Nenovērsīsimies no svarīgākā!

1., 2. Kāpēc jāuzmanās, lai nekas nenovērstu mūsu uzmanību no kalpošanas?

IZTĒLOSIMIES šādu situāciju: mēs vadām automašīnu, un pēkšņi iezvanās telefons. Iespējams, zvans ir svarīgs, taču mēs saprotam, ka tajā brīdī svarīgākais ir nenovērst uzmanību no ceļa. Šī situācija ir viena no daudzajām, kurās mums ir jāizlemj, kas attiecīgajā brīdī ir svarīgākais.

² Mēs visi esam ļoti aizņemti, un mums netrūkst svarīgu pienākumu, bet vissvarīgākais mūsu dzīvē ir kalpošana Jehovam.a (Mat. 6:33.) Tāpat kā mēs nenovēršam acis no ceļa, vadot automašīnu, mēs darām visu iespējamo, lai nekas nenovērstu mūsu uzmanību no kalpošanas. (Sāl. pam. 4:25; Mat. 6:22.)

3. Kas ir apskatīts šajā rakstā, un kāpēc?

³ Neviens no mums nevēlas, lai kaut kas mūsu dzīvē aizēnotu kalpošanu Dievam. Tomēr ir daudz kā tāda, kas var novērst mūsu uzmanību. (Lūk. 21:34—36.) Lai kalpošana Jehovam mums arī turpmāk būtu pirmajā vietā, apskatīsim, 1) kas var novērst mūsu uzmanību, 2) ko darīja Jēzus, lai nekas nenovērstu viņa uzmanību, un 3) kas mums jādara, lai mēs nenovērstos no svarīgākā.

KAS VAR NOVĒRST MŪSU UZMANĪBU?

4.—6. Kas var novērst kristieša uzmanību no kalpošanas?

⁴ Mūsu dzīvē ir daudz kā tāda, kas prasa mūsu uzmanību. Ja mums ir veselības problēmas, tās ir jārisina; ja mums ir ģimene, par to ir jāgādā; ja ir jākārto kādas personiskas lietas, tās nevar ignorēt. Bet ir jāsargās, lai mēs tam visam nesāktu veltīt tik daudz laika un emocionālo resursu, ka ciestu mūsu kalpošana Jehovam.

⁵ Pasauli plosa politiski nemieri un konflikti, daudzviet ir novērojama ekonomikas lejupslīde un uzliesmo epidēmijas. (2. Tim. 3:1.) Ja kaut kas no tā mūs skar personiski, mēs varam ieslīgt tādās raizēs, ka vairs nespējam domāt ne par ko citu.

⁶ Neskaitāmiem cilvēkiem katastrofālu notikumu dēļ dzīve vienā mirklī ir sagriezusies kājām gaisā, un viņi izjūt milzīgu stresu. Cilvēkiem, protams, nav dabiski dzīvot pastāvīgā stresā, tāpēc daudziem, kas nonākuši tādās situācijās, liekas, ka dzīve ir kļuvusi neizturama. Lai no tā visa atslēgtos, daudzi nododas izklaidei. Iespējams, arī mums reizēm gribas šādā veidā aizmirsties. Ko mēs varam mācīties no Jēzus, lai kalpošana Jehovam mūsu dzīvē paliktu pirmajā vietā arī tad, kad pieredzam grūtības?

KO DARĪJA JĒZUS, LAI NEKAS NENOVĒRSTU VIŅA UZMANĪBU

7. Kam būtu varējis pievērsties Jēzus?

⁷ Jēzus bija nācis uz zemi, lai pildītu Dieva gribu. Taču tā laika sabiedrībā bija papilnam neatrisinātu sociālu un politisku problēmu, un Jēzus būtu varējis pievērsties to risināšanai. Bija izplatīta nabadzība, cilvēki cieta no dažādām slimībām. (Mat. 14:14; Marka 14:7.) Ebrejus apspieda romieši, un arī ebreju pašu vidū netrūka tādu, kas bija uzkundzējušies saviem tautiešiem. Kad ļaudis redzēja, kādus brīnumus dara Jēzus, viņi gribēja to iecelt par savu valdnieku. (Jāņa 6:14, 15.) Turklāt Sātans piedāvāja Jēzum varu pār visu pasauli. (Mat. 4:8, 9.) Apustulis Pēteris, kas bija viens no tuvākajiem Jēzus draugiem, reiz mēģināja atrunāt Jēzu no Dieva uzticētā uzdevuma pildīšanas, teikdams: ”Pasaudzē sevi, Kungs!” (Mat. 16:21, 22.)

8. Ko darīja Jēzus, lai nekas nenovērstu viņa uzmanību no Dieva gribas pildīšanas?

⁸ Kā Jēzum izdevās nenovirzīties no sava mērķa? Pirmkārt, viņš uz visu raudzījās tāpat, kā raugās viņa Tēvs. (Jāņa 8:28; 14:9.) Otrkārt, viņš bija pilnībā pievērsies labās vēsts sludināšanai. (Mat. 9:35.) Treškārt, viņš skaidri apzinājās, kas ir vissvarīgākais. (Jāņa 4:34.) Jēzus apņēmīgi noraidīja visus Sātana piedāvājumus un nepaklausīja Pētera labi gribētajam ieteikumam, kas bija pretrunā ar Dieva gribu. (Mat. 4:10; 16:23.) Lai ko cilvēki teica, Jēzus nenovērsās no galvenā. Mūsu situācija atšķiras no tās, kādā atradās Jēzus, tomēr, ja mācīsimies no viņa, nekas mūs nenovērsīs no kalpošanas Jehovam.

KAS MUMS JĀDARA, LAI MĒS NENOVĒRSTOS NO SVARĪGĀKĀ

9. Ko mums jācenšas izprast? (Efesiešiem 5:17.)

⁹ Raudzīsimies uz visu tāpat, kā raugās Jehova. Ja tā darīsim, mēs aizvien labāk ”izpratīsim, kāda ir Jehovas griba”. (Nolasīt Efesiešiem 5:17.) Lai uzzinātu, kas ir patīkami Jehovam, ir jālasa Bībele un izlasītais jāpārdomā. Tiesa, mēs Bībelē neatradīsim norādījumus, kā rīkoties visās iespējamās situācijās. Tomēr, lasot Bībeli, mēs iepazīsim Jehovu un gūsim priekšstatu par to, kā viņš domā, un tā varēsim secināt, kā jārīkojas, lai viņš būtu ar mums apmierināts.

10. Kā iemācīties raudzīties uz visu Jehovas acīm?

¹⁰ Lasot Bībelē par to, kā Jehova ir izturējies pret saviem kalpiem, mēs varam pārdomāt tādus jautājumus: ”Ko no šī notikuma var uzzināt par Jehovu? Vai ir kaut kas, pret ko man jāmaina sava attieksme?” (Jer. 45:5.) Tā kā Jehovas domas ir augstākas par mūsējām, mums jālūdz, lai viņš mums māca uz visu raudzīties viņa acīm un rīkoties saskaņā ar viņa gribu. (Ps. 143:10; Jes. 55:9; 1. Jāņa 5:14.)

11. Kā Jehova mums palīdz būt gataviem gaidāmajiem notikumiem?

¹¹ Jehova vēlas, lai mēs būtu gatavi gaidāmajam ļaunās pasaules galam un nekas nenovērstu mūsu uzmanību no galvenā. (Mat. 24:44.) Viņš zina, cik kaitīgas mums ir pārmērīgas raizes. (Mat. 6:31, 32.) Tāpēc viņš mums piedāvā savu palīdzību — padomus, ko likt lietā, kad jūtam, ka raizes par veselību, darbu, mājokli, ģimeni vai kaut ko citu mūs pārņem savā varā. Ja lūgsim, lai viņš mums dod gudrību un spēku, viņš ar lielāko prieku to visu dos. (Ps. 55:22; Sāl. pam. 3:5—7.)

12. Kā mēs varam būt laimīgi, pat dzirdot par satraucošiem notikumiem? (Mateja 5:3.)

¹² Centīsimies pēc iespējas vairāk darīt kalpošanā Dievam. Ir dabiski, ka, dzirdot par pasaules notikumiem, ko nekādi nespējam ietekmēt, mēs uztraucamies. Kas palīdz neļauties raižpilnām domām? Kalpošana Jehovam. Ja darām visu iespējamo, lai stiprinātu attiecības ar Jehovu, mēs varam būt laimīgi, jo tā mēs esam radīti. (Nolasīt Mateja 5:3.) Mums jāapmierina savas garīgās vajadzības, tāpēc regulāri ir jālasa Bībele un jācenšas pēc iespējas vairāk darīt kalpošanā, iesaistoties tajos kalpošanas veidos, kuros varam. Gudri izmantodami laiku, mēs iepriecināsim Jehovu. (Sāl. pam. 23:15.)

13. Ko nozīmē Bībelē lasāmais aicinājums pēc iespējas labāk izmantot laiku?

¹³ Bībelē var lasīt: ”Pēc iespējas labāk izmantojiet laiku.” (Efes. 5:15, 16.) Tas ir kaut kas vairāk par aicinājumu efektīvi plānot dienas darbus. Ir runa par to, kā mēs kopumā pavadām laiku, kas atlicis līdz brīdim, kad Jehova darīs galu ļaunajai pasaulei. Piemēram, ir vērts padomāt par to, cik daudz laika mēs veltījam ziņām. Ja mēs daudz laika veltītu nerimstošajai slikto ziņu straumei, mēs kļūtu nomākti un zaudētu dedzību kalpošanā. Bet, ja pārāk neaizrausimies ar ziņām, mēs saglabāsim sirdsmieru un mums pietiks laika un spēka kalpošanai. Centīsimies to veikt pēc iespējas labāk! Piemēram, cītīgi gatavosimies atkārtotiem apmeklējumiem un mēģināsim atkal satikt cilvēkus, ar kuriem reiz jau ir izdevies parunāt par Bībeli. Ir ļoti svarīgi garīgā ziņā palīdzēt cilvēkiem, lai viņi ”tiktu izglābti un pilnībā iepazītu patiesību”. (1. Tim. 2:4.)

14. Ko mums dod tas, ka esam aizņemti ar kalpošanu? (Sk. arī attēlu.)

¹⁴ Kalpošana mums palīdz līdzsvaroti raudzīties uz notikumiem pasaulē. Dzirdot par nemieriem, saskaroties ar ekonomikas lejupslīdi un epidēmijām, mēs nekrītam izmisumā, un mums neiestājas panika. Mēs apzināmies, ka tas viss jau bija pravietots Bībelē. Tāpēc nostiprinās mūsu ticība tam, ka piepildīsies viss, ko Jehova ir apsolījis, un ka viņš mums palīdzēs izturēt jebkādas grūtības. (Ps. 16:8; 112:1, 6—8.)

15. Kā mums jārīkojas, ņemot vērā, kas teikts 1. Pētera 4:7?

¹⁵ Skaidri apzināsimies, kas ir vissvarīgākais. Daudziem dzīvē galvenais ir izpriecas, un viņi nevēlas ne dzirdēt, ka tuvojas tagadējās pasaules gals. Lai gan atpūta un izklaide nav nekas slikts, mums jāuzmanās, lai mēs nepārņemtu pasaulē izplatīto viedokli par izpriecām. Ne velti apustulis Pēteris rakstīja ticības biedriem: ”Esiet saprātīgi.” (Nolasīt 1. Pētera 4:7.) Tātad, kad domājam par to, kā pavadīsim brīvo laiku, mums jāpieņem tādi lēmumi, kuros atspoguļotos Jehovas viedoklis. Turklāt mums ir jākontrolē, cik daudz laika veltījam izklaidei. Tā mēs apliecināsim, ka apzināmies, kas dzīvē ir vissvarīgākais. (2. Tim. 1:7.)

16. Ko darīja Jēzus, kad tuvojās viņa nāves stunda?

¹⁶ Jēzus skaidri saprata, kas ir svarīgākais. Pat dzīves vissmagākajā brīdī viņam galvenais bija palikt uzticīgam Jehovam un pildīt tā gribu. Tāpēc, kad tuvojās Jēzus nāves stunda, viņš karsti lūdza savu Tēvu. Bet ko tajā brīdī darīja viņa mācekļi? Tie gulēja, jo bija ”paguruši no bēdām”. (Lūk. 22:39—46; Jāņa 19:30.)

17. Kāpēc cilvēki mēdz pavadīt daudz laika sociālajos tīklos, bet kāpēc mums jābūt uzmanīgiem, kad tos lietojam? (Sk. arī attēlu.)

¹⁷ Milzīgā spriedze Jēzus mācekļiem bija laupījusi spēkus. Arī mūsdienās cilvēki dzīvo spriedzē. Daudzus pilnīgi pamatoti uztrauc pasaules notikumi. Lai atslēgtos, viņi meklē izklaidi internetā un pavada laiku sociālajos tīklos. Ir jau jauki, ka ar interneta palīdzību mēs varam sazināties ar radiem un draugiem un pavēstīt, kas jauns mūsu dzīvē, un dalīties fotogrāfijās. Bet, ja vēlēsimies pastāvīgi sekot līdzi visiem jaunumiem, mēs zaudēsim ļoti daudz laika un beigās jutīsimies nevis atpūtušies, bet gan noguruši. Tātad mums jābūt uzmanīgiem. Padomāsim: vai tas, kā lietojam sociālos tīklus, mums palīdz atgūt spēkus? Vai nav drīzāk tā, ka tāda ”atpūta” tikai laupa mūsu spēkus un mazina vēlmi nodoties tam, kas patiešām ir svarīgi?

18. Kāpēc ir jādomā par to, kā pavadām brīvo laiku?

¹⁸ Lai atslābinātos pēc saspringtas dienas, dažiem patīk straumēšanas platformās skatīties filmas un seriālus, bet citiem patīk skatīties īsus, izklaidējoša rakstura video vai spēlēt datorspēles. Tomēr ir nopietni jāpadomā, ko skatīties un cik daudz laika tam veltīt. Vietnes, kas straumē video, lietotājiem pastāvīgi piedāvā skatīties aizvien jaunus materiālus, taču tajos mēdz būt attēlota vardarbība un sekss. Ar to saskārās kāds kristietis, kas dzīvo vienā no Āzijas valstīm. Viņš kādā vietnē sāka skatīties filmu treilerus. Sekodams piedāvājumiem, viņš sāka skatīties video, kuros bija ietvertas nepiedienīgas ainas. Viss beidzās ar to, ka viņš sāka skatīties pornogrāfiju. Pēc kāda laika šis kristietis atjēdzās un vērsās pie draudzes vecākajiem, lai tie viņam palīdz atbrīvoties no nosodāmā paraduma. Ar vecāko un draugu palīdzību viņam tas izdevās. Viņš savā telefonā izdzēsa lietotnes, kas piedāvā apšaubāma satura video, un noteica stingras robežas, cik ilgi dienā lietos telefonu. Tas, kas notika ar minēto kristieti, palīdz saprast, kāpēc mums nopietni jādomā par to, kā pavadām brīvo laiku.

19. Kas var notikt, ja piešķiram pārāk lielu nozīmi atpūtai?

¹⁹ Lai atgūtu spēkus, visiem ik pa laikam ir vajadzīga atpūta. Tas nāk par labu veselībai. Taču mums ir jādomā par to, cik daudz laika veltījam atpūtai un cik bieži dodamies atvaļinājumā. Ja atpūtai mūsu dzīvē ir pārāk liela vieta, tā var novērst mūsu uzmanību no tā, ”kas ir svarīgākais”. (Filip. 1:10.) Tāpēc mums šajos jautājumos ir jāpieņem gudri lēmumi. Pārdomāsim: ”Par ko liecina tas, cik daudz laika es izklaidējos? Vai es neaizmirstu, ka svarīgākais dzīvē ir kalpošana Jehovam? Vai es apzinos, ka dzīvoju laikā, kad ”visam ir tuvu gals”?” (1. Pēt. 4:7.)

20. Ko mēs gūstam, ja nenovēršamies no svarīgākā?

²⁰ Ja nenovēršamies no svarīgākā — no kalpošanas Jehovam —, mēs daudz ko gūstam. (Jes. 48:17.) Jehova mums dod gudrību un spēku, lai mēs izturētu jebkādas grūtības. Mēs nesākam pārmērīgi raizēties, dzirdot par visu, kas notiek pasaulē. Atpūta un izklaide mums nekļūst par lamatām. Tāpēc centīsimies uz visu raudzīties Jehovas acīm un pēc iespējas vairāk darīt kalpošanā un skaidri apzināsimies, kas ir vissvarīgākais! Tas viss mums palīdzēs ”cieši satvert īsto dzīvi”. (1. Tim. 6:19.)