Zemsvītras piezīme

a Tā kā neviens no mums nav pilnīgs, mēs reizēm pasakām vai izdarām kaut ko tādu, kas aizvaino brāļus un māsas. Kā mēs šādos gadījumos rīkojamies? Vai mēs nekavējoties pūlamies atjaunot labas attiecības? Vai mēs tūlīt pat atvainojamies? Vai arī nospriežam, ka tad, ja kāds uz mums ir apvainojies, tā ir viņa problēma? Bet ja nu mēs paši bieži apvainojamies uz citiem? Vai mēs mēdzam sevi attaisnot, spriežot, ka tā mums ir dabiska reakcija un tur neko nevar darīt? Vai arī mēs saprotam, ka mums sevī kaut kas ir jāmaina?