50. STUDĒJAMAIS RAKSTS
48. DZIESMA ”Ik dienas staigāt ar Jehovu”
Centīsimies pazemībā līdzināties Jehovam
”Līdzinieties Dievam, būdami viņa mīļie bērni.” (EFES. 5:1.)
TĒMA
Kā mēs varam līdzināties Jehovam pazemībā, un ar kādām īpašībām tā ir saistīta.
1. Kāpēc Jehovas pazemība ir apbrīnojama?
VAI, domājot par tiem, kas pasaulē ir pie varas, mums nāk prātā tāda īpašība kā pazemība? Visticamāk, nē. Bet Visvarenais Dievs Jehova ir pazemīgs. (Ps. 113:5—8.) Pazemība izpaužas it visos viņa personības aspektos. Viņā nav ne miņas no lepnības un augstprātības. Pievērsīsim uzmanību četrām Jehovas personības iezīmēm un pārdomāsim, kā tās ir saistītas ar pazemību. Vēl apskatīsim, kā pazemība atspoguļojās Jēzus rīcībā. Tas viss mums palīdzēs vēl vairāk tuvoties Jehovam un izkopt sevī pazemību.
JEHOVA VIENMĒR IR GATAVS MŪS UZKLAUSĪT
2. Ko par Jehovu liecina Psalms 62:8? (Sk. arī attēlu.)
2 Ar iedomīgiem cilvēkiem nav viegli runāt. Viņi ar savu izturēšanos atgrūž citus. Bet mūsu debesu Tēvs ir pilnīgs pretstats — viņš ir pazemīgs, un viņš aicina cilvēkus vērsties pie viņa un stāstīt viņam visu, kas nospiež sirdi. (Nolasīt Psalmu 62:8.) Tāpat kā mīlošs tēvs uzklausa visu, kas bērnam uz sirds, Jehova uzklausa savu kalpu lūgšanas. Bībelē var lasīt daudz lūgšanu, ar kurām dievbijīgi cilvēki ir vērsušies pie Jehovas, un tas liecina, ka Jehova vēlas, lai cilvēki ar viņu runātu. (Joz. 10:12—14; 1. Sam. 1:10—18.)
Tēvs pazemīgi uzklausa dēlu, kas spēlēdamies ir saplēsis vāzi. (Sk. 2. rindkopu)
3. Kāpēc mums nebūtu jāšaubās par to, ka Jehova vēlas, lai mēs bieži viņu lūgtu?
3 Dažiem kādu iemeslu dēļ reizēm šķiet, ka viņi nav Jehovas mīlestības cienīgi, un tāpēc viņi vilcinās vērsties pie Jehovas. Tomēr arī tādos gadījumos ir jālūdz Jehova. To varam secināt no kādas Jēzus stāstītas līdzības. Tajā Jehova ir pielīdzināts mīlošam tēvam, kura dēls, nožēlojis savu nepareizo rīcību, uzskatīja, ka tēvs viņu nevar pieņemt atpakaļ ģimenē. Bet kā tēvs izturējās, kad dēls tuvojās tēva mājām? Pa lielu gabalu ieraudzījis dēlu, tēvs tūlīt pat ”skrēja dēlam pretī”. Kad abi bija sastapušies, tēvs ”apskāva viņu un noskūpstīja”. (Lūk. 15:17—20.) Kad pie Jehovas lūgšanā vēršas kāds, ko nomāc raizes vai vainas apziņa, viņš uzmanīgi ieklausās. (Raudu dz. 3:19, 20.) Žēlsirdīgais debesu Tēvs it kā skrien pretī, lai mierinātu nomākto cilvēku un lai tas izjustu viņa mīlestību. (Jes. 57:15.) Bieži vien viņš palīdz ar draudzes vecāko, ticīgu ģimenes locekļu un citu ticības biedru starpniecību. (Jēk. 5:14, 15.) Viņš tā dara tāpēc, ka vēlas, lai mums būtu ciešas attiecības ar viņu.
4. Kāpēc ļaudis tiecās pie Jēzus?
4 Jēzus līdzinās savam Tēvam. Tāpat kā Jehova, Jēzus ir pazemīgs. Tāpēc ļaudis tiecās pie Jēzus un nebaidījās viņam uzdot dažādus jautājumus. (Marka 4:10, 11.) Bet, kad Jēzus viņiem kaut ko vaicāja, viņi vaļsirdīgi atbildēja. (Mat. 16:13—16.) Pat tad, kad viņi bija kļūdījušies, viņi nedrebēja bailēs, jo zināja, ka Jēzus ir labsirdīgs, žēlsirdīgs un pacietīgs. (Mat. 17:24—27.) Jēzus vienmēr rīkojās tā, kā būtu rīkojies viņa Tēvs, tāpēc Jēzus sekotāji varēja labāk iepazīt Jehovu. (Jāņa 14:9.) Viņi saprata, ka Jehova ir pazemīgs un vēlas, lai cilvēki vērstos pie viņa. Tālaika reliģiskie vadītāji bija pilnīgs pretstats — tie bija bargi un augstprātīgi.
5. Kāpēc ir viegli vērsties pie pazemīga cilvēka?
5 Kā mēs varam līdzināties Jehovam? Cilvēks, kam pietrūkst pazemības, mēdz būt skaudīgs un iedomīgs un nevēlas piedot citiem. Tās ir īpašības, kas atgrūž. Bet pazemīgs cilvēks ir laipns, pacietīgs un labprāt piedod. Tās ir īpašības, kas piesaista. Tātad, ja būsim pazemīgi, citiem būs viegli pie mums vērsties. (Kol. 3:12—14.) Tas viss īpaši jāņem vērā draudzes vecākajiem. Pirmām kārtām vecākajiem bieži jābūt kopā ar brāļiem un māsām. Tāpēc vecākie, ja vien iespējams, apmeklē sapulces valstības zālē, nevis tām pieslēdzas ar videokonferences starpniecību. Turklāt, kad apstākļi to ļauj, viņi kopā ar brāļiem un māsām sludina pa mājām. Tā brāļi un māsas labi iepazīst vecākos, un, kad viņiem rodas kāda problēma, viņi nebaidās pie tiem vērsties.
JEHOVA IR PIEKĀPĪGS
6., 7. Miniet piemērus, kad Jehova ir bijis gatavs piekāpties un izpildīt savu kalpu lūgumus!
6 Lepni cilvēki uzskata, ka viņi visu zina labāk, un viņiem nenāk ne prātā piekāpties. Bet Jehova, kurš patiešām vienmēr visu zina labāk, labprāt piekāpjas, jo viņš ir pazemīgs. Tas spilgti izpaudās gadījumā, kad Mozus māsa Mirjama kurnēja pret Mozu un viņai pievienojās Ārons. Tā kā Mozus bija Jehovas pārstāvis, neapmierinātība ar viņu būtībā bija necieņas izpausme pret Jehovu. Jehova sadusmojās uz Mirjamu un to sodīja — Mirjama kļuva spitālīga. Bet kā Jehova rīkojās, kad Mozus, uzklausījis Ārona lūgumu, vērsās pie Jehovas un lūdza, lai viņš izdziedinātu Mirjamu? Dievs nerīkojās tā, kā dara augstprātīgi cilvēki, kas ietiepīgi paziņo, ka neparko nemainīs savu lēmumu. Tā kā Jehova ir pazemīgs, viņš piekrita izdziedināt Mirjamu. (4. Moz. 12:1—15.)
7 Jehovas pazemība izpaudās vēl kādā gadījumā. Kad ķēniņš Hiskija bija smagi saslimis, Jehova ar pravieša starpniecību tam pavēstīja, ka tas neizveseļosies un drīz mirs. Hiskija, gauži raudādams, lūdzās, lai Jehova viņu izdziedina. Jehova iežēlojās un pielika Hiskijas mūžam vēl 15 gadus. (2. Ķēn. 20:1, 5, 6.) Kā var redzēt, Jehova jūt līdzi cilvēkiem, un, tā kā viņš ir pazemīgs, viņš ieklausās to lūgumos.
8. Kas liecina, ka Jēzus ir iejūtīgs, līdzsvarots un saprātīgs? (Marka 3:1—6.)
8 Jēzus līdzinās savam Tēvam. Kad vien bija iespējams, Jēzus darīja cilvēkiem labu. Piemēram, viņš dziedināja cilvēkus arī sabatā, kaut gan reliģiskie vadītāji pret to kategoriski iebilda. (Nolasīt Marka 3:1—6.) Vadīdams kristiešu draudzes, Jēzus ir tikpat iejūtīgs, līdzsvarots un saprātīgs kā tad, kad viņš dzīvoja uz zemes. Piemēram, ja kāds kristietis izdara nopietnu grēku, Jēzus tam dod iespēju mainīties, un tā izpaužas Jēzus pacietība. (Atkl. 2:2—5.)
9. Kāda rīcība liecina par saprātīgumu? (Sk. arī attēlus.)
9 Kā mēs varam līdzināties Jehovam? Mums visiem no Jehovas jāmācās saprātīgums un jāmācās būt piekāpīgiem. (Jēk. 3:17.) Ja vecāki ir saprātīgi, viņi neprasa no saviem bērniem vairāk, kā tie spēj paveikt. 1. Mozus 33:12—14 var lasīt, kā šī īpašība izpaudās patriarha Jēkaba rīcībā. Vecākiem nebūtu jāsalīdzina bērni savā starpā. Saprātīgums un spēja piekāpties sevišķi ir nepieciešami draudzes vecākajiem. Piemēram, ja kāda draudzes vecākā viedoklis atšķiras no vairākuma viedokļa, kurš nav pretrunā ar Bībeles principiem, šis vecākais labprāt piekāpjas. (1. Tim. 3:2, 3.) Situācijā, kad kāds domā citādi nekā mēs, ir gudri censties izprast otra viedokli. (Rom. 14:1.) Visiem kristiešiem jāņem vērā Bībelē lasāmais norādījums: ”Jūsu saprātīgums [vai ”piekāpība”, zemsv. piez.] lai kļūst zināms visiem cilvēkiem.” (Filip. 4:5.)
Tēvs ir saprātīgs un neprasa no bērniem vairāk, kā tie spēj paveikt. (Sk. 9. rindkopu)
JEHOVA IR PACIETĪGS
10. Miniet piemērus, kā ir izpaudusies Jehovas pacietība!
10 Iespējams, mēs esam pamanījuši, ka lepniem cilvēkiem nepatīk gaidīt. Viņi ir ļoti nepacietīgi. Bet Jehova ir pilnīgs pretstats — viņa pacietība ir izcila. Reiz Noasa dzīves laikā Jehova paziņoja, ka vēl gaidīs 120 gadus un tad iznīcinās tos, kas dara ļaunu. (1. Moz. 6:3.) Tāpēc Noasam bija laiks izaudzināt bērnus un ar to palīdzību uzbūvēt šķirstu. Lūk, vēl kāds gadījums — Ābrahāma saruna ar eņģeli, kas pārstāvēja Jehovu. Kad Jehova Ābrahāmam bija darījis zināmu, ka iznīcinās Sodomu un Gomoru, Ābrahāms viņam par to daudzkārt jautāja. Lepna persona tādā situācijā droši vien sašustu un izsauktos: ”Kā tu vispār uzdrošinies!?” Bet eņģelis, atspoguļodams Jehovas attieksmi, pacietīgi uzklausīja Ābrahāmu un atbildēja uz tā jautājumiem. (1. Moz. 18:20—33.)
11. Kā Jehovas pacietība izpaužas mūsu dienās, un kāpēc? (2. Pētera 3:9.)
11 Jehovas pacietība izpaužas arī mūsu dienās. Viņš jau sen ir noteicis konkrētu laiku, kad darīs galu ļaunajai pasaulei, un viņš pacietīgi gaida, kad šis laiks pienāks. Jehova ”nevēlas, lai kāds ietu bojā, bet grib, lai visi nāktu pie grēku nožēlas”. (Nolasīt 2. Pētera 3:9.) Vai viņš gaida velti? Nē, tā nav! Miljoniem cilvēku ir iepazinuši viņu un kļuvuši par viņa draugiem, un, cerams, tādu būs vēl ļoti daudz. Bet Jehovas pacietībai ir robežas. Lai gan viņš mīl cilvēkus, viņš nav iecietīgs pret ļaunumu. Viņš neļaus tam pastāvēt mūžīgi. (Hab. 2:3.)
12. Kāpēc var teikt, ka Jēzus pacietībā līdzinās savam Tēvam?
12 Jēzus līdzinās savam Tēvam. Arī Jēzus pacietība izpaužas jau vairākus tūkstošus gadu. Jēzus ir redzējis, kā Sātans apmelo Jehovu un dievbijīgus cilvēkus. (1. Moz. 3:4, 5; Īj. 1:11; Atkl. 12:10.) Viņš redz, kā cilvēki cieš. Ir viegli iztēloties, cik ļoti viņš ilgojas pilnībā ”iznīcināt Velna darbus”. (1. Jāņa 3:8.) Kas Jēzum palīdz pacietīgi gaidīt brīdi, kad Jehova viņam ļaus to darīt? Noteikti jāpiemin Jēzus pazemība — viņš atzīst, ka tikai Jehovam ir tiesības izlemt, kad jādara gals ļaunumam. (Ap. d. 1:7.)
13. Kā Jēzus izturējās pret apustuļiem, un kāpēc?
13 Jēzus allaž izturējās ar pacietību pret apustuļiem. Tie ne reizi vien strīdējās par to, kurš no viņiem ir galvenais, taču Jēzus uz tiem nesadusmojās. Viņš pacietīgi tos mācīja. (Lūk. 9:46; 22:24—27.) Jēzus bija pārliecināts, ka ar laiku apustuļi mainīsies. Nedaudz padomāsim: vai mēs paši neesam vairākkārt pieļāvuši vienu un to pašu kļūdu? Droši vien esam. Tāpēc mēs esam priecīgi, ka mūsu ķēniņš mūs saprot un izturas pret mums ar pacietību.
14. Kā attīstīt pacietību?
14 Kā mēs varam līdzināties Jehovam? Lai to spētu, mums ir vajadzīgs ”Kristus prāts”. (1. Kor. 2:16.) Kā iemācīties uz visu raudzīties tā, kā to darīja Jēzus? Mums ir regulāri jālasa evaņģēliji. Pēc lasīšanas atvēlēsim laiku, lai pārdomātu, ko no konkrētā fragmenta esam uzzinājuši par Jēzu, un lai censtos saprast viņa rīcības iemeslus. Turklāt mums jālūdz Jehovam, lai viņš mums palīdz spriest par visu tā, kā sprieda Jēzus. Ja mums būs ”Kristus prāts”, mums būs vieglāk līdzināties Jehovam — mēs spēsim ar pacietību izturēties pret ticības biedriem un nezaudēsim pacietību, kad pašiem neizdodas izkopt sevī Dievam tīkamas īpašības tik ātri, cik gribētos. (Mat. 18:26—30, 35.)
JEHOVA IZTURAS AR CIEŅU ARĪ PRET TIEM, KAS DAUDZIEM ŠĶIET NEIEVĒROJAMI
15. Miniet piemērus, kas liecina, ka Jehova ”ievēro pazemīgo”! (Psalms 138:6.)
15 Nolasīt Psalmu 138:6. Vai nav brīnišķīgi, ka Jehova, kas ir visaugstākais valdnieks, pievērš uzmanību tiem, kas citu acīs ir neievērojami? Lūk, tikai daži piemēri, par kuriem varam lasīt Bībelē. Kad tapa 1. Mozus grāmata, Jehova pamudināja Mozu pieminēt kādu kalponi, vārdā Debora. Šī dievbijīgā sieviete bija kalpojusi gan Īzaka, gan Jēkaba ģimenes locekļiem — kopā apmēram 125 gadus. Nekas daudz par viņu nav zināms, tomēr no tā, ko, Jehovas iedvesmots, Mozus uzrakstīja, var secināt, ka saimes locekļi viņu ļoti mīlēja. (1. Moz. 24:59; 35:8, zemsv. piez.) Vairākus gadsimtus vēlāk Jehova ievēroja gados jauno Dāvidu, kurš bija vienkāršs gans, un izraudzījās to par izraēliešu ķēniņu. (2. Sam. 22:1, 36.) Kad bija piedzimis Jēzus, Dievs lika kādam eņģelim pavēstīt ganiem, ka netālajā Betlēmē ir nācis pasaulē bērns, kas vēlāk kļūs par Mesiju. (Lūk. 2:8—11.) Kad Jāzeps ar Mariju bija atnesuši mazo Jēzu uz templi, Jehova Simeonam un Annai atklāja, kas ir šis bērns. Tā Jehova apliecināja, ka šie izraēlieši, kas ir jau krietni gados, viņam ir dārgi. (Lūk. 2:25—30, 36—38.) Šie piemēri apstiprina Bībeles vārdu patiesumu: ”Tik augsts ir Jehova, bet viņš ievēro pazemīgo.”
16. Kā Jēzus izturējās pret tiem, kas daudziem šķita neievērojami?
16 Jēzus līdzinās savam Tēvam. Jēzus vienmēr ir izturējies ar cieņu pret tiem, kas daudziem šķiet neievērojami. Viņš mācīja ”neizglītotus un vienkāršus cilvēkus” un tiem stāstīja par Dieva valstību. (Ap. d. 4:13; Mat. 11:25.) Viņš palīdzēja slimajiem atgūt ne vien veselību, bet arī pašcieņu. (Lūk. 5:13.) Pēdējā vakarā pirms savas nāves viņš nomazgāja apustuļiem kājas. Tas bija darbs, ko parasti darīja kalps. (Jāņa 13:5.) Pirms Jēzus pacēlās debesīs, viņš apliecināja, ka paļaujas uz saviem mācekļiem, uzticēdams tiem godpilnu uzdevumu — palīdzēt cilvēkiem iegūt mūžīgu dzīvi. To pašu uzdevumu Jēzus sekotāji veic arī mūsdienās. (Mat. 28:19, 20.)
17. Kā mēs varam parādīt mīlestību un cieņu pret citiem? (Sk. arī attēlu.)
17 Kā mēs varam līdzināties Jehovam? Mēs nešķirojam cilvēkus pēc sociālā stāvokļa, tautības un izglītības, tāpēc stāstām labo vēsti ikvienam, kas vēlas mūsos klausīties. Tā rīkoties mūs mudina mīlestība un cieņa pret cilvēkiem. Lai kādas būtu mūsu spējas un lai kādi pienākumi mums būtu uzticēti, cieņa pret brāļiem un māsām mums liek uzskatīt viņus par augstākiem. (Filip. 2:3.) Jehovu iepriecina tas, ka mēs ”pirmie apliecinām citiem cieņu” visdažādākajās situācijās. (Rom. 12:10; Cef. 3:12.)
Mēs līdzināmies Jehovam pazemībā, ja sludinām visdažādākajiem cilvēkiem. (Sk. 17. rindkopu)a
18. Ko mēs gūstam, ja līdzināmies Jehovam pazemībā?
18 Ja centīsimies līdzināties mūsu mīlošajam debesu Tēvam pazemībā, citiem būs viegli vērsties pie mums, mēs būsim gatavi piekāpties citiem, mēs nezaudēsim pacietību grūtās situācijās, kā arī spēsim izturēties ar cieņu pret citiem. Turklāt tā mēs arvien vairāk tuvosimies mūsu pazemīgajam Dievam un viņu iepriecināsim. (Jes. 43:4.)
159. DZIESMA ”Jehovam pienākas slava”
a Attēls. Kristietes māca Bībeli cietumniecei.