2026. GADA 15.—21. JŪNIJS
122. DZIESMA ”Kļūstiet nelokāmi un nesatricināmi!”
Mācīsimies pareizi raudzīties uz grūtībām un pārbaudījumiem
”Man uzbrūk ciešanas un bēdas, bet tavi baušļi man arvien ir dārgi.” (PS. 119:143.)
TĒMA
Kā pareizs skatījums uz grūtībām un pārbaudījumiem palīdz saglabāt stipru ticību un nezaudēt prieku.
1., 2. Kā nesalūzt grūtībās? (Sk. arī attēlu.)
VAI jūs šobrīd pieredzat grūtus laikus? Varbūt jūs savas ticības dēļ saskaraties ar netaisnību, ģimenes locekļu vai varas iestāžu naidīgo attieksmi. Varbūt jūs cīnāties ar veselības problēmām vai ciešat no vecuma nespēka. Bet varbūt jūs esat zaudējuši tuvu cilvēku. Daudziem Jehovas kalpiem dzīve tik tiešām ir ”pilna ciešanu un bēdu”. (Ps. 90:10.)
2 Lai grūtībās nesalūztu, mums ir jāmācās pareizi uz tām raudzīties. Kāpēc tas ir tik svarīgi? To palīdz saprast kāds piemērs. Grūtības un pārbaudījumus mūsu dzīvē var salīdzināt ar bīstamām situācijām, ar ko cilvēks saskaras, vadot automašīnu. Autovadītājam laikus ir jāpamana briesmas un jāspēj pareizi novērtēt situāciju. Taču, ja vējstikls būs nošķiests, viņam tas neizdosies. Tātad mums ir vajadzīgs pareizs skatījums uz visu, kas notiek mūsu dzīvē. Šajā rakstā ir apskatīts, 1) kā raudzīties uz grūtībām, 2) kāds uzskats mums var kaitēt un 3) kā saglabāt pareizu skatījumu uz notiekošo, kad pieredzam kaut ko sliktu.
Mums jāiemācās pareizi raudzīties uz grūtībām, lai varētu tās izturēt. (Sk. 2. rindkopu)
KĀ RAUDZĪTIES UZ GRŪTĪBĀM
3. Kāds ir reālistisks viedoklis par dzīvi Sātana pasaulē?
3 Grūtības Sātana pārvaldītajā pasaulē ir neizbēgamas. Kamēr vien cilvēki atrodas grēka varā un kamēr pār pasauli valda Sātans, neviens nevar izvairīties no problēmām. Cilvēki visā pasaulē cieš gan dažādu katastrofu, gan ”ļaunu cilvēku” dēļ, bet, tuvojoties galam, nelaimju un bēdu kļūs arvien vairāk. (Mat. 24:8; 2. Tim. 3:13.) Ja Jehova novērstu visas problēmas, varētu rasties iespaids, ka viņš palīdz Sātanam valdīt pār pasauli. Tāpēc nav reālistiski domāt, ka mūs neskars neviena nelaime. (Pulc. 9:12.)
4. Kādus vēl pārbaudījumus pieredz kristieši?
4 Kristieši pieredz arī ticības pārbaudījumus. Jēzus saviem sekotājiem ne reizi vien bija teicis, ka tie tiks vajāti ticības dēļ. (Mat. 24:9; Jāņa 16:2.) Ja turēsim to prātā, mēs tādos pārbaudījumos neattālināsimies no Jehovas. (1. Tes. 3:3, 4.) Tie mūsu ticību var pat stiprināt, jo pats fakts, ka tos pieredzam, liecina, ka esam uz ceļa, kas ved uz mūžīgu dzīvi. Turklāt ticības pārbaudījumi liecina, ka esam nevis Sātana, bet Jehovas pusē. Sātans bija apgalvojis, ka cilvēki kalpo Dievam aiz savtīgiem apsvērumiem. Lai pierādītu savus apgalvojumus, viņš nikni uzbrūk Dieva kalpiem. (Īj. 1:9—11.) Ja paliekam uzticīgi Jehovam, viņš redz, ka viņu mīlam, un tas viņu ļoti iepriecina. (Sāl. pam. 27:11.)
5. Ko var secināt no Sālamana vārdiem, kas lasāmi Pulcētāja 7:13, 14? (Sk. arī attēlus.)
5 Jehova pieļauj, ka mūsu dzīvē notiek kaut kas slikts. Jehova nekad nedara ļaunu, un viņš nevienu nepārbauda ”ar kaut ko ļaunu”. (Jēk. 1:13.) Bet kāpēc ķēniņš Sālamans rakstīja, ka ”Dievs dod gan baltas, gan nebaltas dienas”? (Nolasīt Pulcētāja 7:13, 14.) Kā citviet Bībelē, tā arī šajos pantos par to, ko Jehova pieļauj, ir runāts kā par to, ko Jehova dara. Sālamana gudrie vārdi mums palīdz pareizi raudzīties uz savām grūtībām un pārbaudījumiem. Pirmkārt, mums jāapzinās, ka dzīve Sātana pasaulē nebūs ideāla un ka būs gan baltas, gan nebaltas dienas. Ja kādu dienu viss iet labi, mums ir iemesls pateikties Dievam par viņa labestību. Otrkārt, mums jāpatur prātā, ka ”cilvēki nezina, ko viņiem nesīs nākotne”, proti, neviens nezina, vai ar viņu notiks kaut kas labs vai kaut kas slikts. Nelaime var uzbrukt gan tiem, kas Dievu nepazīst, gan dievbijīgiem cilvēkiem.
Nav reālistiski gaidīt, ka dzīvē viss ritēs gludi. (Sk. 5. rindkopu)
6. Miniet dažus iemeslus, kāpēc Jehova pieļauj, ka viņa kalpi pieredz pārbaudījumus! (Ebrejiem 12:7, 11.)
6 Jehova mūs māca paļauties uz viņu, nevis pašiem uz sevi. Nebūtu jādomā, ka Jehova nepievērš uzmanību savu kalpu ciešanām. Pat tad, ja kāds ”staigā tumšā ielejā”, Jehova viņam neliedz savu vadību, apliecina viņam mīlestību un dod spēku izturēt. (Ps. 23:4.) Pārbaudījumos izgaismojas mūsu trūkumi, bet ar Dieva palīdzību mēs varam no tiem atbrīvoties un izkopt sevī labas īpašības. (Nolasīt Ebrejiem 12:7, 11.) Tā tas bija arī Ījaba dzīvē. Kļuva redzams, ka viņam trūka pazemības. Jehova neizraisīja Ījaba pārbaudījumus, tomēr viņš ļāva tiem risināties, un Ījabs daudz ko iemācījās. (Īj. 42:1—6.) Ar mums var notikt jebkas, taču mēs zinām, ka neviens mums nevar nodarīt nelabojamu ļaunumu. Ja pārbaudījumos nenovēršamies no Jehovas, mēs ”gūstam pilnīgu uzvaru”. (Rom. 8:35—39.)
7. Kāpēc mēs varam saglabāt prieku arī tad, kad ticības dēļ mums jācieš?
7 Mēs varam saglabāt prieku, arī pieredzot ticības pārbaudījumus. Kādam varbūt liekas, ka viņš ir zaudējis Jehovas labvēlību un tāpēc viņam jāpieredz grūtības. Bet tā nav tiesa. Ja mūs vajā ticības dēļ, mēs varam nešaubīties, ka Jehova ir pret mums labvēlīgs. (Mat. 5:10—12.) Ja raudzīsimies uz notiekošo pareizā gaismā, mēs, tāpat kā savulaik apustuļi, vajāšanās nezaudēsim prieku un saglabāsim pašcieņu. (Ap. d. 5:40—42.) Mums pat var rasties iespēja iepazīstināt citus ar patiesību, lai arī viņi ”cildinātu Dievu”. (1. Pēt. 2:12.) Atcerēsimies, kas Bībelē teikts par Jāzepu, kad viņš atradās ieslodzījumā: ”Visam, ko viņš darīja, Jehova lika izdoties.” (1. Moz. 39:3, 23.) To pašu varam pieredzēt arī mēs, turklāt ne vien tad, kad pārbaudījumi beigušies, bet arī tad, kad tie vēl turpinās.
8. Kas vēl mums dod spēku izturēt pārbaudījumus?
8 Visas grūtības reiz beigsies. Par to liecina Ījaba dzīve. ”Ījaba mūža otru pusi Jehova svētīja vēl vairāk nekā sākumu,” var lasīt Bībelē. (Īj. 42:12.) Arī mēs noteikti pieredzēsim Jehovas svētības. Viņš ir apsolījis, ka jaunajā pasaulē nevienam vairs nebūs jāpiedzīvo tās grūtības, kas tagad nomoka cilvēkus. Jau pavisam drīz bēdas un ciešanas būs palikušas pagātnē. Mūs gaida mūžīga dzīve. Vai tas nav spēcīgs pamudinājums ”izturēt līdz galam”? (Mat. 24:13.)
KĀDS UZSKATS MUMS VAR KAITĒT
9. Kāds viedoklis par nelaimēm būtu aplams, un kāpēc?
9 Mums ir pareizi jāraugās uz savu situāciju, lai nepadarītu to vēl smagāku. Piemēram, būtu aplam domāt, ka mūsu nelaimes ir izraisījis Jehova. Tā kādu brīdi bija licies Ījabam, tāpēc viņš ”bija aizstāvējis savu, nevis Dieva taisnīgumu”. (Īj. 32:2.) Arī Naomija savās nelaimēs sākumā vainoja Jehovu. (Rut. 1:13, 20, 21.) Ja Ījabs un Naomija nebūtu mainījuši savas domas, būtu cietušas viņu attiecības ar Jehovu. (Sāl. pam. 19:3.) Taču Jehova viņiem palīdzēja atgūt līdzsvarotu skatījumu uz notikumiem viņu dzīvē un atalgoja viņus par viņu uzticību.
10. Kāda doma mums reizēm var uzmākties?
10 Pat tiem, kas ir absolūti pārliecināti, ka Jehova nav vainojams viņu ciešanās, var uzmākties doma, ka Jehovam patiesībā nerūp, kas ar viņiem notiek. Bet tāds negatīvs viedoklis var laupīt spēkus. (Sāl. pam. 24:10.) Gan ķēniņš Dāvids, gan pravietis Habakuks saskārās ar lielu netaisnību, un viņiem reizēm likās, ka Jehova nedzird viņu saucienus pēc palīdzības. (Ps. 10:1; Hab. 1:2.) Tomēr viņi nepārstāja lūgt Jehovu, un Jehova atbildēja uz viņu lūgšanām. Viņš atbildēs arī uz mūsu lūgšanām un mums palīdzēs. (Ps. 10:17.)
11. Kas var notikt, ja mūsu viedoklis par pārbaudījumiem nesakrīt ar Jehovas viedokli?
11 Ja mūsu viedoklis par pārbaudījumiem nesakritīs ar Jehovas viedokli, tad, pieredzot kādu nelaimi, mēs droši vien būsim nepatīkami pārsteigti, kā kaut kas tāds varēja notikt. (1. Pēt. 4:12.) Jēzus mācekļi nespēja aptvert, ka Jēzum būs jāpiedzīvo smagi pārbaudījumi. (Lūk. 18:33, 34.) Lai gan Jēzus bija skaidri pateicis, kas viņu gaida, apustulim Pēterim tāda perspektīva likās nepieņemama. Jēzus apzinājās, ka tad, ja viņš sāktu domāt tāpat kā Pēteris, viņš nevarētu pildīt Jehovas gribu, tāpēc viņš norāja Pēteri. (Marka 8:31—33.) Mācekļiem pat pēc Jēzus nāves bija grūti aptvert visa notikušā nozīmi. Tomēr Jēzus neatteicās no viņiem. Kad pēc augšāmcelšanas viņš runāja ar mācekļiem, viņš tiem ”izskaidroja visu, kas par viņu teikts Rakstos,” un tā palīdzēja saprast, kādēļ viņam bija jācieš un jāmirst. (Lūk. 24:25—27, 32, 44—48.) Pārdomas par Jēzus vārdiem sagatavoja mācekļus pārbaudījumiem, kādi tos gaidīja jau pavisam drīz. Arī mums dziļi jāpārdomā tas, kas teikts Bībelē, — tad mēs būsim gatavi ticības pārbaudījumiem.
12. Kā mūs var ietekmēt aplams viedoklis par savu situāciju?
12 Ja mums ir aplams viedoklis par savu situāciju, mums tā var likties sliktāka, nekā īstenībā ir. Jēzus reiz stāstīja kādu līdzību par cilvēkiem, kas bija nolīgti strādāt vīna dārzā. Dažiem strādniekiem šķita, ka viņi nav saņēmuši taisnīgu samaksu par savu darbu, bet saimnieks vienam no tiem atbildēja: ”Draugs, es neesmu netaisns pret tevi.” (Mat. 20:10—13.) Strādnieki bija sarūgtināti nevis tāpēc, ka bija notikusi netaisnība, bet tāpēc, ka nebija noticis tas, ko viņi bija cerējuši. Līdzīgi ir jutušies daži Jehovas liecinieki, kad viņiem nav uzticēti kādi pienākumi, pēc kuriem viņi ir ilgojušies, vai kad ir bijis jāpārtrauc kādu pienākumu pildīšana. Tālāk ir apskatīts, kas tādā situācijā var palīdzēt.
KAS MUMS BŪTU JĀDARA
13. Kādas domas var nākt prātā, kad pieredzam pārbaudījumus?
13 Jehovas kalpi labi zina, kas Bībelē teikts par pārbaudījumiem. Daudzi ne reizi vien ir lasījuši konkrētus Bībeles pantus saviem ticības biedriem, kas sastopas ar lielām grūtībām. Taču, kad pārbaudījumi jāpieredz pašiem, nav viegli saglabāt pareizu viedokli par savu situāciju. Varbūt kādam pat sāk likties, ka Jehova viņu par kaut ko soda, bet kādam citam šķiet, ka Jehova neuzklausa viņa lūgšanas. Ko darīt, ja mums nāk prātā tādas domas?
14. Ko mēs varam lūgt Jehovam, kad esam nonākuši smagā situācijā? (Filipiešiem 4:13.)
14 Lūgsim palīdzību Jehovam. Stāstīsim Jehovam ne vien par savu situāciju, bet arī par to, kā jūtamies! Mēs varam lūgšanā Jehovam teikt, kādu palīdzību vēlamies saņemt. Mēs varam lūgt Jehovam svēto garu, lai spētu rīkoties gudri un mums būtu spēks visu izturēt. Neaizmirsīsim, ka Jehova uz lūgšanām reizēm atbild pavisam citādi, nekā esam gaidījuši. (Efes. 3:20.) Jehova mums var palīdzēt ar eņģeļu vai garīgo brāļu un māsu starpniecību. (Ps. 34:7.) Centīsimies pamanīt, kā viņš mums palīdz, un būsim pateicīgi par viņa atbalstu! Jehova dāsni dod savu svēto garu, un ar tā palīdzību mēs varēsim izturēt jebkādus pārbaudījumus. (Nolasīt Filipiešiem 4:13.)
15. Kas jādara, lai izturētu pārbaudījumus? (Sk. arī attēlu.)
15 Turēsimies pie labiem paradumiem. Kad mums ”uzbrukušas ciešanas un bēdas”, mums jo īpaši jācenšas domāt par to, kas ir saskaņā ar Jehovas gribu. (Ps. 119:143.) Darīsim visu, lai stiprinātu savas attiecības ar Jehovu! Regulāri lasīsim Bībeli, pētīsim to un pārdomāsim, ko esam uzzinājuši. Sludināsim labo vēsti tādā mērā, kādā ļauj mūsu apstākļi, apmeklēsim draudzes sapulces un aktīvi piedalīsimies tajās. Varbūt mums reizēm gribas ierauties sevī, taču nedarīsim tā — uzturēsim ciešus kontaktus ar ticības biedriem un nenorobežosimies no viņiem! (Sāl. pam. 18:1.)
Turēsimies pie labiem paradumiem! (Sk. 15. rindkopu)
16. Kādas domas var uzmākties smagā situācijā, un kā no tām atbrīvoties? (2. Korintiešiem 10:4, 5.)
16 Saskaņosim savas domas ar Jehovas domām. Kad mūsu dzīvē notiek kāda nelaime, mums var uzmākties negatīvas domas par sevi un par Jehovu. Bet mums visiem spēkiem jācenšas no tām atbrīvoties. (Nolasīt 2. Korintiešiem 10:4, 5.) Mums jāliek lietā ”zināšanas par Dievu”, kuras rodamas Bībelē un Dieva organizācijas izdotajā literatūrā. Ja mums sāk šķist, ka Jehova vairs nav ar mums apmierināts, mums biežāk jāpārdomā apustuļa Pāvila dzīve. Viņš neatlaidīgi sludināja, lai gan pieredzēja daudz grūtību un nelaimju, un tā nostiprinājās viņa pārliecība, ka Dievs un Jēzus ir ar viņu apmierināti. (2. Kor. 11:23—27.) Ja mums liekas, ka Jehova patiesībā nav piedevis mūsu agrākās kļūdas, izrakstīsim Bībeles pantus, kas liecina, ka Jehova piedod grēkus. (Jes. 43:25.) Pēc tam pārlasīsim šos pantus un domāsim par tiem! (Ps. 119:97.) Ja kāds traģisks notikums mums ir licis apšaubīt Dieva solījumu sargāt savus kalpus, papētīsim dziļāk jautājumu, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas. Stiprināsim savu pārliecību, ka viņš sargā savus kalpus garīgā ziņā! (Ps. 91:9—12.) Noskaidrosim, kā brāļi un māsas ir tikuši pāri personiskām traģēdijām, — lasīsim par viņiem mūsu literatūrā un skatīsimies mūsu vietnē publicētos video.a
17. Kā nesalūzt grūtībās?
17 Ja patlaban mūsu dzīvē nav nekādu nopietnu grūtību, pateiksimies par to Jehovam un cildināsim viņu par viņa labestību! (Pulc. 7:14.) Bet, ja notiek kāda nelaime, centīsimies raudzīties uz savu situāciju pareizā gaismā un nešaubīgi paļausimies uz Jehovu. Viņš noteikti ”pārbaudījuma laikā parādīs izeju no tā”, lai mēs spētu izturēt. (1. Kor. 10:13.) Bet kā mēs varam palīdzēt ticības biedriem, kas pieredz lielas grūtības? Par to ir runa nākamajā rakstā.
150. DZIESMA ”Meklējiet glābšanu, ko dod Dievs”
a Piemēram, noskatīsimies vietnē jw.org atrodamo video Dedžanero Brauna: Satriekta, bet ne padevusies, kurā mūsu māsa stāsta, kas viņai palīdz dzīvot tālāk pēc meitas bojāejas.