Stiprināsimies ”visusvētākajā ticībā”

1., 2. Kādā ”celtniecībā” mēs esam iesaistīti, un kas ir atkarīgs no mūsu darba kvalitātes?

IZTĒLOSIMIES cilvēku, kas cītīgi strādā celtniecībā. Darbs rit jau kādu laiku, bet darāmā vēl ir gana daudz. Līdz šim darbs nav bijis viegls, toties paveiktais ir sagādājis patiesu gandarījumu. Lai kas arī notiktu, šis cilvēks negrasās pārtraukt iesākto vai sākt taupīt spēkus, jo tas, ko viņš būvē, ir ļoti svarīgs.

² Kaut ko līdzīgu var teikt par mums. Mēs darbojamies ”celtniecībā”, no kuras kvalitātes ir atkarīga mūsu dzīve un mūsu nākotne, — mēs ”ceļam” paši sevi. Par to runāja Kristus māceklis Jūda. Aicinādams kristiešus ”saglabāt sevi Dieva mīlestībā”, viņš norādīja, kā tas ir izdarāms: ”Uzceliet sevi kā namu savas ticības svētumā.” (Jūdas 20, 21, JD-07.) Kā mēs varam ”uzcelt” sevi un nostiprināt savu ticību, lai paliktu Dieva mīlestībā? Pievērsīsim uzmanību trijām būtiskām garīgās celtniecības daļām.

STIPRINĀSIM TICĪBU TAM, KA JEHOVAS PRASĪBAS IR TAISNĪGAS UN LABAS

3.—5. a) Kādu attieksmi pret Jehovas norādījumiem veicina Sātans? b) Kādai jābūt mūsu attieksmei pret Dieva prasībām, un ko dod pareiza attieksme? Paskaidrojiet ar piemēru.

³ Pirmām kārtām mums jāstiprina paļāvība uz Dieva likumiem. Šajā grāmatā tika apskatītas vairākas Jehovas prasības, kas attiecas uz mūsu dzīvesveidu. Kāda ir mūsu attieksme pret tām? Sātana mērķis ir panākt, lai mēs uzskatītu Jehovas likumus, principus un normas par nepamatoti stingrām un apgrūtinošām. Viņš pūlas cilvēkus par to pārliecināt jau kopš tiem laikiem, kad viņam tas izdevās Ēdenē. (1. Mozus 3:1—6.) Vai viņš pārliecinās mūs? Tas lielā mērā ir atkarīgs no mūsu attieksmes pret Jehovas norādījumiem.

⁴ Var minēt kādu piemēru. Pastaigājoties skaistā parkā, mēs pamanām augstu un izturīgu žogu, kas norobežo daļu teritorijas. Ainava, kas paveras caur žogu, ir ļoti pievilcīga. Sākumā varētu likties, ka žogs bez jebkādas vajadzības ierobežo mūsu brīvību, bet, ieskatoties vērīgāk, mēs pamanām lauvu, kas medījuma meklējumos staigā otrpus žogam. Kļūst skaidrs, ka patiesībā žogs ir uzstādīts aizsardzībai. Vai ir kāds plēsoņa, kas apdraud mūs visus? Bībelē ir lasāms brīdinājums: ”Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1. Pētera 5:8.)

⁵ Sātans ir nežēlīgs plēsoņa. Jehova nevēlas, lai mēs kļūtu par šī ļaundara upuriem, tāpēc viņš ir devis likumus, kuru ievērošana mūs var pasargāt no daudzajām Sātana viltībām. (Efeziešiem 6:11.) Vienmēr, kad domājam par Dieva likumiem, mums uz tiem jāraugās kā uz viņa mīlestības izpausmi. Ja mums būs šāda attieksme, Dieva likumi mums dos drošības sajūtu un prieku. Jēkabs rakstīja: ”Kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā.., tas būs svētīgs savā darbībā.” (Jēkaba 1:25.)

6. Kā vislabāk var stiprināt paļāvību uz Dieva likumiem un principiem? Miniet piemēru.

⁶ Paklausība Dieva norādījumiem ir vislabākais veids, kā stiprināt ticību mūsu Likumdevējam un tam, ka viņa likumi ir gudri. Piemēram, ”Kristus likums” sevī ietver Kristus pavēli mācīt citiem visu, ko viņš ir pavēlējis. (Galatiešiem 6:2; Mateja 28:19, 20.) Kristieši nopietni uztver arī norādījumu pulcēties kopā, lai pielūgtu Dievu un stiprinātu cits citu. (Ebrejiem 10:24, 25.) Vēl Dievs ir noteicis, ka mums regulāri jāvēršas pie viņa lūgšanās, kas nāk no sirds. (Mateja 6:5—8; 1. Tesaloniķiešiem 5:17.) Rīkojoties saskaņā ar šiem norādījumiem, mēs arvien vairāk pārliecināmies, ka to pamatā ir mīlestība. Paklausība sagādā tādu prieku un gandarījumu, kādu mūsdienu nedrošajā pasaulē nevar sniegt nekas cits. Kad domājam par to, kādu labumu mums ir devusi Dieva likumu ievērošana, paļāvība uz tiem nostiprinās.

7., 8. Kādi Bībelē lasāmi vārdi var palīdzēt tiem, kas domā, ka viņi nespēs ievērot Jehovas likumus ilgākā laika posmā?

⁷ Daži raizējas, ka, gadiem ejot, viņiem būs grūti vienmēr ievērot Jehovas likumus un ka viņi varētu paklupt. Ja mums kādreiz parādās šādas sajūtas, būtu jāatceras Bībelē teiktais: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuru tev jāstaigā. Kaut jel tu ievērotu manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume [”tavs miers būtu kā upe”, LB-26] un tava taisnība kā jūras viļņi!” (Jesajas 48:17, 18.) Vai mēs esam domājuši par to, cik uzmundrinoši ir šie vārdi?

⁸ Šajos pantos Jehova mums atgādina, ka paklausība nāk par labu mums pašiem, un apsola divas svētības, ko saņemsim, ja būsim viņam paklausīgi. Pirmkārt, mūsu miers būs kā upe, kas plūst rāmi un pastāvīgi. Otrkārt, mūsu taisnība būs kā jūras viļņi. Stāvot jūras krastā un raugoties viļņos, kas cits pēc cita veļas krastā, mēs varbūt domājam par to, ka tā tas ir bijis mūžu mūžos, un mēs zinām, ka viļņi nemitēsies skaloties pret krastu nekad. Jehova norāda, ka tieši tāpat var būt ar mūsu taisnīgajiem darbiem. Kamēr vien cenšamies būt viņam uzticīgi, viņš parūpēsies, lai mēs tiktu galā ar to, kas no mums tiek prasīts. (Psalms 55:23.) Pārdomājot Jehovas brīnišķīgos solījumus, mēs varam stiprināt savu ticību viņam un paļāvību, ka viņa prasības ir pamatotas.

”DOSIMIES PRETIM PILNĪBAI”

9., 10. a) Kādā ziņā kristiešiem ir ”jādodas pretim pilnībai”? b) Kāpēc, domājot par garīgiem jautājumiem, var vairot prieku?

⁹ Vēl viens garīgās celtniecības aspekts ir skarts šādos Dieva iedvesmotos vārdos: ”Dosimies pretim pilnībai.” (Ebrejiem 6:1.) Te nav domāta pilnība absolūtā nozīmē — to mēs varēsim sasniegt tikai nākotnē. Pāvils runāja par briedumu, kas kristiešiem ir sasniedzams mērķis. Tiekdamies pēc brieduma, kristieši gūst lielāku prieku kalpošanā Jehovam. Kāpēc tā ir?

¹⁰ Nobriedis kristietis uz visu raugās no Jehovas viedokļa. (Jāņa 4:23.) Pāvils rakstīja: ”Tie, kas ir pēc miesas, patur prātā miesīgo, bet tie, kas pēc Gara, — garīgo.” (Romiešiem 8:5, JD-07.) Domājot par to, kas ir miesīgs, cilvēks negūst īpašu prieku, jo viņa domas ir vērstas uz sevi, viņa skatījums nav tālredzīgs un galvenais viņam ir materiālās lietas. Turpretī domas par garīgiem jautājumiem sagādā prieku, jo tās ir vērstas uz Jehovu, kas prot priecāties. (Psalms 104:31.) Garīgi noskaņots cilvēks cenšas būt patīkams Jehovam un priecājas pat tad, kad pieredz pārbaudījumus. Kā tas ir iespējams? Pārbaudījumos rodas izdevība pierādīt, ka Sātans ir melis, un stiprināt savu uzticību Jehovam, tā viņu iepriecinot. (Salamana Pamācības 27:11; Jēkaba 1:2, 3.)

11., 12. a) Ko Pāvils rakstīja par kristiešu prātu? b) Kas ir nepieciešams, lai ķermenis kļūtu vingrs un kustības — koordinētas?

¹¹ Garīgs briedums nerodas pats no sevis. Bībelē ir teikts: ”Pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.” (Ebrejiem 5:14.) Runājot par prāta vingrināšanu, Pāvils lietoja grieķu valodas vārdu, kas parasti tika attiecināts uz vingrotājiem. Padomāsim, ko nozīmē vingrināties.

¹² Cilvēkam piedzimstot, viņa ķermenis nav vingrināts. Jaundzimis bērns vēl nespēj koordinēt roku un kāju kustības un, vicinot rokas, dažkārt trāpa sev pa seju, pašam par izbrīnu un nepatiku. Taču pakāpeniski bērns ievingrinās daudz ko paveikt. Sākumā viņš iemācās rāpot, tad — staigāt, bet vēlāk jau var skraidīt apkārt.a Arī vingrotājs savas iemaņas attīsta pamazām. Kad redzam, cik skaistas un precīzas ir vingrotāja kustības, viņam izpildot lēcienus un dažādas figūras gaisā, mums varbūt gribas salīdzināt viņa ķermeni ar labi noregulētu mehānismu. Vingrotāja lieliskais sniegums nav nejaušība — viņš ir pavadījis neskaitāmas stundas trenējoties. Bībelē ir atzīts, ka ķermeņa vingrināšana kaut kādā mērā ir noderīga, bet vēl daudz vērtīgāk ir vingrināt prātu. (1. Timotejam 4:8.)

13. Kā mēs varam vingrināt savu prātu?

¹³ Šajā grāmatā ir apskatīts daudz kas tāds, kas mums var palīdzēt vingrināt savu prātu un palikt uzticīgiem Jehovam, saglabājot garīgu briedumu. Kad dzīvē pieņemam lēmumus, mums ar lūgšanām jāpārdomā Dieva principi un likumi. Mēs varam domāt: kādi Bībeles likumi vai principi attiecas uz šo situāciju? Kā es tos varu izmantot? Kā man rīkoties, lai iepriecinātu savu debesu Tēvu? (Salamana Pamācības 3:5, 6; Jēkaba 1:5.) Ik reizi, kad pirms lēmumu pieņemšanas to visu apsvērsim, mēs vēl vairāk vingrināsim savu prātu. Tas mums palīdzēs iegūt un saglabāt garīgu briedumu.

14. Kas ir nepieciešams, lai augtu garīgi, un kāds brīdinājums jāpatur prātā?

¹⁴ Kad briedums ir sasniegts, garīgā izaugsme joprojām var turpināties. Augšana ir atkarīga no uztura, tāpēc Pāvils rakstīja: ”Pilngadīgiem pienākas cieta barība.” Lai stiprinātu ticību, mums ir nepieciešams pilnvērtīgs garīgais uzturs. Liekot lietā to, ko uzzinām, mēs rīkojamies gudri, un Bībelē ir teikts: ”Gudrība — galvenais!” Mums jāattīsta patiesa vēlme apgūt vērtīgās zināšanas, ko atklāj Dievs. (Salamana Pamācības 4:5—7, VDP; 1. Pētera 2:2.) Protams, arī tad, ja cilvēks ir ieguvis zināšanas un Dievam tīkamu gudrību, viņš nedrīkst kļūt pašapmierināts un iedomīgs. Mums regulāri jāpārbauda sevi, citādi mūsu sirdī parādīsies lepnums vai kāda cita vājība. Pāvils deva padomu: ”Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi.” (2. Korintiešiem 13:5.)

15. Kāpēc garīgā izaugsme nav iespējama bez mīlestības?

¹⁵ Arī pēc mājas uzcelšanas darbs vēl nav galā. Māja ir jāuztur kārtībā, laiku pa laikam tā jāremontē, un, mainoties apstākļiem, varbūt rodas vajadzība pēc piebūves. Bet kas ir nepieciešams, lai tiektos pēc brieduma un saglabātu garīgumu? Galvenais, kas palīdz to darīt, ir mīlestība. Mums jāpadziļina mīlestība pret Jehovu un pret ticības biedriem. Ja mums nebūtu mīlestības, visas mūsu zināšanas un darbi neko nenozīmētu — tie būtu kā tukša skaņa. (1. Korintiešiem 13:1—3.) Mīlestība ļauj sasniegt kristīgo briedumu un neapstāties garīgajā izaugsmē.

PATURĒSIM PRĀTĀ CERĪBU, KO SNIEDZ JEHOVA

16. Kādu domāšanu veicina Sātans, un kādu aizsarglīdzekli ir devis Jehova?

¹⁶ Tagad apskatīsim vēl vienu faktoru, kas jāņem vērā garīgajā celtniecībā. Ikvienam patiesam Kristus sekotājam ir jāpievērš uzmanība savai domāšanai. Sātans, šīs pasaules valdnieks, ļoti labi prot panākt, ka cilvēki ļaujas negatīvām domām, pesimismam, pārstāj uzticēties citiem un ieslīgst izmisumā. (Efeziešiem 2:2.) Šāda domāšana kristiešiem ir tikpat bīstama kā trupe koka ēkai. Par laimi, Jehova mums ir devis aizsarglīdzekli — cerību.

17. Kā Bībelē paskaidrots, cik svarīga ir cerība?

¹⁷ Bībelē ir minētas dažādas garīgā bruņojuma daļas, kas mums ir vajadzīgas cīņā pret Sātanu un viņa pasauli. Neatņemama bruņojuma sastāvdaļa ir ”pestīšanas cerības bruņu cepure”. (1. Tesaloniķiešiem 5:8.) Karavīrs Bībeles laikos labi zināja, ka bez bruņucepures kaujā viņš ilgi neizdzīvos. Bruņucepure parasti bija izgatavota no metāla, un zem tās tika vilkta filca vai ādas cepure; ja kareivis valkāja šādu bruņucepuri, galvas virzienā tēmētie zobena cirtieni viņam reti nodarīja lielu ļaunumu. Tāpat kā bruņucepure sargā galvu, cerība var pasargāt mūsu prātu un domāšanu.

18., 19. Kā Jēzum palīdzēja cerība, un kā tā var palīdzēt mums?

¹⁸ To, cik svarīga ir cerība, var labi redzēt, domājot par Jēzus dzīvi. Pēdējā savas dzīves naktī uz zemes Jēzum bija jāizcieš smagi pārbaudījumi. Tuvs draugs viņu nodeva par naudu, vēl viens tuvs cilvēks noliedza, ka pazīst Jēzu, un arī citi draugi viņu pameta un bēga. Jēzus tautieši nostājās pret viņu un prasīja sodīt viņu ar nāvi, un, kad romiešu karavīri izpildīja šo sodu, Jēzus nomira mokpilnā nāvē. Var droši apgalvot, ka Jēzus pieredzēja lielākus pārbaudījumus, nekā jebkad būs jāpieredz mums. Kas viņam palīdzēja izturēt? Atbildi var atrast Vēstulē ebrejiem, 12. nodaļas 2. pantā, kur sacīts, ka Jēzus ”viņam sagatavotā prieka dēļ, par kaunu nebēdādams, ir pacietis krustu un nosēdies Dieva tronim pa labai rokai” (JD-07). Jēzus ne uz brīdi neaizmirsa par ”viņam sagatavoto prieku”.

¹⁹ Kāds prieks Jēzum bija sagatavots? Izturot pārbaudījumus, viņš sekmētu Jehovas vārda svētīšanu. Tā viņš arī nepārprotami pierādītu, ka Sātans ir melis. Nekāda cita cerība Jēzum nevarēja dot vēl lielāku prieku. Jēzus zināja arī to, ka Jehova dāsni atalgos viņu par uzticību, — Jēzu gaidīja brīnišķīgā iespēja atkal būt kopā ar savu Tēvu. Jēzus paturēja prātā šo priekpilno cerību arī tad, kad viņam klājās visgrūtāk. Mēs varam darīt to pašu, jo arī mums ir sagatavots liels prieks. Jehova mūs ir pagodinājis ar iespēju piedalīties viņa izcilā vārda svētīšanā. Mēs varam apstiprināt, ka Sātans ir melis, ja izraugāmies Jehovu par savu valdnieku un pasargājam sevi viņa mīlestībā, lai ar kādiem pārbaudījumiem un kārdinājumiem mums būtu jāsastopas.

20. Kas palīdz domāt pozitīvi un saglabāt cerību?

²⁰ Jehova ne tikai ir gatavs atalgot savus uzticīgos kalpus — viņš ļoti vēlas to darīt. (Jesajas 30:18; Maleahija 3:10.) Viņam ir prieks piešķirt saviem kalpiem to, pēc kā ilgojas viņu sirds. (Psalms 37:4.) Tāpēc mums skaidri jāpatur prātā cerība, kas ir mūsu priekšā. Neļausim savam prātam kavēties pie tā, kas ir negatīvs, nosodāms un nomācošs, jo tad mūsu domāšana kļūtu tāda, kāda ir izplatīta Sātana vecajā pasaulē. Ja jūtam, ka pasaules gars sāk ietekmēt mūsu prātu un sirdi, dedzīgi lūgsim ”Dieva mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu”. Šāds miers, ko dod Jehova, pasargās mūsu sirdi un domas. (Filipiešiem 4:6, 7.)

21., 22. a) Kāda brīnišķīga cerība ir cilvēkiem, kas pieder pie ”lielā pulka”? b) Uz ko jūs visvairāk cerat, un ko jūs esat apņēmušies darīt?

²¹ Cerība, ko mēs varam pārdomāt, ir ārkārtīgi saviļņojoša. Ja mēs piederam pie ”lielā pulka”, kas neies bojā ”lielajās bēdās”, mēs varam domāt par to, kāda pavisam drīz būs mūsu dzīve. (Atklāsmes 7:9, 14.) Sātans un viņa dēmoni mums vairs neuzbruks, un tas būs tāds atvieglojums, ko tagad nav iespējams pat aptvert. Kurš gan no mums ir dzīvojis apstākļos, kuros nebūtu jāizjūt Sātana centieni novērst mūs no pareizā ceļa? Kad Sātans vairs netraucēs, mēs ar prieku varēsim pārvērst zemeslodi par paradīzi, pakļaujoties vadībai, ko no debesīm īstenos Jēzus un 144 tūkstoši viņa līdzvaldnieku. Būs brīnišķīgi redzēt, kā tiek darīts gals visām slimībām un citiem veselības traucējumiem, satikt savus tuviniekus, kas tiks piecelti no nāves, un dzīvot tā, kā Dievs cilvēkiem ir paredzējis dzīvot. Tad mēs pamazām tuvosimies pilnībai, līdz piepildīsies solījums, kas lasāms Vēstulē romiešiem, 8. nodaļas 21. pantā, — mēs iegūsim ”Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”.

²² Jehova mums piedāvā lielāku brīvību, nekā mēs spējam iedomāties, bet, ja vēlamies to iegūt, mums jābūt viņam paklausīgiem. Mums jādara viss iespējamais, lai dienu no dienas dzīvotu saskaņā ar Jehovas gribu, un tas noteikti ir pūļu vērts. Tāpēc stiprināsimies savā vissvētākajā ticībā — tad mēs pasargāsim sevi Dieva mīlestībā mūžīgi!