Dziļas un izjustas lūgšanas tuvina Jehovam

1., 2. a) Kāpēc dažiem nav viegli atklāti runāt ar Jehovu? b) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova uzklausa mūsu lūgšanas?

DAUDZI no mums dažkārt ir pamanījuši, ka viņu lūgšanas ir kļuvušas virspusējas un ka viņi lūgšanās sāk atkārtoties. Saspringtajā dzīves ritmā mums ne vienmēr atliek pietiekami daudz laika dziļām lūgšanām. Kādam varbūt nav viegli atklāti runāt ar Jehovu, jo viņš nejūtas Jehovas uzmanības cienīgs.

² Vai Jehovam ir svarīgi, lai mūsu lūgšanas būtu izteiktas skaistiem vārdiem? Nē, viņš to neprasa. Viņam galvenais ir, lai tie, kas pie viņa vēršas, būtu pazemīgi un runātu no sirds. Kā teikts Bībelē, viņš ”uzklausa pazemīgo lūgumus”. (Ps. 10:17.) Viņš ieklausās ikvienā vārdā, ko viņam sakām, jo viņš patiesi interesējas par mums. (Ps. 139:1—3.)

3. Kādi jautājumi ir aplūkoti rakstā?

³ Rakstā ir apskatīti šādi jautājumi: kāpēc mums nav jābaidās Jehovam lūgšanā atklāti stāstīt, ko domājam un jūtam? Ko mēs varam darīt, lai mūsu lūgšanas kļūtu dziļākas? Kāpēc ir vērts iedziļināties Bībelē lasāmajās Dieva kalpu lūgšanās? Ko darīt, ja ir grūti ietērpt savas domas un jūtas vārdos?

ATKLĀTI STĀSTĪSIM JEHOVAM, KO DOMĀJAM UN JŪTAM

4. Kas mums jāapzinās, lai mēs nevilcinātos lūgt Jehovu? (Psalms 119:145.)

⁴ Ja apzināmies, ka Jehova ir mūsu draugs, kas mums vēl tikai labu, mēs nevilcināmies vērsties pie viņa. Jehovas kalps, kurš sarakstīja 119. psalmu, vēlējās, lai viņam būtu tuvas un sirsnīgas attiecības ar debesu Tēvu. Viņa dzīvē netrūka problēmu. Viņš cīnījās ar saviem trūkumiem, un nelietīgi cilvēki viņu apmeloja. (Ps. 119:5, 23, 69, 78.) Tomēr viņš nebaidījās Jehovam pilnīgi atklāti stāstīt, ko viņš domā un jūt. (Nolasīt Psalmu 119:145.)

5. Kāpēc mēs nedrīkstam pieļaut, ka negatīvas izjūtas mūs kavē lūgt Jehovu? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁵ Mums nebūtu jāpieļauj, ka negatīvas izjūtas mūs kavētu lūgt Jehovu. Viņš vēlas, lai pie viņa vērstos pat tie, kas ir nopietni sagrēkojuši. (Jes. 55:6, 7.) To, kā mums jārīkojas, palīdz saprast kāds piemērs. Pilots zina, ka vajadzības gadījumā viņš var sazināties ar gaisa satiksmes vadības centru. Vai tad, ja pilots ir novirzījies no kursa vai pieļāvis kādu kļūdu, viņš kautrējas lūgt palīdzību? Nekādā gadījumā! Savukārt mums nebūtu jākautrējas lūgt palīdzību Jehovam, ja esam apmulsuši vai nopietni kļūdījušies. (Ps. 119:25, 176.)

KO MĒS VARAM DARĪT, LAI MŪSU LŪGŠANAS KĻŪTU DZIĻĀKAS

6., 7. Kāpēc jāpārdomā, kāds ir Jehova? Miniet piemēru. (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

⁶ Ja mēs lūgšanās atklāti runājam ar Jehovu un viņam stāstām, ko patiesībā domājam un kā jūtamies, mūsu lūgšanas kļūst dziļākas. Kas mums jāpārdomā, lai būtu vieglāk to darīt?

⁷ Pārdomāsim, kāds ir Jehova.a Jo vairāk mēs domājam par to, kāds ir Dievs, jo vieglāk ir stāstīt viņam, kas mums uz sirds. (Ps. 145:8, 9, 18.) Par to pārliecinājās kāda mūsu māsa, vārdā Kristīne. Sākumā viņai nebija viegli aptvert, ka Jehova ir mīlošs Tēvs, jo viņas pašas tēvs bija skarbs cilvēks. Kristīne teica: ”Man nebija viegli lūgšanās stāstīt Jehovam, kas uz sirds. Turklāt man likās, ka manu daudzo trūkumu dēļ Jehova mani nemaz nevar mīlēt.” Kas viņai palīdzēja? ”Es daudz domāju par Jehovas uzticīgo mīlestību un sapratu, ka Jehova mani mīl. Viņš nekad neatlaidīs manu roku. Viņš mani nebeigs mīlēt arī tad, ja es paklupšu, un palīdzēs man piecelties. Tā kā es to zinu, es nebaidos viņam stāstīt gan par saviem priekiem, gan par savām sāpēm,” piebilda mūsu māsa.

8., 9. Kāpēc pirms lūgšanas būtu jāapdomā, ko teikt Jehovam? Miniet piemēru.

⁸ Jau iepriekš padomāsim, par ko lūgt. Lūk, daži jautājumi, ko varam pārdomāt, pirms vēršamies pie Jehovas: ”Kas man patlaban sagādā vislielākās raizes? Vai man ir grūti piedot kādu pāridarījumu? Kas pēdējā laikā ir mainījies manā dzīvē? Vai ir kaut kas tāds, ar ko man pašam grūti tikt galā?” (2. Ķēn. 19:15—19.) Vēl paturēsim prātā, ka Jēzus mācīja lūgt par Dieva vārdu, viņa valstību un viņa gribas īstenošanos. (Mat. 6:9, 10.) Domāsim par šiem jautājumiem dziļāk un iekļausim arī tos savās lūgšanās.

⁹ Kad mūsu māsa, vārdā Alise, uzzināja, ka viņas vīram ir ļaundabīgs smadzeņu audzējs beidzamajā stadijā, viņa bija tik satriekta, ka pat nespēja lūgt Jehovu. Viņa sacīja: ”Stress bija milzīgs, man galvā nemitīgi šaudījās visādas domas.” Kas viņai palīdzēja? Mūsu māsa stāstīja: ”Es iemācījos pirms lūgšanām atvēlēt kādu brīdi, lai sakārtotu domas un padomātu, par ko es gribu lūgt. Tā man izdodas runāt ar Jehovu ne tikai par sevi un vīra slimību, bet arī par citiem svarīgiem jautājumiem, un raizes mani vairs nesmacē nost.”

10. Kāpēc, sakot lūgšanas, nebūtu jāsteidzas? (Sk. arī attēlus.)

¹⁰ Atvēlēsim lūgšanām pietiekami daudz laika. Protams, arī īsas lūgšanas tuvina Jehovam, taču, lai izteiktu savas dziļākās domas, lūgšanām jāatvēl pietiekami daudz laika.b Iepriekšējā rindkopā minētās Alises vīrs Elaidža sacīja: ”Es lūdzu Jehovu daudz reižu dienā un izrunājos ar viņu no sirds, un manas attiecības ar viņu ir kļuvušas vēl ciešākas. Jehova nav nepacietīgs un nenogurst, gaidīdams, kamēr es izteikšos, tāpēc es ar viņu varu runāt mierīgi un bez steigas.” Padomāsim, kur un kad mēs varētu netraucēti lūgt Jehovu un varbūt pat lūgt balsī. Sakot lūgšanas, nesteigsimies!

IEDZIĻINĀSIMIES BĪBELĒ LASĀMAJĀS DIEVA KALPU LŪGŠANĀS

11. Kāpēc ir vērts iedziļināties seno Dieva kalpu lūgšanās? (Sk. arī ”Vai mēs neesam jutušies līdzīgi?”.)

¹¹ Mēs daudz ko varam gūt, iedziļinādamies Bībelē lasāmajās Dieva kalpu lūgšanās un psalmos. Kad lasām, cik brīvi un atklāti senie Dieva kalpi ir runājuši ar Dievu par savām dziļākajām domām un jūtām, mēs saprotam, ka arī mēs ar debesu Tēvu varam runāt tieši tāpat. Iespējams, mums iepatiksies kādi cildinājuma vārdi, ko viņi ir veltījuši Jehovam, un mēs vēlēsimies tos iekļaut savās lūgšanās. Droši vien daži no viņiem ir bijuši tādā situācijā, kas līdzinās mūsējai, un ir karsti lūguši Jehovu. Mēs varam mācīties no viņu lūgšanām.

12. Ko mēs varam pārdomāt, kad esam izlasījuši Bībelē kādu lūgšanu?

¹² Kad esam izlasījuši Bībelē kādu lūgšanu, noskaidrosim, kas to ir teicis un kādā situācijā. Pārdomāsim, kā Dieva kalpa teiktais sasaucas ar mūsu dzīvi. Ko mēs no šīs lūgšanas varam secināt? Iespējams, mums ir jāpameklē papildinformācija, bet to darīt noteikti ir vērts. Tālāk ir pievērsta uzmanība dažām Bībelē lasāmajām lūgšanām.

13. Ko var mācīties no Annas? (1. Samuēla 1:10, 11; sk. arī attēlu.)

¹³ Nolasīt 1. Samuēla 1:10, 11. Šo lūgšanu Anna teica grūtā dzīves posmā. Viņa bija neauglīga, un viņas vīra otra sieva viņu nemitīgi izsmēja. (1. Sam. 1:4—7.) Ja mūsu dzīvē ir kāda problēma, ko nav iespējams atrisināt, ir noderīgi pārdomāt, kas palīdzēja Annai. Bībelē teikts, ka Anna ”ilgi lūdzās Jehovu” un izkratīja sirdi Jehovam. Pēc tam Annu pārņēma miers. (1. Sam. 1:12, 18.) Ja mēs ”liksim savu nastu uz Jehovas pleciem”, arī mēs izjutīsim sirdsmieru. (Ps. 55:22.)

14. a) Ko vēl mēs varam mācīties no Annas? b) Kā mūsu lūgšanas var ietekmēt pārdomas par to, kas teikts Bībelē? (Sk. zemsvītras piezīmi.)

¹⁴ Dažus gadus pēc tam, kad Annai piedzima dēls, Anna viņu aizveda pie augstā priestera Ēļa. (1. Sam. 1:24—28.) Bībelē ir lasāma viņas lūgšana, ko viņa teica tajā reizē. Lūgšanā izskanēja pārliecība, ka Jehova sargā tos, kas viņam uzticīgi, un rūpējas par tiem.c (1. Sam. 2:1, 8, 9.) Annas situācija mājās, iespējams, nebija uzlabojusies, bet, kā redzams, viņas domas bija pievērstas tam, kā Jehova viņu ir svētījis. Tātad grūtībās ir jādomā par to, kā Jehova mūs ir atbalstījis līdz šim, jo tad mums būs vieglāk izturēt.

15. Ko, saskaroties ar netaisnību, mēs varam mācīties no pravieša Jeremijas? (Jeremijas 12:1.)

¹⁵ Nolasīt Jeremijas 12:1. Pravietis Jeremija redzēja, ka ļaundariem klājas labi, un ar laiku tas viņu sāka uztraukt. Turklāt viņu nomāca tautiešu izturēšanās pret viņu. (Jer. 20:7, 8.) Mēs varam justies tāpat, kad redzam, ka negodīgiem cilvēkiem dzīvē sekmējas, un kad mūs izsmej. Jeremija Dievam atklāti teica, kā viņš jūtas, tomēr viņš neapšaubīja Dieva taisnīgumu. Viņš pieredzēja, kā Jehova sodīja dumpīgos izraēliešus, un tas noteikti vairoja viņa pārliecību, ka Jehova ir taisnīgs. (Jer. 32:19.) Arī mums nav jābaidās darīt Jehovam zināmu, kā jūtamies, kad saskaramies ar netaisnību. Tomēr būtu labi, ja mēs neaizmirstu lūgšanās apliecināt savu nešaubīgo ticību Jehovas solījumam darīt galu jebkādai netaisnībai.

16. Ko var mācīties no kāda levīta, kas atradās tālu no Jeruzālemes? (Psalms 42:1—4; sk. arī attēlus.)

¹⁶ Nolasīt Psalmu 42:1—4. Šo psalmu ir sarakstījis kāds levīts, kas atradās tālu prom no Jeruzālemes, līdz ar to viņam nebija iespējas pielūgt Dievu templī kopā ar saviem tautiešiem. Psalmā viņš runāja par to, kā viņš jūtas. Ja mēs kāda iemesla dēļ nevaram atstāt mājas vai ja ticības dēļ esam ieslodzīti, mēs varam justies tāpat kā minētais levīts. Lai kādas emocijas mūs plosītu, mums lūgšanās jāstāsta par tām Jehovam. Tas mums palīdzēs atgūt emocionālu līdzsvaru, un mēs spēsim raudzīties uz visu pareizā gaismā. Minētais levīts saprata, ka viņam būs citas iespējas slavēt Dievu. (Ps. 42:5.) Viņš pārdomāja, kā Jehova par viņu rūpējas. (Ps. 42:8.) Tātad dedzīgas lūgšanas palīdz atgūt emocionālu līdzsvaru un dod spēku izturēt grūtības.

17. a) Ko var secināt, pārdomājot Jonas lūgšanu? (Jonas 2:1, 2.) b) Kā grūtībās mums var palīdzēt Psalmos lasāmie vārdi? (Sk. zemsvītras piezīmi.)

¹⁷ Nolasīt Jonas 2:1, 2. Šo izjusto lūgšanu pravietis Jona teica, kad viņu bija aprijusi milzu zivs. Lai gan Jona nebija paklausījis Jehovam, viņš nešaubījās, ka Jehova viņu uzklausīs. Jona savā lūgšanā izteicās līdzīgi psalmu sarakstītājiem, un tas liecina, ka viņš labi pārzināja psalmus.d Psalmi viņā bija iedvesuši pārliecību, ka Jehova viņam palīdzēs. Centīsimies iegaumēt noteiktus Bībeles pantus! Kad grūtā brīdī lūgsim Jehovu, tie mums varēs ienākt prātā un sniegt mierinājumu.

AIZVIEN LŪGSIM JEHOVU

18., 19. Kas būtu jāpatur prātā tiem, kam, lūdzot Dievu, ir grūti ietērpt savas domas vārdos? Miniet piemēru. (Romiešiem 8:26, 27.)

¹⁸ Nolasīt Romiešiem 8:26, 27. Brīžiem mēs varam izjust tādu spriedzi, ka ir grūti ietērpt savas domas vārdos. Kas mums tad var palīdzēt? Kā teikts Bībelē, tādā gadījumā par mums ”aizlūdz” Dieva svētais gars. Ko tas nozīmē? Jehova ar svētā gara palīdzību ir iedvesmojis Bībeles sarakstītājus un licis tajā iekļaut daudz lūgšanu. Kad mēs nespējam lūgšanā skaidri izteikties, Jehova noteiktas, Bībelē ietvertas lūgšanas var uzskatīt par mūsu lūgšanām un atbildēt uz tām.

¹⁹ To atcerējās kāda krievu māsa, vārdā Jeļena, kuru apcietināja par to, ka viņa lūdza Dievu un lasīja Bībeli. Sākumā Jeļena izjuta tādu spriedzi, ka viņai bija grūti no sirds lūgt Jehovu. ”Bet tad es atminējos kādu ieteikumu,” stāstīja Jeļena. ”Ja Jehovas kalps stresa dēļ nespēj pats lūgt, viņš var lasīt Bībelē ietvertās lūgšanas. Tā kā Jehova saprot, kā mēs jūtamies, senatnē dzīvojušo cilvēku lūgšanas viņš var uzskatīt par mūsu lūgšanām. Es ņēmu vērā šo ieteikumu, un tajā grūtajā laikā man tas ļoti palīdzēja.”

20. Kā var noskaņoties lūgšanām, ja izjūtam lielu spriedzi?

²⁰ Ja izjūtam lielu spriedzi, tad, lūdzot Dievu, mums, iespējams, ir grūti koncentrēties. Tāpēc pirms lūgšanas būtu labi, ja mēs tai noskaņotos. To var darīt dažādi. Piemēram, mēs varam skaļi izlasīt dažus psalmus. Vēl mēs varētu pamēģināt uzrakstīt, ko domājam un jūtam. Tā rīkojās ķēniņš Dāvids. (Sk. 18., 34. un 142. psalmu un to virsrakstus.) Izmēģināsim, kas mums vislabāk palīdz noskaņoties lūgšanai. (Ps. 141:2.)

21. Kāpēc Jehova jālūdz no visas sirds?

²¹ Ir patīkami apzināties, ka pat tad, kad vēl neesam bilduši lūgšanā ne vārda, Jehova jau zina, kā mēs jūtamies un ko domājam. (Ps. 139:4.) Tomēr mums nav jāvilcinās viņu lūgt — viņu iepriecina tas, ka mēs uzticam viņam visu, kas uz sirds. Mācīsimies no Bībelē lasāmajām Dieva kalpu lūgšanām! Lūgsim no visas sirds! Stāstīsim viņam gan par saviem priekiem, gan bēdām. Būdams īsts draugs, Jehova mūs vienmēr uzklausa.