KUV LUB NEEJ
Yehauvas Hnov Kuv Tej lus Thov
MUAJ ib hmos thaum kuv muaj kaum xyoo, kuv ntsia saum nruab ntug thiab pom tej hnub qub ci laim txias. Kuv txhos caug ntua thiab thov Vajtswv. Kuv nyuam qhuav kawm paub Yehauvas xwb tiam sis kuv qhia txhua yam uas kuv lub siab xav thiab tej kev txhawj rau nws paub. Thaum ntawd yog thaum kuv pib nrog Vajtswv Yehauvas sib raug zoo. Nws yog “tus uas mloog tej lus thov.” (Phau Ntawv Nkauj 65:2) Kuv xav qhia rau nej paub tias vim li cas kuv thiaj li thov rau tus Vajtswv uas kuv nyuam qhuav kawm tau.
IB YAM UAS HLOOV HLO KUV LUB NEEJ
Kuv yug rau thaum lub 12 Hlis tim 22 xyoo 1929 nyob rau ib lub me nyuam zos hu ua Nauvias (Noville) ntawm cov laj roob Adis (Ardennes) hauv teb chaws Npevntseem (Belgian). Thaum peb tsev neeg nyob rau ntawm ib daim teb mas peb nyob sov siab so. Kuv tus kwv hu ua Lemees (Raymond) wb niaj hnub mus tso kua mis nyuj thiab pab sau qoob loo los cia. Nyob rau hauv peb lub zos, ib leeg yeej pab ib leeg heev.
Peb tsev neeg ua teb
Kuv niam thiab kuv txiv nkawd coj txoj kev cai Kav Tos Liv. Nkawd yeej mus teev ntuj txhua Hnub 7 (Sunday). Nyob rau xyoo 1939, muaj ib co tho kev tuaj ntawm teb chaws Askiv tuaj rau ntawm peb lub me nyuam zos thiab txawm muab ib phau ntawv hu ua Consolation (nim no hu ua Tsim Dheev!) rau kuv txiv. Kuv txiv xam pom tias tej uas hais nyob rau hauv phau ntawv ntawd muaj tseeb tiag thiab txawm ua rau nws pib nyeem phau Vajlugkub. Thaum nws tsis kam mus teev ntuj lawm ces ua rau peb cov neeg zej zog tawm tsam nws. Lawv yuam qees kom kuv txiv kav tsij coj txoj kev cai ua Kav Tos Liv xwb, ces ua rau lawv sib cav sib ceg heev.
Kuv tu siab kawg li uas tej neeg zej zog ua saib tsis taus kuv txiv. Kuv thiaj li thov Vajtswv pab kuv txiv yam li uas thaum uas nyuam qhuav piav nyob rau hauv zaj no. Kuv zoo siab kawg li thaum tej neeg zej zog tsis quab yuam kuv txiv lawm. Ua rau kuv pom tias Yehauvas yeej yog “tus uas mloog tej lus thov.”
LUB NEEJ THAUM MUAJ NTSUJ ROG THOOB QAB NTUJ ZAUM 2
Lub caij thaum cov Natxi tseem kav teb chaws Ntsaws Mes Nis, lawv tuaj puav teb chaws Npevntseem thaum lub 5 Hlis tim 10 xyoo 1940, ua rau tib neeg tawg ua sab ua sua mus nyob lwm lub teb chaws. Peb tsev neeg thiaj khiav mus nyob rau Fab Kis qab teb. Lub caij peb khiav ntawd, muaj tej thaud peb ntsib cov tub rog Ntsaws Mes Nis thiab cov tub rog Fab Kis sib ntaus sib tua mas phom sij kawg li rau peb.
Tom qab no peb rov qab los txog ntawm peb daim teb tiam sis luag twb muab peb tej khoom nyiag yuav luag tag. Tsuas tshuav peb tus dev hu ua Nponpis (Bobbie) tseem nyob tos peb rov qab los xwb. Tej peb raug no ua rau kuv xav tias, ‘Vim li cas ho muaj tsov rog thiab kev txom nyem ua luaj?’
Thaum kuv tiav hluas, kuv nrog Yehauvas sib raug zoo heev
Thaum lub caij ntawd, muaj ib tug txwj laus uas yog ib tug tho kev npe hu ua Emi-aus Xakas (Emile Schrantz)a tuaj txhawb peb zog. Nws ua tib zoo siv phau Vajlugkub los piav qhia rau peb vim li cas thiaj muaj kev txom nyem thiab nws teb tau kuv tej lus nug txog lub neej. Qhov no pab kom kuv huab yam muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab pom tias Yehauvas yog ib tug Vajtswv uas muaj kev hlub heev.
Ua ntej tsov rog tiaj tus, peb tsev tib neeg paub thiab nrog tau Yehauvas Cov Tim Khawv sib txuas lus ua ke. Nyob rau thaum lub 8 Hli xyoo 1943, kwv tij Hauxes Nikaules Mines (José-Nicolas Minet) tuaj tham ib zaj lus qhuab qhia nyob ntawm peb daim teb rau peb mloog. Nws nug tias, “Leej twg xav ua kev cai raus dej?” Peb thiaj li ua kev cai raus dej ntawm tus me nyuam dej uas nyob ze peb daim teb.
Thaum lub 12 Hlis xyoo 1944, cov tub rog Ntsaws Mes Nis tuaj tua zaum kawg rau sab hnub poob ntawm Yus Luv. Peb nyob ze rau ntawm qhov chaw lawv sib tua ntawd ces peb nkaum tau ib lub hlis rau hauv qab daus. Muaj ib hnub kuv txawm tawm los pub cov tsiaj txhu. Muaj ib daig txhais hoob pob raug peb daim teb thiab ua rau lub ru tsev teb tawg tag. Muaj ib tug tub rog nyob teb chaws Yunaithim Xatej (United States) nyob ze ntawm lub dab zaub txawm qw tuaj rau kuv tias, “Pw os!” Kuv txawm khiav mus thiab pw nthi ze ze ntawm nws. Nws txawm hle nws lub kaus mom los looj kuv lub taub hau.
LUB SIJ HAWM KUV UA IB TUG KHIXATIAS UAS PAUB TAB
Hnub wb sib yuav
Tom qab tsov rog dua lawm, peb kuj sib txuas lus nrog ib co kwv tij nkauj muam nyob rau lub koom txoos hauv lub nroog Lij (Liège) uas deb li 90 kilumev (56 mais) ntawm peb mus rau yav qaum teb. Tsis ntev tom qab ntawd, peb kuj pib tau ib nyuag pawg hauv lub nroog Npaxatoos (Bastogne). Kuv txawm pib ua hauj lwm nyob rau ntawm ib qho chaw ua se thiab kuv kuj mus kawm kev cai lij choj. Tom qab ntawd, kuv ho mus ua hauj lwm rau nom tswv. Nyob rau xyoo 1951, peb ua ib lub rooj sib txoos hauv lub nroog Npaxatoos. Muaj li ib puas leej tuaj koom, thiab ib tug uas tuaj koom ntawd yog ib tug tho kev uas hu ua Elis Lutaws (Elly Reuter). Nws caij tsheb kauj vab li 50 kilumev (31 mais) tuaj koom. Tsis tau ntev wb txawm sib nyiam thiab sib qhaib. Elis txawm txais ib tsab ntawv mus txoj Kev Kawm Vajlugkub Kile-a hauv Yunaithim Xatej. Nws txawm sau ib tsab ntawv mus rau lub hauv paus koom haum loj thiab qhia rau lawv paub tias vim li cas nws tsis kam mus. Kwv Tij Nuas (Knorr) yog tus uas coj Yehauvas cov tib neeg rau thaum ntawd thiaj li teb rov tuaj tias muaj ib hnub twg nws thiab nws tus txiv mam li mus kawm Kile-a. Wb sib yuav rau lub 2 Hlis xyoo 1953.
Elis thiab wb tus tub Xawnkes
Nyob rau tib xyoos ntawd, Elis wb txawm mus rau ib lub rooj sib txoos hauv ib lub tsev loj loj hauv Nus Yauj (New York) hu ua Yeev Kim (Yankee Stadium). Thaum wb mus rau ntawd, kuv ntsib ib tug kwv tij uas nws muaj ib txog hauj lwm rau kuv ua thiab nws caw kom wb tsiv mus nyob rau hauv Yunaithim Xatej. Tom qab wb thov Yehauvas tag, kuv txawm txiav txim siab tsis ua txoj hauj lwm ntawd thiab wb rov qab mus txhawb pawg nyob rau hauv lub nroog Npaxatoos. Xyoo tom qab Elis yug tau ib tug me tub hu ua Xawnkes (Serge) mas wb zoo siab kawg li. Tiam sis thaum Xawnkes muaj xya lub hlis, nws txawm mob thiab tas sim neej lawm mas ua rau wb tu siab heev. Wb thiaj li thov Yehauvas thiab qhia wb tej kev nyuaj siab rau nws. Wb kuj tau kev txhawb zog los ntawm txoj kev vam kev cia siab uas yuav rov pom cov uas tag sim neej lawm sawv rov los.
UA HAUJ LWM PUV NTOOB
Thaum lub 10 Hli xyoo 1961, kuv nrhiav tau ib txoj hauj lwm pab kom kuv ua tau ib tug tho kev. Tib hnub ntawd, muaj ib tug nyob hauv ceg Npe-ee hauv Npevntseem hu tuaj rau kuv. Nws nug seb kuv puas ua tau ib tug saib xyuas thaj tsam. Kuv thiaj li nug nws tias, “Nej puas kam wb ua ob tug tho kev ua ntej wb txais txoj hauj lwm no?” Tus kwv tij ntawd hais tias ua li los tau. Tom qab wb ua ob tug tho kev tau yim lub hlis ces wb thiaj li mus ua txoj hauj lwm saib xyuas thaj tsam rau thaum lub 9 Hlis xyoo 1962.
Tom qab wb ua txoj hauj lwm saib xyuas thaj tsam tau ob xyoos, lawv kuj caw wb mus ua hauj lwm rau lub Npe-ee hauv Nplaxaus (Brussels). Wb pib ua hauj lwm rau ntawd thaum lub 10 Hli xyoo 1964. Thaum wb ua txoj hauj lwm tshiab no, wb kuj tau txais koob hmoov ntau kawg li. Tsis ntev tom qab Kwv Tij Nuas tuaj xyuas peb lub Npe-ee nyob rau xyoo 1965, lawv kuj xaiv kuv mus ua tus kwvtij leg num rau tag nrho ib ceg. Tom qab ntawd, Elis wb kuj tau mus kawm txoj Kev Kawm Vajlugkub Kile-a uas yog pab 41. Cov lus uas Kwv Tij Nuas hais tau 13 lub xyoos dhau los lawm muaj tseeb lawm tiag! Tom qab wb kawm tiav, wb kuj rov qab mus rau ceg Npe-ee hauv Npevntseem.
TIV THAIV YEHAUVAS COV TIB NEEG
Kuv muaj lub cij fim los siv kuv lub tswv yim uas kuv kawm tau nom tswv tej kev cai lij choj los tiv thaiv Yehauvas cov tib neeg kom lawv muaj kev ywj pheej teev tiam Yehauvas nyob hauv Yus Luv thiab lwm qhov chaw. (Filipis 1:7) Kuv tau nrog cov nom tswv uas nyob tshaj li 55 lub teb chaws tham vim lawv txwv Yehauvas tes hauj lwm. Thaum muaj li no, kuv yeej ib txwm thov Yehauvas pab coj kuv txoj hau kev. Kuv tsis qhia cov nom tswv tias kuv paub cov nom tswv tej kev cai tiam sis kuv tsuas qhia rau lawv tias kuv yog ib tug txiv neej uas paub Vajtswv. Kuv ib txwm thov Yehauvas pab coj kuv txoj hau kev vim kuv paub tias Yehauvas “tswj vajntxwv [tus txiav txim] lub siab yoojyim ib yam li nws tswj tus dej.”—Pajlug 21:1.
Kuv haj tseem nco txog lub sij hawm thaum kuv nrog Yus Luv ib tug nom tswv tham. Kuv twb thov ob peb zaug lawm yuav nrog nws tham tiam sis zaum no nws mam li kam nrog kuv tham. Nws hais tias, “Kuv tsuas pub tsib feeb rau koj tham xwb, tsis pub tshaj ntawd.” Kuv txawm khoov ntshis thiab thov Vajtswv tam sid. Tus txiv neej ntawd nug kuv tias kuv ua dab tsi. Kuv tsa hau ntsia nws thiab hais tias, “Kuv ua Vajtswv tsaug vim koj yog ib tug uas ntseeg Vajtswv.” Nws nug kuv tias, “Koj hais li cas tiag?” Kuv thiaj li nthuav mus rau Loos 13:4. Vim nws yog ib tug Plos Tes Tas (Protestant), nws thiaj li ua tib zoo mloog. Muaj li cas xwb tom qab ntawd? Nws nrog kuv tham tau 30 feeb thiab qhov uas wb sib ntsib zaum no mus tau zoo kawg li. Nws haj tseem hais tias nws saib taus Yehauvas Cov Tim Khawv tes hauj lwm heev.
Tau ntau ntau xyoo, Yehauvas cov tib neeg yeej tau mus nrog cov nom tswv hauv Yus Luv sib hais plaub ntug txog qhov uas tsis tuaj ib roog nom tswv twg tog, niam txiv sib txeeb me nyuam, sau se, thiab lwm yam. Kuv muaj lub cij fim pom tau tias Yehauvas yeej pab nws cov tib neeg kov yeej ntau tshaj plaub. Txij thaum ntawd los txog nim no, Yehauvas Cov Tim Khawv yeej tshaj li 140 tshaj plaub hauv lub rooj tu plaub uas nyob sab Yus Luv (European Court of Human Rights)!
YEHAUVAS TES HAUJ LWM QHIB ZUJ ZUS HAUV KHUNPAS
Thaum xyoo 1990, kuv tau nrog Kwv Tij Filas Nplulis (Philip Brumley) uas tuaj ntawm lub hauv paus koom haum loj, thiab Kwv Tij Vataws Fanetis (Valter Farneti) uas tuaj sab Ithali (Italy) ua hauj lwm ua ke pab cov kwv tij nkauj muam nyob rau hauv Khunpas (Cuba) kom muaj txoj kev ywj pheej teev tiam Yehauvas vim Yehauvas tes hauj lwm raug txwv nyob rau ntawd. Kuv sau ib tsab ntawv mus rau cov nom tswv nyob hauv Khunpas ntawm lub nroog Npevntseem thiab kuv mus ntsib tus nom uas saib xyuas qhov no rau peb. Thaum peb mus sib ntsib thawj zaug, tsuas pab tau me ntsis txog tej lus tsis sib nkag siab uas ua rau cov nom tswv txwv Yehauvas tej hauj lwm nyob rau Khunpas.
Kuv nrog Filas Nplulis thiab Vataws Fanetis mus saib Khunpas thaum xyoo 1990
Tom qab peb thov Yehauvas kom coj peb txoj hau kev tag, peb txawm hais kom cov nom tswv tso cai rau peb xa 5,000 phau Vajlugkub mus rau hauv Khunpas. Cov Vajlugkub puav leej mus txog tas tsis muaj xwm dab tsi thiab ua rau peb zoo siab kawg li tias Yehauvas foom koob hmoov rau tej uas peb tau ua. Ces peb txawm thov kom lawv tso cai rau peb xa 27,500 phau Vajlugkub ntxiv. Cov nom tswv puav leej kam thiab. Qhov uas pab cov kwv tij nkauj muam nyob rau hauv Khunpas ib leeg tau ib phau Vajlugkub ua rau kuv zoo siab kawg li.
Kuv tau mus rau hauv Khunpas ob peb zaug mus pab kho kom muaj kev ruaj ntseg rau Yehauvas tes hauj lwm. Thaum kuv mus ua li no, kuv kuj tau nrog cov nom tswv nyob hauv sib raug zoo.
PAB PEB COV KWV TIJ NYOB RAU LAVADAM
Nyob rau xyoo 1994, muaj tshaj li 1,000,000 tawm leej tib neeg raug tua tuag vim muaj kev sib ntaus sib tua hauv Lavadam (Rwanda). Ntshaus siab heev uas muaj peb ib co kwv tij kuj raug tua thiab. Tsis ntev tom qab ntawd txawm xa ib co kwv tij mus pab xa khoom mus rau cov kwv tij nkauj muam nyob rau ntawd.
Thaum peb pab mus txog rau lub nroog Khinkali (Kigali), peb pom tau tias lub tsev txhais lus tej phab ntsa mas muaj qhov mos txwv cuag cas. Peb hnov lawv piav ntau zaj txog cov kwv tij nkauj muam uas raug siv tej rab txuas tua tuag. Peb kuj hnov txog ntau zaj uas cov kwv tij nkauj muam sib pab vim lawv ib leeg hlub ib leeg. Xws li muaj ib tug kwv tij Thuxis (Tutsi) tau nkaum rau hauv ib lub qhov tau 28 hnub vim muaj ib tse Tim Khawv uas yog cov Hutu pab. Thaum peb sib txoos nyob rau hauv Khinkali, peb yeej sib zog ntsos txhawb thiab nplig tshaj li 900 tawm leej kwv tij nkauj muam.
Sab laug: Mos txwv raug phau ntawv hauv lub tsev txhais lus
Sab Xis: Ua hauj lwm nrog cov pab thaum muaj xwm txheej
Tom qab ntawd peb hla ciam teb mus rau lub teb chaws Za-es (Zaire) (tam sim no yog Democratic Republic of the Congo) mus nrhiav cov kwv tij nkauj muam uas khiav ua neeg thoj nam mus nyob ze rau ntawm lub nroog Nkaumas (Goma). Peb nrhiav tsis tau lawv, yog li ntawd peb thiaj li thov Yehauvas coj peb txoj hau kev kom nrhiav tau lawv. Peb txawm pom ib tug taug kev zuj zus los rau ntawm peb ces peb thiaj li nug seb nws puas paub Yehauvas Cov Tim Khawv nyob qhov twg. Nws hais tias, “Kuv twb yog Yehauvas ib tug Tim Khawv ntag. Kuv mam li coj nej mus rau ntawm lawv.” Tom qab peb ntsib nrog cov uas saib xyuas thaum muaj xwm txheej, peb thiaj li txhawb thiab nplig kwv lam li 1,600 tus neeg thoj nam. Peb kuj nyeem Pab Uas Ntaus Thawj tsab ntawv rau lawv mloog. Cov kwv tij nkauj muam zoo siab kawg li thaum lawv hnov Pab Uas Ntaus Thawj hais tias: “Peb yeej niaj hnub thov Vajtswv pab nej. Peb paub tias Yehauvas yeej yuav tsis tso nej tseg.” Pab Uas Ntaus Thawj cov lus yeej muaj tseeb tiag. Niaj hnub nim no muaj tshaj li 30,000 tawm leej teev tiam Yehauvas nyob hauv Lavadam!
YUAV TSIS TSO YEHAUVAS IB ZAUG LI
Tom qab wb sib yuav tau 58 lub xyoos, kuv tus poj niam Elis tau tag sim neej rau xyoo 2011. Kuv qhia rau Yehauvas tias kuv lub siab puas tsoj puas tsus. Yog li ntawd nws thiaj li pab kuv. Ib yam ntxiv uas pab tau kuv yog mus tshaj tawm txoj xov zoo rau tej neeg zej zog.
Txawm kuv muaj 90 tawm xyoo lawm los kuv haj tseem mus qhia txoj xov zoo txhua txhua lub lim tiam. Kuv zoo siab tias kuv haj tseem pab chav uas hais plaub ntug rau cov Timkhawv ntawm ceg Npe-ee hauv Npevntseem, qhia tej kuv tau ua rau lwm tus mloog, thiab txhawb cov hluas hauv Npe-ee.
Kwv lam li 84 xyoo dhau los lawm, kuv tau thov Yehauvas thawj zaug hauv kuv lub neej kom nws pab kuv. Qhov no yog thawj qho uas chiv hauv kuv lub neej kom nrog Yehauvas sib raug zoo. Kuv ris txiaj ntsig kawg li uas kuv ua neej tav li no Yehauvas yeej mloog kuv tej lus thov.—Phau Ntawv Nkauj 66:19.b
a Kwv Tij Xakas lub neej muab piav nyob rau hauv Phau Tsom Faj lub 9 Hlis tim 15 xyoo 1973, sab 570-574.
b Thaum tab tom sau zaj no, Kwv Tij Maxaus Nkiles tau tas sim neej thaum lub 2 Hlis tim 4 xyoo 2023.