov tib neeg muaj coob leej ntau tus yeej poob nyiaj poob txiaj, raug tsim txom los sis raug kaw vim lawv tsis kam mus ua tsov ua rog.
Koj yuav ua li cas thaum tib neeg xaiv tuaj ib tug nom twg tog? (Saib nqe 4)
5. Vim li cas Xadaus yuav tau muaj lub siab tawv thiaj pab tau Daviv?
5 Xadaus tsis yog mus koom qhov uas Daviv tau ua vaj ntxwv rau ntawm Henploos xwb, nws yeej npaj cuab yeej thiab npaj siab ua rog. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 12:38) Nws yeej txaus siab hlo mus nrog Daviv ua rog thiab tiv thaiv cov Ixayees kom cov yeeb ncuab tsis txhob tua tau. Txawm tej zaum Xadaus tsis txawj tua rog ib yam li ib tug tub rog los nws yeej yog ib tug txiv neej uas muaj lub siab tawv heev.
6. Vim li cas qhov uas Daviv ua siab tawv ho pab tau Xadaus? (Phau Ntawv Nkauj 138:3)
6 Vim li cas Xadaus ho muaj siab tawv ua luaj? Tos nws muaj siab tawv los nws paub ntau tus txiv neej uas muaj siab tawv. Xws li Daviv ua siab tawv qhawv “coj cov Yixalayees mus ntaus rog xwb” ces lawv thiaj xav tau nws ua vaj ntxwv. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 11:1, 2) Daviv yeej ib txwm tso siab rau Yehauvas pab nws ntaus nws cov yeeb ncuab. (Phau Ntawv Nkauj 28:7; nyeem Phau Ntawv Nkauj 138:3.) Xadaus kuj kawm ua siab tawv ib yam li Yehauyadas, Yehauyadas tus tub Npenayas, thiab 22 tug thawj tub rog uas txhawb Daviv. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 11:22-25; 12:26-28) Tag nrho cov txiv neej no yeej ua npaum li lawv ua tau kom muab Daviv ua vaj ntxwv thiab lawv yeej tiv thaiv Daviv.
7. (1) Tej yam ntxwv twg niaj hnub nim no pab tau kom peb muaj lub siab tawv? (2) Koj khaws tau li cas los ntawm Kwv Tij Ayenkes Axilus (Ayenge Nsilu) tus yam ntxwv hauv zaj yeeb yaj kiab?
7 Thaum peb xav txog tej tug uas muaj lub siab tawv xwv lawv thiaj npuab siab rau Yehauvas thiab txhawb nws txoj kev kav ces yuav pab tau kom peb muaj siab tawv ib yam nkaus li ntawd. Peb tus Vaj Ntxwv Yexus Khetos tsis koom nrog Xatas lub qab ntuj no tej nom tswv. (Mathais 4:8-11; Yauhas 6:14, 15) Nws tso siab rau Yehauvas ua tus pab nws. Tsis tas li ntawd, peb kuj muaj cov tub hluas niaj hnub nim no uas tsis kam mus koom tej nom tswv los sis mus ua tsov ua rog. Tsis txhob ua siab deb, kav tsij mus nyeem txog lawv tej yam ntxwv nyob rau hauv lub vej xaij jw.org.a
PAB COV KWV TIJ NKAUJ MUAM
8. Lub caij twg yog lub caij uas cov txwj laus yuav tau ua siab tawv xwv thiaj pab tau cov kwv tij nkauj muam?
8 Yehauvas cov tib neeg, ib leeg yeej nyiam pab ib leeg heev. (2 Kauleethaus 8:4) Txawm li ntawd los muaj qee zaug peb yuav tsum muaj siab tawv thiaj ua tau. Xws li thaum muaj tsov rog, cov txwj laus xam pom tias cov kwv tij nkauj muam xav tau kev txhawb zog, kev pab, xav tau tej ntaub ntawv Vajlugkub, thiab khoom noj khoom siv. Cov txwj laus yeej hlub cov kwv tij nkauj muam kawg li. Txawm tias phom sij npaum li cas los cov txwj laus phoom qas qees nqa kom tau tej yam uas cov kwv tij nkauj muam tsis muaj mus rau lawv. (Yauhas 15:12, 13) Thaum cov txwj laus ua li no twb yog lawv xyaum Xadaus lub siab tawv.
9. Raws li hais nyob hauv 2 Xamuyees 15:27-29, Daviv hais kom Xadaus ua dab tsi? (Saib daim duab.)
9 Daviv tus tub Axaloos xav muab Daviv tua kom nws thiaj tau Daviv tus nom ua, mas qhov no phom sij heev rau Daviv txoj sia. (2 Xamuyees 15:12, 13) Daviv yuav tsum tau khiav tawm hauv lub nroog Yeluxalees sai li sai tau! Daviv hu nws cov tub qhe tias: “Peb yuav tsum khiav tamsim no, tej zaum ib pliag saum no Axaloos yuav tuaj txog, nws yuav tua yeej peb thiab yuav muab txhua tus uas nyob hauv lub nroog no tua huv tibsi.” (2 Xamuyees 15:14) Thaum lawv tab tom khiav tawm ntawd, Daviv xav tias ib co yuav tsum nyob rau tom qab xwv lawv thiaj paub tej uas Axaloos xav ua. Yog li ntawd, nws thiaj xa Xadaus thiab lwm cov pov thawj rov qab mus soj lub nroog. (Nyeem 2 Xamuyees 15:27-29.) Lawv yuav tau ua tib zoo tsis pub leej twg paub vim tej uas Daviv kom cov pov thawj no ua phom sij heev rau lawv txoj sia. Axaloos yog ib tug neeg tsiv tsaim, cuaj khaum, thiab sawv tawm tsam nws txiv. Yog tias Axaloos paub tias lawv soj nws kom tiv thaiv tau Daviv mas tsis paub xyov Axaloos yuav ua li cas rau lawv!
Daviv txib Xadaus mus ua ib teg hauj lwm uas phom sij heev (Saib nqe 9)
10. Xadaus thiab cov uas nrog nws pab tiv thaiv Daviv li cas?
10 Daviv nrog Xadaus thiab nws tus phooj ywg Husais sib tuav tswv yim. (2 Xamuyees 15:32-37) Husais ua txuj tuaj Axaloos tog thiab pab Axaloos tuav tswv yim seb yuav ua li cas thiaj tua yeej Daviv. Qhov nws ua li no pab tau kom Daviv muaj sij hawm npaj seb yuav ua li cas. Tom qab ntawd, Husais hais qhia rau Xadaus thiab Anpiyathas tias yuav muaj li cas. (2 Xamuyees 17:8-16) Ob tug txiv neej no thiaj li xa xov mus rau Daviv paub. (2 Xamuyees 17:17) Vim muaj Yehauvas pab Xadaus thiab cov pov thawj, lawv thiaj li tiv thaiv tau Daviv txoj sia.—2 Xamuyees 17:21, 22.
11. Peb xyaum tau Xadaus lub siab tawv li cas thaum mus pab cov kwv tij nkauj muam?
11 Peb yuav ua tau siab tawv li Xadaus li cas thaum muaj kev phom sij raug cov kwv tij nkauj muam thiab lawv xav tau kev pab? (1) Mloog lus. Thaum tej ntwb ntu zoo li no, tseem ceeb heev uas peb yuav tau sib koom siab. Mloog ceg Npe-ee hauv peb lub teb chaws lus. (Henplais 13:17) Cov txwj laus yuav tau ib sij saib ib zaug seb yuav ua li cas thaum muaj xwm txheej raug thiab npaj seb yuav ua li cas rau li cas. (1 Kauleethaus 14:33, 40) (2) Ua siab tawv tiam sis xyuam xim. (Pajlug 22:3) Peb yuav tau xav tag mam ua. Ua tib zoo ceev faj es tsis txhob lam tau lam ua. (3) Tso siab rau Yehauvas. Nco ntsoov tias Yehauvas xav kom koj thiab cov kwv tij nkauj muam noj qab haus huv. Nws yeej yuav pab tau koj mus pab cov kwv tij nkauj muam kom tsis txhob raug mob dab tsi.
12-13. Koj khaws tau li cas los ntawm Vitaws thiab Vitalis nkawd? (Saib daim duab.)
12 Nyob hauv teb chaws Yus Khees (Ukraine), muaj ob tug kwv tij npe hu ua Vitaws (Viktor) thiab Vitalis (Vitalii) yuav tau xa zaub mov thiab dej rau cov kwv tij nkauj muam. Vitaws hais tias: “Wb nrhiav zaub mov rau txhua qhov. Muaj ntau zaus wb yeej hnov phom nrov pig poog puag ncig wb. Muaj ib tug kwv tij muab tej zaub mov hauv nws lub khw pub rau wb nqa mus rau sawv daws tau noj. Cov zaub mov no pab cawm tau cov kwv tij nkauj muam txoj sia tau ib nyuag ntu. Thaum wb tab tom ntim cov khoom ntawd rau hauv lub tsheb, muaj ib lub hoob pob tawg deb li 20 meter (66 feet) ntawm wb. Tib hnub nkaus, kuv thov Yehauvas kom muaj siab tawv mus pab cov kwv tij nkauj muam.”
13 Vitalis hais tias: “Kuv yuav tau muaj siab tawv heev. Thawj zaug kuv mus, siv li 12 txoos teev. Kuv thov Yehauvas mus txog chaw thiab rov los.” Vitalis siab tawv kawg li tiam sis nws kuj xyuam xim heev. Nws hais tias: “Kuv thov Yehauvas tas zaj tas zog kom pub tswv yim thiab pab kom kuv txo hwj chim. Kuv tsuas tsav raws txoj kev uas cov nom tswv tso cai xwb. Thaum kuv pom cov kwv tij nkauj muam sib pab nroos mas txhawb tau kuv txoj kev ntseeg kawg li. Lawv tshem tej tog khaub tog tsuag tom kev, pab tsaws tej zaub mov, khaub ncaws thiab lwm yam saum tsheb, thiab muab mov thiab chaw nyob rau Vitaws wb so.”
Thaum muaj xwm txheej, ua siab tawv tiam sis nco ntsoov xyuam xim thaum pab cov kwv tij nkauj muam (Saib nqe 12-13)
MUAB SIAB NPUAB NRAIM YEHAUVAS
14. Peb yuav zoo li cas xwb thaum muaj ib tug uas peb hlub tso Yehauvas tseg?
14 Ib yam kev sim siab uas nyuaj tshaj plaws yog thaum peb tsev neeg los sis ib tug phooj ywg kwv luag tso Yehauvas tseg. (Phau Ntawv Nkauj 78:40; Pajlug 24:10) Yog koj nrog tus tib neeg ntawd sib raug zoo heev mas yuav yim huab nyuaj rau koj thev thaum nws tso Yehauvas tseg. Yog muaj li no raug rau koj, Xadaus tus yam ntxwv yuav pab tau koj.
15. Vim li cas Xadaus yuav tau ua siab tawv kom nws thiaj muab siab npuab Yehauvas? (1 Vajntxwv 1:5-8)
15 Xadaus muab siab npuab Yehauvas tab txawm nws tus phooj ywg Anpiyathas txiav txim siab tsis mloog Yehauvas lus lawm. Tau muaj li no rau thaum Daviv hnub nyoog nchav lawm. Thaum Daviv yuav tuag, Daviv tus tub Adauniyas xav txeeb ua vaj ntxwv tab txawm Yehauvas twb xaiv Xalaumoos ua lawm. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 22:9, 10) Anpiyathas thiaj li ntxeev siab mus tuaj Adauniyas tog. (Nyeem 1 Vajntxwv 1:5-8.) Qhov nws ua li no nws tsis yog ntxeev siab rau Daviv xwb tiam sis nws kuj ntxeev siab rau Yehauvas tib yam nkaus! Ntshe tej no ua rau Xadaus ntseeg tsis taus tias Anpiyathas coj li ntawd vim nkawd ib txwm ua pov thawj ua ke tshaj li 40 tawm lub xyoos. (2 Xamuyees 8:17) Tsis tas li ntawd, nkawd saib xyuas “lub Phijxab uas ntim Vajtswv tej lus cog tseg” ua ke. (2 Xamuyees 15:29) Nkawd ob leeg puav leej txhawb nqa Daviv ua vaj ntxwv thiab ua ntau ntau yam rau Yehauvas.—2 Xamuyees 19:11-14.
16. Muaj dab tsi pab tau Xadaus muab siab npuab Yehauvas?
16 Txawm Anpiyathas ntxeev siab rau Daviv es tsis kam mloog Yehauvas lus lawm los Xadaus haj tseem muab siab npuab rau Yehauvas nraim. Daviv paub zoo tias nws yeej tso siab tau rau Xadaus. Thaum Daviv paub txog tej uas Adauniyas npaj siab yuav ua, Daviv txawm hais kom Xadaus, Nathas, thiab Npenayas muab Xalaumoos tsa ua vaj ntxwv. (1 Vaj Ntxwv 1:32-34) Ntshe Xadaus tuaj zog kawg li thaum nws pom lwm cov muab siab npuab Yehauvas thiab txhawb nqa Vaj Ntxwv Daviv xws li Nathas. (1 Vajntxwv 1:38, 39) Thaum Xalaumoos sawv ua vaj ntxwv, nws “muab tus povthawj Xadaus hloov Anpiyathas chaw.”—1 Vajntxwv 2:35.
17. Yog tias muaj ib tug koj hlub tso Yehauvas tseg, koj yuav xyaum Xadaus tus yam ntxwv li cas?
17 Koj yuav xyaum Xadaus tus yam ntxwv li cas? Txawm muaj ib tug uas koj hlub txiav txim siab tso Yehauvas tseg lawm los, kav tsij muab siab npuab Yehauvas nraim. (Yausuas 24:15) Yehauvas yeej yuav ntxiv dag ntxiv zog thiab pub kom koj muaj siab tawv ua qhov zoo qhov yog. Nco ntsoov thov Yehauvas pab thiab mus nrog cov phooj ywg uas haj tseem muab siab npuab Yehauvas nruj nraim ua ke. Yehauvas yeej pom qhov uas koj muab siab npuab nws thiab Yehauvas yuav muab nqi zog rau koj.—2 Xamuyees 22:26.
18. Koj khaws tau li cas los ntawm Makaus thiab Xixes tus yam ntxwv?
18 Cia peb mus piav txog Makaus (Marco) thiab nws tus poj niam Xixes (Sidse) uas nkawd ob tug ntxhais tso Yehauvas tseg. Makaus hais tias: “Hnub uas yus tus me nyuam yug poob nthav los mas yus hlub kawg nkaus li. Yus yeej ua txhua yam los mus tiv thaiv kom txhob raug mob raug ntsaj. Hnub uas yug tus me nyuam txiav txim siab tso Yehauvas tseg mas ua rau yus puas siab puas ntsws tag. Tiam sis Yehauvas yeej nrog nraim wb ob niam txiv. Thaum kuv qaug zog, Yehauvas yeej pab kom kuv tus poj niam muaj zog hos thaum kuv tus poj niam qaug zog lawm, Yehauvas yeej pab kom kuv muaj zog.” Xixes hais ntxiv tias: “Yog Yehauvas tsis ntxiv dag ntxiv zog rau wb, ntshe wb yuav thev tsis taus li. Kuv pheej hais tias yog tim kuv es kuv ob tug ntxhais thiaj tsis kam ntseeg Yehauvas lawm. Kuv thiaj li thov Yehauvas pab. Tsis ntev tom qab ntawd, muaj ib tug viv ncaus Khixatias uas kuv tsis tau pom tau ntau xyoo lawm txawm los tuav nkaus kuv xwb pwg thiab ntsia nruj nruj rau kuv thiab hais tias, ‘Nco ntsoov tias tsis yog tim koj Xixes!’ Muaj Yehauvas ua tus pab, kuv thiaj li muaj kev kaj siab teev tiam nws.”
19. Koj yuav tau txiav txim siab ua li cas kam tiag?
19 Yehauvas xav kom tag nrho cov uas teev tiam nws muaj lub siab tawv ib yam li Xadaus. (2 Timautes 1:7) Yehauvas tsis xav kom peb tso siab rau peb tus kheej xwb tiam sis kom peb tso siab rau nws. Yog li ntawd thaum koj muaj chaw ti, nco ntsoov nrhiav Yehauvas pab. Koj yeej tso siab tau rau Yehauvas tias nws yuav pab kom koj muaj lub siab tawv ib yam Xadaus!—1 Petus 5:10.
ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov
a Mus saib zaj yeeb yaj kiab Cov Tseem Khixatia Yuav Tsum Ua Siab Tuab—Tsis Koom Kev Nom Kev Tswv hauv lub vej xaij jw.org/hmn.