Ķēniņš Dāvids zināja, kāds ir Jehova, un allaž uz viņu paļāvās. Kad Dāvidu vajāja ienaidnieki, to vidū ķēniņš Sauls, Dāvids piesauca Jehovu. Un tad, kad Jehova bija atbildējis uz Dāvida lūgšanām un viņu paglābis, viņš izsaucās: ”Jehova ir dzīvs!” (Ps. 18:46.) Šie Dāvida vārdi ir kaut kas vairāk nekā tikai atziņa, ka Dievs eksistē. Kā norādīts kādā Bībeles komentārā, šādi Dāvids pauda savu pārliecību, ka Jehova ir ”dzīvs dievs, kas vienmēr ir gatavs rīkoties savu kalpu labā”. Dāvids pats bija pieredzējis, ka Dievs, kam viņš kalpo, ir ”dzīvais Dievs”, un tas stiprināja viņa apņēmību kalpot Jehovam un cildināt Jehovu arī turpmāk. (Ps. 18:28, 29, 49.) Pārliecība, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”, mums palīdz nezaudēt degsmi kalpošanā un izturēt pārbaudījumus. Ja esam pārliecināti par Jehovas atbalstu, mēs nenolaižam rokas un darām visu, lai saglabātu ar viņu tuvas attiecības. w24.06 20., 21. lpp., 3., 4. rk.

Kā mums var palīdzēt tas, ko apustulis Pāvils rakstīja Tesalonikas kristiešiem? Ja padzirdam sensacionālus jaunumus, kas saistīti ar Jehovas lieciniekiem, vai kāds mums stāsta kaut ko, kas nesaskan ar Bībeles mācībām, mums jābūt uzmanīgiem. Padomju Savienībā mūsu brāļi reiz saņēma vēstuli, kas it kā bija sūtīta no galvenās pārvaldes. Vēstulē brāļi tika mudināti izveidot atsevišķu, neatkarīgu organizāciju. Vēstule neizskatījās pēc viltojuma, bet brāļi, kas uzticējās Jehovas pārstāvjiem, neuzķērās uz āķa, jo saprata, ka vēstule ir pretrunā ar to, ko līdz šim ir mācījusi Jehovas organizācija. Tagad, lai grautu Jehovas kalpu vienotību, patiesības ienaidnieki izmanto modernās tehnoloģijas. Mēs ”neļaujam sevi viegli apmulsināt” un visu, ko dzirdam vai lasām, salīdzinām ar Bībeles patiesību, ko esam uzzinājuši no Jehovas organizācijas. Tā mēs sargājam savu garīgumu. (2. Tes. 2:2; 1. Jāņa 4:1.) w24.07 12. lpp., 14., 15. rk.

Vissvarīgākais lēmums, ko cilvēks dzīvē var pieņemt, ir lēmums kalpot Jehovam un pievienoties viņa kalpu saimei. Jehova vēlas, lai visi pieņemtu tādu lēmumu, kļūtu par viņa draugiem un dzīvotu mūžīgi. (5. Moz. 30:19, 20; Gal. 6:7, 8.) Bet Jehova nevienu nespiež viņam kalpot. Viņš ikvienam ļauj pašam izlemt, kā rīkoties. Ja cilvēks, kas ir kristījies, ir izdarījis smagu grēku un to nenožēlo, viņš vairs nedrīkst piederēt pie draudzes. (1. Kor. 5:13.) Tomēr Jehova nezaudē cerību, ka šis cilvēks atgriezīsies pie viņa. Viņš ir sagādājis izpirkumu, lai uz tā pamata viņš varētu piedot tiem, kas nožēlo grēkus. Mūsu mīlošais debesu Tēvs sirsnīgi aicina visus, kas pieļāvuši smagas kļūdas, nožēlot savu rīcību. (Zah. 1:3; Rom. 2:4; Jēk. 4:8.) w24.08 14. lpp., 1., 2. rk.