Saglabāsim ”vienotību, ko dod gars”
APUSTULIS Pāvils mudināja Efesas draudzes kristiešus: ”Esiet cits pret citu iecietīgi mīlestībā un, savienoti ar miera saiti, no sirds centieties saglabāt vienotību, ko dod gars.” (Efes. 4:2, 3.)
Kristiešu draudzes vienotība ir iespējama, tikai pateicoties Dieva svētajam garam. Tomēr, kā norādīja Pāvils, katram no mums ir jādod ieguldījums, lai ”saglabātu vienotību, ko dod gars”.
To palīdz saprast kāds piemērs. Iztēlosimies, ka mums ir uzdāvināta jauna automašīna. Kurš ir atbildīgs par tās uzturēšanu labā tehniskā kārtībā? Protams, mēs. Ja mēs par automašīnu nerūpētos un tā salūztu, tā būtu tikai mūsu pašu vaina.
Kaut ko līdzīgu var teikt par mūsu vienotību. Ikvienam no mums jādod savs ieguldījums, lai par šo Dieva dāvanu rūpētos. Ja mums ir nesaskaņas ar kādu brāli vai māsu, mums ir jāpārdomā, vai mēs darām visu, kas mūsu spēkos, lai saglabātu draudzes vienotību.
”NO SIRDS CENTIETIES SAGLABĀT VIENOTĪBU”
Kā izriet no Efesiešiem 4:2, 3, vienotības saglabāšana reizēm prasa pūles. Noteikti to var teikt par situāciju, kad ticības biedrs mūs ir sāpinājis. Vai mums vienmēr ir jādodas pie viņa, lai kārtīgi izrunātos? Bieži vien bez tā var iztikt. Mums būtu jāpārdomā: ”Vai notikušajam patiešām ir vērts pievērst tik lielu uzmanību? Vai tas, ka es sākšu runāt par šo jautājumu, veicinās draudzes vienotību vai arī visu tikai pasliktinās?” Dažreiz pats gudrākais ir piedot un visu vienkārši aizmirst. (Sāl. pam. 19:11; Marka 11:25.)
Pārdomāsim: ”Vai ir vērts pievērst uzmanību notikušajam? Vai tas, ka es sākšu runāt par šo jautājumu, veicinās draudzes vienotību vai arī visu tikai pasliktinās?”
Vienotību palīdz saglabāt tas, ka esam ”cits pret citu iecietīgi mīlestībā”. (Efes. 4:2.) Saskaņā ar kādu Bībeles komentārua tas nozīmē ”pieņemt citus tādus, kādi viņi ir”. Mēs skaidri apzināmies, ka mūsu ticības biedriem piemīt trūkumi, bet trūkumi piemīt arī mums pašiem. Mēs cenšamies ”apvilkt jauno personību”. (Efes. 4:23, 24.) Taču nevienam tas neizdodas nevainojami. (Rom. 3:23.) Ja to atzīstam, mums ir daudz vieglāk būt iecietīgiem pret citiem, piedot viņiem un ”saglabāt vienotību, ko dod gars”.
Darīsim visu, lai mums būtu labas attiecības ar ticības biedriem! Bieži vien viss, kas ir vajadzīgs, ir piedot brālim vai māsai un aizmirst par nesaskaņām. Tā mēs būsim ”savienoti ar miera saiti”. Grieķu valodas vārds, kas tulkots ”savienoti ar.. saiti”, ir lietots arī Vēstulē kolosiešiem 2:19, kur ir minētas saites, kas savieno kaulus. Tāpat kā saites satur kopā kaulus, mīlestība un miers vieno kristiešus un palīdz saglabāt tuvas attiecības arī tad, ja kāds kādu ir sāpinājis.
Ja ticības biedrs mūs ir sāpinājis vai arī ja mūs kaitina kāda viņa personības iezīme, mēs izturamies pret viņu ar sapratni, nevis pievēršam pārlieku uzmanību viņa trūkumiem. (Kol. 3:12.) Iedzimtā grēcīguma dēļ mēs visi reizēm izdarām vai pasakām kaut ko tādu, kas citus sāpina. Ja turēsim to prātā, mums būs vieglāk ”saglabāt vienotību, ko dod gars”.
a Bratcher, R. G., Nida, E. A. A Handbook on Paul’s Letter to the Ephesians.