Paviesosimies Kirgizstānā

SNIEGOTU virsotņu ieskautā Kirgizstāna atrodas Vidusāzijā un robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu un Ķīnu. Kalni aizņem gandrīz 90 procentus valsts teritorijas. Kirgizstāna var lepoties ar Tjanšana kalnu grēdas augstāko virsotni, kas slejas 7439 metrus virs jūras līmeņa. Meži klāj tikai aptuveni 4 procentus valsts teritorijas, tāpēc ievērības cienīgs ir fakts, ka tur ir atrodamas planētas lielākās savvaļas valriekstu audzes.

Kirgīzi ir pazīstami ar savu viesmīlību un cieņu pret citiem. Kirgizstānā ir pieņemts vecākus cilvēkus uzrunāt ar ”jūs”, piedāvāt viņiem sēdvietu sabiedriskajā transportā un pie galda ierādīt goda vietu.

Ģimenēs mēdz būt trīs vai vairāk bērnu. Jaunākais dēls parasti paliek pie vecākiem arī pēc apprecēšanās un gādā par viņiem vecumdienās.

Meitenes jau no bērnības apgūst praktiskas iemaņas, kas vajadzīgas labām namamātēm. Sasniedzot pusaudžu gadus, viņas jau pilnībā spēj vadīt saimniecību. Kad viņas iziet pie vīra, viņām parasti tiek dots līdzi pūrs, kurā var būt visdažādākie gultas piederumi, apģērbi un rokām darināts paklājs. Līgavainis maksā izpirkuma maksu par līgavu, dodot naudu un lopus.

Gan svinību, gan bēru gadījumos tiek nokauta aita vai zirgs. Dzīvnieks tiek sadalīts daļās, un katra no tām ir paredzēta konkrētam cilvēkam. Visiem viesiem tiek pasniegta viņiem pagatavotā porcija, ņemot vērā viņu vecumu un stāvokli sabiedrībā. Kā redzams, savstarpēja cieņa ir būtisks faktors arī šādās tradīcijās. Pēc tam tiek celts galdā kirgīzu tradicionālais ēdiens bešbarmaks, kuru ēd ar rokām.