Cienīsim citu kristiešu izvēli

1., 2. Kāpēc visi kristieši nepieņem vienādus lēmumus?

VAI jūs kādreiz esat saskārušies ar to, ka jūsu izvēli kritizē? Bet varbūt jūs paši kādreiz esat šķībi skatījušies uz to, kā ir izlēmis rīkoties ticības biedrs? Lielākā daļa no mums uz abiem jautājumiem droši vien atbildētu apstiprinoši.

² Mēs nepieņemam it visos jautājumos vienādus lēmumus. Un tas ir dabiski, jo mēs esam dažādi, un katram ir savs viedoklis. Mūsu uzskatus ietekmē mūsu audzināšana un līdzšinējā pieredze. Tomēr mēs nedrīkstam pieļaut, ka atšķirīgu viedokļu dēļ ciestu draudzes vienotība. (Efes. 4:3.)

3. Kāpēc mums var rasties vēlēšanās kritizēt cita kristieša pieņemto lēmumu?

³ Ja ticības biedrs kādā situācijā ir izvēlējies rīkoties citādi, nekā viņa vietā būtu rīkojušies mēs, mums, iespējams, gribas viņu pārliecināt mainīt domas un mēs varbūt pat runājam par to ar citiem. Kāpēc rodas tāda vēlēšanās? Droši vien tāpēc, ka mēs gribam palīdzēt ticības biedram. Mēs visi taču mīlam garīgos brāļus un māsas un vēlamies, lai tiem klātos labi. (Sāl. pam. 17:17.) Mēs negribam, ka ticības biedrs pieņemtu tādu lēmumu, kurš viņam vēlāk būtu jānožēlo vai kura dēļ viņš attālinātos no Jehovas.

4., 5. Kāds Bībeles norādījums jāņem vērā, ja ticības biedrs vēlas darīt kaut ko tādu, ko mēs viņa vietā nedarītu?

⁴ Vai mums jārunā ar ticības biedru, ja nepiekrītam viņa lēmumam? Tas ir atkarīgs no situācijas. Piemēram, ja esam uzzinājuši, ka ticības biedrs grasās darīt kaut ko tādu, kas būtu Jehovas likuma pārkāpums, tad aiz mīlestības pret viņu mums ar viņu ir jārunā, lai viņš apdomātos un nespertu kļūmīgo soli. (Sāl. pam. 27:5, 6.) Bet ja nu ticības biedrs vēlas darīt kaut ko tādu, ko mēs viņa vietā nedarītu, taču viņa lēmums nav pretrunā ar Bībeli? Tādā gadījumā mums jāseko tēmas pantā lasāmajam norādījumam: ”Nenosodiet citus tāpēc, ka viņu personiskais viedoklis atšķiras no jūsējā.” (Rom. 14:1.)

⁵ Tomēr reizēm mums ir grūti samierināties ar to, kā izlēmuši rīkoties ticības biedri. Tālāk rakstā ir apskatīts, kāpēc mums jāciena citu kristiešu izvēle un kas mums šajā ziņā var palīdzēt. Bet vispirms ir aplūkoti daži iemesli, kuru dēļ mums var rasties kārdinājums kritizēt brāļu un māsu lēmumus.

KĀDU IEMESLU DĒĻ DAŽREIZ GRIBAS KRITIZĒT CITU LĒMUMUS?

6., 7. Miniet dažas situācijas, kurās var rasties kārdinājums nopelt citu kristiešu izvēli!

⁶ Reizēm kristietim viņa audzināšanas vai līdzšinējās pieredzes dēļ kādā jautājumā ir izveidojies visai stingrs viedoklis. Viņam varbūt liekas, ka citiem kristiešiem vajadzētu būt tādās pašās domās. Bet tad viņš pamana, ka citu kristiešu viedoklis atšķiras no viņējā. Lūk, dažas situācijas. 1. situācija. Kāds vīrietis, kas ir uzaudzis ģimenē, kurā tēvs bija dzērājs, ir uzzinājis patiesību un kļuvis par Jehovas liecinieku. Reiz, kad viņš ir uzaicināts ciemos pie ticības biedriem, viņš redz, ka citi lieto alkoholiskus dzērienus, un tiem aizrāda. 2. situācija. Kāda kristiete, kas ir izārstējusies no smagas slimības, uzzina, ka tāda pati diagnoze ir noteikta citai kristietei. Viņa pūlas pierunāt māsu ārstēties tādā pašā veidā, kādā ārstējās viņa, — viņa iesaka noteiktu uztura režīmu vai kādus medikamentus, vai dabiskus līdzekļus. 3. situācija. Kāds vīrietis, pirms kļuva par Jehova liecinieku, bija piederējis pie kādas viltus reliģijas, un viņš ar lielu nepatiku atceras visu, kas ar to saistīts. Kad viņš uzzina, ka ticības biedrs ir apmeklējis radinieka bēru ceremoniju baznīcā, viņš ir sašutis.a

⁷ 4. situācija. Kāds kristietis visu mūžu ir turējies pie uzskata, ka vīriešiem nav pieņemami audzēt bārdu un sievietēm — valkāt bikses. Viņš zina, ka mūsu organizācijas nostāja šajā jautājumā nesen ir mainījusies, tomēr viņš kategoriski uzstāj, ka brāļi nedrīkst audzēt bārdu un ka māsas teokrātiskos pasākumos nedrīkst nēsāt bikses. 5. situācija. Kādam draudzes vecākajam sāp sirds par to, ka pirms gadiem kāds kristietis nolēma turpināt izglītību un vēlāk atstāja patiesību. Uzzinājis, ka viņa draudzē kāds jaunietis ir izlēmis mācīties augstskolā, viņš pūlas atrunāt jaunieti no šī soļa un mēģina uzspiest savu viedokli arī jaunieša vecākiem.

8. a) Kādu iemeslu dēļ vieni vecāki var sākt kritizēt citus? b) Kā kritiska nostāja pret citiem kristiešiem var iespaidot draudzi?

⁸ 6. situācija. Vīrs un sieva no visas sirds cenšas bērnus ”audzināt un pamācīt tā, kā grib Jehova”. (Efes. 6:4.) Viņi redz, ka citi vecāki dažos jautājumos ir pielaidīgāki, piemēram, ļauj bērniem līdz vēlam vakaram ciemoties pie draugiem, ļauj spēlēt datorspēles un pērk bērniem mobilo telefonu, kad tie vēl ir mazi. Viņu pašu bērniem sāk likties, ka tēvs un māte ir pārāk stingri, un viņu bērni sūdzas: ”Kāpēc draugiem vecāki tik daudz ko atļauj, bet jūs neļaujat?” Tādā situācijā vīram un sievai ir viegli sākt kritizēt citus vecākus. Patiesībā vienmēr, kad ticības biedri izvēlas rīkoties citādi nekā mēs, mums var rasties vēlēšanās viņus kritizēt. Piemēram, mums varbūt nepatīk, kā citi tērē naudu, cik bieži dodas atvaļinājumā un kā viņi izklaidējas. Tomēr būtu bēdīgi, ja mūsu personiskais viedoklis mums būtu svarīgāks par draudzes vienotību.

9. Kas mums jātur prātā? (Sk. arī attēlu.)

⁹ Ja kristiešu viedokļi kādā jautājumā atšķiras, tas nenozīmē, ka vienam ir taisnība, bet otram ne. (Rom. 14:5.) Kad ir runa par Jehovas noteiktajām normām, mēs ”esam vienprātīgi”, kā aicināja apustulis Pāvils, bet mums nav jābūt vienādās domās par pilnīgi visiem jautājumiem dzīvē. (2. Kor. 13:11.) To palīdz saprast kāds piemērs. Iztēlosimies, ka mums no vienas pilsētas jānokļūst citā. Visticamāk, pastāv vairāki maršruti un vairāki veidi, kā nokļūt galamērķī, un mēs izvēlamies to, kas mums šķiet ērts vai izdevīgs. Tieši tāpat ir ar visiem jautājumiem, kuros kristieši var brīvi izvēlēties, kā rīkoties. Taču mērķis mums visiem ir viens, proti, mēs vēlamies iepriecināt Jehovu. Tāpēc nebūtu jākritizē citu kristiešu lēmumi personiskas izvēles jautājumos. (Mat. 7:1; 1. Tes. 4:11.)

KĀPĒC JĀCIENA CITU KRISTIEŠU IZVĒLE?

10. Ko mēs nedrīkstam darīt, un kāpēc? (Jēkaba 4:12.)

¹⁰ Kā izriet no Bībeles, ir vairāki iemesli, kāpēc mums ar cieņu jāizturas pret to, kā personiskas izvēles jautājumos izlēmuši rīkoties citi kristieši. Mums nav tiesību citus nosodīt, ja viņu lēmums nav pretrunā ar Bībeli. (Nolasīt Jēkaba 4:12.) Tikai Jehovam ir tiesības noteikt, kā cilvēkiem jārīkojas, un mūsu brāļi un māsas par savu dzīvi atbild Jehovam, nevis mums. (Rom. 14:10.) Ja ticības biedrs ir izlēmis rīkoties citādi, nekā viņa vietā būtu rīkojušies mēs, mums nav tiesību kritizēt un nopelt viņa izvēli.b

11. Kā veicināt draudzes vienotību? (Sk. arī attēlu.)

¹¹ Jehova prasa, lai mēs būtu vienoti, nevis vienādi. Viss, ko Dievs ir radījis, liecina, ka viņam patīk dažādība. Pat starp sniegpārslām nav iespējams atrast divas pilnīgi vienādas. Starp vairāk nekā astoņiem miljardiem cilvēku mēs neatradīsim divus ar pilnīgi vienādu ārējo izskatu un personības iezīmēm. Mēs neesam cits cita kloni. Tomēr Dievs vēlas, lai mēs būtu vienoti. Neļausim atšķirībām iedzīt ķīli mūsu savstarpējās attiecībās un neuzspiedīsim citiem savu viedokli! Svarīgākais ir tas, lai draudze būtu vienota. (Rom. 14:19.)

KO DARĪT, JA CITU KRISTIEŠU VIEDOKLIS ATŠĶIRAS NO MŪSĒJĀ?

12., 13. Kas jāpatur prātā, ja mums liekas, ka ticības biedrs rīkojas aplami? (Galatiešiem 6:1; sk. arī ”Ja nepiekrītam ticības biedra lēmumam”.)

¹² Kad cits kristietis pieņem lēmumu personiskas izvēles jautājumā. Ja kāda kristieša lēmums mums dara raizes, mums jāpadomā, vai viņš patiešām sper ”kļūmīgu soli”, proti, vai tiek pārkāpts kāds Jehovas likums. Ja saprotam, ka likums tiek pārkāpts, tad mums jāpadomā, vai mēs esam īstie, kam jāiet un jārunā ar ticības biedru. Varbūt tas ir jādara kādam citam, piemēram, draudzes vecākajam? Jebkurā gadījumā visiem, kas garīgā ziņā palīdz citiem, jāatceras, ka tas jādara lēnprātīgi. (Nolasīt Galatiešiem 6:1.) Visbiežāk tomēr ir tā, ka ticības biedrs nerīkojas nepareizi — viņa lēmums tikai atšķiras no tā, kādu viņa vietā būtu pieņēmuši mēs. Tādā gadījumā nevajadzētu viņu nosodīt un kritizēt. Respektēsim viņa tiesības brīvi izvēlēties, kā rīkoties. (Rom. 14:2—4.)

¹³ Ja ar kādu draugu esam aizgājuši kaut kur paēst, mēs taču neuzstājam, ka draugam obligāti jāņem tas pats ēdiens, kuru esam izvēlējušies mēs. Mēs cienām draugu un ļaujam viņam pašam izvēlēties, ko ēst. Turklāt mums visdrīzāk nepatiktu, ja draugs mums uzspiestu savu gaumi un izvēlētos mūsu vietā. Šis princips mums jāliek lietā arī visās pārējās situācijās, jo sava viedokļa uzspiešana citiem liecinātu par necieņu pret viņiem.

14. Kas mums jāņem vērā, lai negrautu draudzes vienotību? (1. Korintiešiem 8:12, 13.)

¹⁴ Kad mēs pieņemam lēmumu personiskas izvēles jautājumā. Lai negrautu Jehovas kalpu vienotību, mēs nedrīkstam darīt neko tādu, kas kādam ticības biedram varētu likties nepieņemami. (Nolasīt 1. Korintiešiem 8:12, 13.) Tā kā ne viss, kas ”ir atļauts”, ”ir noderīgs”, mums jādomā, kā uz mūsu lēmumu raudzīsies ticības biedri.c (1. Kor. 10:23, 24.) Ja nojaušam, ka mūsu izvēle kādam liksies nepieņemama, mums nebūtu jāuzstāj uz savām tiesībām rīkoties tā, kā pašiem gribas. (Rom. 15:1.) Protams, var rasties jautājums: vai tad citiem nav jārespektē mūsu tiesības brīvi izvēlēties, kā rīkoties, gluži tāpat kā mēs respektējam viņu tiesības? Jā, tā ir, tomēr mums visiem ir jāņem vērā arī Romiešiem 12:18 lasāmais norādījums: ”Ja iespējams, cik vien tas ir atkarīgs no jums, saglabājiet mieru ar visiem cilvēkiem.” Tātad mums jācenšas darīt visu, kas mūsu spēkos, lai mūsu izvēle nevienam nekļūtu par klupšanas akmeni un lai mēs saglabātu labas attiecības ar ticības biedriem.

15. Kas jādara vecākajiem, lai sekmētu draudzes vienotību? (1. Korintiešiem 4:6.)

¹⁵ Draudzes vecākie ciena ticības biedru izvēli. Draudzes vecākie sekmē vienotību, ja neizvirza ticības biedriem tādas prasības, kādu nav Bībelē, un ja nepievieno neko pie tā, kas rakstīts mūsu organizācijas izdotajā literatūrā. (Nolasīt 1. Korintiešiem 4:6.) Lai cik pieredzējuši būtu draudzes vecākie, tad, kad viņi dod padomus ticības biedriem, viņiem jābalstās uz Bībeli. (Jes. 48:17, 18.)

16. Kā izpaužas ikviena draudzes vecākā cieņa pret kopīgi pieņemtajiem lēmumiem?

¹⁶ Draudzes vecākie ciena arī lēmumus, kas tiek pieņemti vecāko apspriedēs. Pēc tam kad vecākie apspriedē ir lūguši svēto garu, pārrunājuši, kas par attiecīgo jautājumu teikts Bībelē, un pieņēmuši kopīgu lēmumu, ikvienam draudzes vecākajam tas ir jāatbalsta, un tā jārīkojas pat tad, ja viņš pats ir citās domās. (Efes. 5:17.) Vecākajiem jāuzmanās, lai viņi teokrātiskos norādījumus neinterpretētu pēc sava prāta. Piemēram, nebūtu pareizi, ja vecākais, cenzdamies rast pamatojumu savam viedoklim, izrautu kādu teikumu no konteksta.

17. Ko mēs gūstam, ja cienām citu kristiešu izvēli?

¹⁷ Kā jau bija minēts iepriekš, mēs esam atšķirīgi. Mums ir dažāda pieredze, dažāda audzināšana, un katram ir savs viedoklis un sava gaume. Vai šāda dažādība nav kaut kas brīnišķīgs? Tāpēc ir tik patīkami būt kopā ar ticības biedriem. Neļausim atšķirībām radīt plaisu mūsu attiecībās — veicināsim draudzē saskaņu! Pieņemot lēmumus, domāsim, kā uz tiem raudzīsies brāļi un māsas, un paši cienīsim viņu izvēli. Mūsu pūles noteikti atalgosies, draudze būs saliedēta, un tajā valdīs prieks. (Ps. 133:1; Mat. 5:9.)