Radīšana vai evolūcija? 3. daļa. Kāpēc ticēt radīšanai?

Vai arī tu jūties līdzīgi Dženetai? Ja tā ir, varbūt tu sāc šaubīties par to, vai ir saprātīgi ticēt radīšanai. Galu galā neviens negrib, ka viņu uzskata par aprobežotu. Kas tev var palīdzēt?

• Iebildumi

• Izvērtē savus uzskatus

• Palīglīdzekļi, kas palīdz pārbaudīt pierādījumus

• Ko saka tavi vienaudži

Iebildumi

1. Ja tu tici radīšanai, cilvēki domās, ka tu ignorē zinātniskos atklājumus.

”Mana skolotāja teica, ka radīšanai tic tie, kas ir pārāk slinki, lai meklētu izskaidrojumu tam, kā iekārtota pasaule.” (Marija.)

Kas tev būtu jāzina. Tie, kas tā apgalvo, neņem vērā faktus. Izcili zinātnieki, piemēram, Galileo Galilejs un Izaks Ņūtons, ticēja, ka pastāv Radītājs. Viņu ticība netraucēja viņu mīlestībai pret zinātni. Līdzīgi arī daļa zinātnieku mūsdienās nesaskata pretrunas starp zinātni un ticību radīšanai.

Kā rīkoties. Atver Sargtorņa tiešsaistes bibliotēku un ievadi meklēšanas lodziņā frāzi (liec frāzi pēdiņās) ”kāpēc viņa tic Dievam” vai ”kāpēc viņš tic Dievam”, lai uzzinātu, ko stāsta mediķi un zinātnieki, kas tic radīšanai. Pievērs uzmanību tam, kā viņi nonāca pie secinājuma, ka dzīvība ir radīta.

Ko var secināt. Ticot radīšanai, tu nenoraidi zinātni. Īstenībā, ja tu iegūsi vairāk zināšanu par apkārtējo pasauli, tava ticība radīšanai tikai nostiprināsies. (Romiešiem 1:20.)

2. Ja tu tici Bībeles aprakstam par radīšanu, citi tevi uzskatīs par reliģisku fanātiķi.

”Daudzi cilvēki izsmej tos, kas tic radīšanai. Viņi uzskata, ka 1. Mozus grāmatā lasāmais apraksts ir tikai izdomājums.” (Jasmīna.)

Kas tev būtu jāzina. Cilvēkiem bieži vien ir nepareizi priekšstati par Bībelē atrodamo radīšanas aprakstu. Piemēram, daļa kreacionistu apgalvo, ka zeme tika radīta samērā nesen vai ka tā tika radīta burtisko sešu dienu laikā. Bībele neatbalsta ne vienu, ne otru uzskatu.

• 1. Mozus 1:1 ir vienkārši teikts: ”Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” Šie vārdi nav pretrunā zinātniskajam uzskatam, ka zeme pastāv miljardiem gadu.

• 1. Mozus grāmatā lietotais vārds ”diena” var attiekties uz dažādiem, arī ļoti ilgiem laikposmiem. Piemēram, 1. Mozus 2:4 vārds ”diena” (Bībeles 2012. gada izdevums) apzīmē laikposmu, kas aptver visas sešas radīšanas dienas.

Ko var secināt. Bībelē atrodamais radīšanas apraksts saskan ar zinātniskiem faktiem.

Izvērtē savus uzskatus

Ticība radīšanai nav akla. Tieši pretēji — tā balstās uz saprātīgiem secinājumiem. Padomā par vienu no tiem.

Viss, ko tu redzi apkārt, pierāda, ka katrai lietai ir savs veidotājs. Piemēram, kad tu redzi fotokameru, lidmašīnu vai ēku, tu izdari loģisku secinājumu, ka to kāds ir izveidojis. Kāpēc gan būtu jāatmet šāda loģika, domājot par cilvēka aci, putnu debesīs vai mūsu planētu Zemi?

Pārdomām. Inženieri bieži vien izmanto dabā sastopamos paraugus, lai pilnveidotu savus izgudrojumus, un viņi pamatoti vēlas saņemt citu atzinību. Vai gan būtu loģiski atzīt šādu izgudrotāju sasniegumus, bet neatzīt Radītāju un viņa daudz izcilākos darbus?

Palīglīdzekļi, kas palīdz pārbaudīt pierādījumus

Tu vari stiprināt savu ticību radīšanai, izpētot pierādījumus, kas atrodami dabā.

Kā rīkoties. Atver Sargtorņa tiešsaistes bibliotēku un ievadi meklēšanas lodziņā frāzi (liec frāzi pēdiņās) ”radies nejauši vai radīts”. Izvēlies dažus virsrakstus no žurnāla Atmostieties! rubrikas ”Radies nejauši vai radīts?”, kas tev šķiet interesanti, un katrā rakstā atzīmē kādu apbrīnojamu dzīvā organisma vai dabā sastopamā veidojuma iezīmi. Kā tas tevi pārliecina par Radītāja esamību?

Izpēti dziļāk. Izmantojot šīs brošūras, sīkāk izpēti pierādījumus par labu radīšanai.

• Vai dzīvība ir radīta?

  • Zeme atrodas ideālā vietā, un uz tās ir viss nepieciešamais dzīvības uzturēšanai. (Skat. 4.—10. lpp.)

  • Dabā var novērot dažādas konstrukcijas, kas ir rosinājušas cilvēkus veidot sarežģītus tehniskos risinājumus. (Skat. 11.—17. lpp.)

  • Bībelē, 1. Mozus grāmatā, lasāmais radīšanas apraksts saskan ar zinātniskiem faktiem. (Skat. 24.—28. lpp.)

• The Origin of Life—Five Questions Worth Asking? (Dzīvības izcelsme. Pieci jautājumi, ko vērts uzdot)

  • Dzīvība nevarētu rasties spontāni no nedzīvas matērijas. (Skat. 4.—7. lpp.)

  • Dzīvi organismi ir pārāk sarežģīti, lai varētu attīstīties nejauši kādu netiešu, spontānu norišu rezultātā. (Skat. 8.—12. lpp.)

  • Ģenētiskajā kodā ietvertais informācijas daudzums pārsniedz modernās tehnoloģijas iespējas. (Skat. 13.—21. lpp.)

  • Visas dzīvības formas nav radušās no kopēja priekšteča. Fosilijas apstiprina lielāko dzīvnieku grupu pēkšņu rašanos, nevis pakāpenisku attīstību. (Skat. 22.—29. lpp.)

”Daba mani visvairāk pārliecina par Dieva eksistenci, sākot no dzīvniekiem šeit uz zemes un beidzot ar Visumu un tajā pastāvošo kārtību.” (Tomass.)