Ko var mācīties no Jēzus rīcības viņa pēdējās 40 dienās uz zemes?

1., 2. Ko pieredzēja divi Jēzus mācekļi, kas bija devušies uz Emmausu?

PĒC Jēzus nāves viņa mācekļi bija satriekti un nobijušies. Pienāca 16. nīsāns, un divi mācekļi nolēma doties uz Emmausu — ciemu, kas atradās apmēram 11 kilometrus no Jeruzālemes. Šie vīri bija noskumuši, jo viņu cerības, kas saistījās ar Mesiju, bija zudušas. Taču pavisam drīz viņu noskaņojums mainījās.

² Pie mācekļiem pienāca kāds svešinieks un sāka iet kopā ar viņiem. Mācekļi viņam izstāstīja, kas ir noticis ar Jēzu un kāpēc viņi ir tā nobēdājušies. Tad sāka runāt svešinieks. ”Sākot ar Mozus bauslību un visiem praviešu rakstiem”, viņš abiem vīriem izskaidroja, kāpēc Mesijam bija jācieš un jāmirst. Kad visi trīs bija nonākuši līdz Emmausai, mācekļi aptvēra, ka svešinieks patiesībā ir Jēzus, ko Dievs ir piecēlis no nāves. Sapratuši, ka Mesija ir dzīvs, viņi bija bezgala priecīgi. (Lūk. 24:13—35.)

3., 4. a) Kā Jēzus palīdzēja saviem mācekļiem, un ko tas deva? (Apustuļu darbi 1:3.) b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

³ Savās pēdējās 40 dienās uz zemes Jēzus daudz reižu parādījās mācekļiem. (Nolasīt Apustuļu darbus 1:3.) Jēzus ikreiz tos stiprināja un uzmundrināja, tāpēc mācekļu bēdas nomainīja prieks, un tiem radās drosme sludināt vēsti par Dieva valstību.a

⁴ Mēs varam daudz ko gūt, iedziļinoties šajā Jēzus dzīves periodā. Savās pēdējās 40 dienās uz zemes viņš 1) uzmundrināja mācekļus, 2) palīdzēja tiem labāk saprast Svētos Rakstus un 3) tos sagatavoja lielajam darbam, kas tiem stāvēja priekšā. Ko mēs no tā visa varam mācīties? Par to ir runa šajā rakstā.

UZMUNDRINĀSIM CITUS

5. Kāpēc Jēzus mācekļiem bija vajadzīgs uzmundrinājums?

⁵ Kāpēc Jēzus mācekļiem bija vajadzīgs uzmundrinājums? Lai sekotu Jēzum, daži bija atstājuši mājas, radiniekus un darbu. (Mat. 19:27.) Pret citiem, kad tie bija kļuvuši par Jēzus mācekļiem, apkārtējie izturējās kā pret izstumtajiem. (Jāņa 9:22.) Jēzus mācekļi bija gatavi nest tādus upurus, jo viņi bija pārliecināti, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. (Mat. 16:16.) Bet līdz ar Jēzus nāvi viņu cerības sagruva un viņus pārņēma bēdas.

6. Ko Jēzus darīja pēc augšāmcelšanas?

⁶ Jēzus saprata, ka viņa mācekļi bēdājas nevis tāpēc, ka tiem būtu vāja ticība, bet tāpēc, ka tie smagi pārdzīvo viņa nāvi. Jau tajā pašā dienā, kad viņš tika piecelts no nāves, viņš sāka tos uzmundrināt. Piemēram, Jēzus parādījās Marijai Magdalēnai, kas raudāja pie viņa kapa. (Jāņa 20:11, 16.) Viņš parādījās diviem raksta sākumā pieminētajiem mācekļiem un parādījās arī apustulim Pēterim. (Lūk. 24:34.) Ko mēs varam mācīties no Jēzus? Vispirms apskatīsim gadījumu, kad viņš parādījās Marijai Magdalēnai.

7. Ko 16. nīsāna rītā ievēroja Jēzus, un uz ko tas viņu pamudināja? (Jāņa 20:11—16; sk. arī attēlu.)

⁷ Nolasīt Jāņa 20:11—16. 16. nīsānā agri no rīta vairākas dievbijīgas sievietes devās uz vietu, kur pēc nāves bija guldīts Jēzus. (Lūk. 24:1, 10.) Viena no viņām bija Marija Magdalēna. Kad viņa bija ieraudzījusi, ka Jēzus kaps ir tukšs, viņa aizskrēja pavēstīt šo jaunumu Pēterim un Jānim. Abi apustuļi tūlīt pat metās skriet uz Jēzus kapu, un Marija tiem sekoja. Pārliecinājušies, ka Marija ir sacījusi taisnību, abi apustuļi atgriezās mājvietā, bet Marija palika turpat. Viņa stāvēja un gauži raudāja, un pat nenojauta, ka viņu vēro Jēzus. Marijas bēdas aizkustināja Jēzu, tāpēc viņš parādījās Marijai un to uzrunāja. Pateicis Marijai laipnus vārdus, Jēzus tai uzticēja svarīgu uzdevumu — viņš lika pavēstīt mācekļiem, ka viņš ir piecelts no nāves. (Jāņa 20:17, 18.)

8. Kā mēs varam līdzināties Jēzum?

⁸ Kā mēs varam līdzināties Jēzum? Ja mēs, tāpat kā Jēzus, centīsimies izprast, ar kādām grūtībām saskaras mūsu garīgie brāļi un māsas, un būsim līdzjūtīgi, mūsu vārdi viņus mierinās un viņi spēs dedzīgi kalpot Jehovam. Tādu atbalstu izjuta kāda kristiete, vārdā Džoslina, kuras māsa bija gājusi bojā nelaimes gadījumā. ”Vairākus mēnešus es nespēju atgūties, bēdas mani smacēja nost,” viņa sacīja. Tad Džoslinu ciemos uzaicināja kāds laulāts pāris. Vīrs un sieva līdzjūtīgi uzklausīja Džoslinu un viņai atgādināja, ka Jehova viņu sirsnīgi mīl un augstu vērtē. Atcerēdamās to sarunu, Džoslina teica: ”Es jutos tā, it kā Jehova ar viņu rokām mani vilktu ārā no bangojošas jūras un ieceltu glābšanas laivā. Manī atkal radās vēlēšanās dedzīgi kalpot Jehovam.” Kad ticības biedri mums stāsta par savām raizēm un bēdām, uzmanīgi uzklausīsim viņus, izturēsimies iejūtīgi un stiprināsim viņu vēlēšanos kalpot Jehovam! (Rom. 12:15.)

PALĪDZĒSIM LABĀK IZPRAST BĪBELI

9. Ko Jēzus mācekļi nesaprata, un ko darīja Jēzus?

⁹ Jēzus mācekļi ticēja tam, kas teikts Svētajos Rakstos, un pēc labākās sirdsapziņas pildīja Jehovas norādījumus. (Jāņa 17:6.) Bet viņiem bija grūti saprast, kāpēc Jēzus tika notiesāts un sodīts ar nāvi. (Lūk. 9:44, 45; Jāņa 20:9.) Jēzus to labi apzinājās, tāpēc palīdzēja mācekļiem labāk izprast Svētos Rakstus. Tālāk ir apskatīts, kā viņš palīdzēja tiem diviem mācekļiem, kas bija devušies uz Emmausu.

10. Kā Jēzus palīdzēja mācekļiem saprast, ka viņš patiešām ir Mesija? (Lūkas 24:18—27.)

¹⁰ Nolasīt Lūkas 24:18—27. Pievērsīsim uzmanību, ka Jēzus šiem vīriem nesteidzās pavēstīt, kas viņš ir. Viņš tiem uzdeva jautājumus. Iespējams, viņš gribēja, lai mācekļi pastāsta, par ko viņi domā, un dalās savos pārdzīvojumos. Un viņi to arī darīja. Mācekļi bija gaidījuši, ka Jēzus atbrīvos izraēliešus no romiešu jūga. Jēzus pacietīgi uzklausīja abus vīrus un pēc tam, balstīdamies uz Svētajiem Rakstiem, palīdzēja viņiem saprast notikušo.b Tās pašas dienas vakarā viņš arī citiem mācekļiem izskaidroja pravietojumus par Mesiju. (Lūk. 24:33—48.)

11., 12. a) Kā var palīdzēt Bībeles skolniekiem saprast patiesību? (Sk. arī attēlus.) b) Kā Nortijam palīdzēja viņa Bībeles skolotājs?

¹¹ Kā mēs varam līdzināties Jēzum? Mācīsimies uzdot Bībeles skolniekiem taktiskus jautājumus, lai noskaidrotu viņu viedokli. (Sāl. pam. 20:5.) Kad esam uzzinājuši, ko viņi patiesībā domā un jūt, parādīsim viņiem Bībeles pantus, kuri attiecas uz viņu situāciju. Kopā ar Bībeles skolniekiem analizēsim šos pantus, nevis teiksim priekšā, kas viņiem jādara! Tā mēs palīdzēsim viņiem saprast, kā likt lietā Bībeles principus. Šāda pieeja ļoti palīdzēja kādam puisim, vārdā Nortijs, kas dzīvo Ganā.

¹² Nortijs sāka mācīties Bībeli, kad viņam bija 16 gadu. Vecākiem tas nepatika. Kā Nortijs spēja nepadoties? Kristietis, kas Nortijam mācīja Bībeli, bija pārrunājis ar viņu Mateja evaņģēlija 10. nodaļu, kurā minēts, ka Jēzus sekotāji tiks vajāti. ”Tāpēc, kad ticības dēļ pret mani sāka slikti izturēties, es pārliecinājos, ka esmu atradis patiesību,” atcerējās Nortijs. Balstīdamies uz Mateja 10:16, Nortija Bībeles skolotājs viņam palīdzēja saprast, ka pret ģimenes locekļu uzskatiem jāizturas ar cieņu un jāvairās no situācijām, kurās var rasties konflikts. Drīz pēc kristīšanās Nortijs gribēja kļūt par pionieri, bet tēvs uzstāja, ka Nortijam ir jāstājas universitātē. Nortijs griezās pēc padoma pie sava Bībeles skolotāja. Šis kristietis nesāka klāstīt, ko viņš darītu Nortija vietā. Viņš risināja sarunu ar Nortiju, prasmīgi uzdodot jautājumus, lai Nortijs labāk saprastu Bībeles principus un pats secinātu, kā rīkoties. Nortijs izlēma kļūt par pionieri. Tad tēvs viņu padzina no mājām. Vai Nortijs nožēlo savu izvēli? ”Es esmu pārliecināts, ka rīkojos pareizi,” sacīja Nortijs. Ko no tā var secināt? Ja rosinām ticības biedrus pārdomāt Bībelē teikto, mēs viņiem palīdzam iesakņoties patiesībā. (Efes. 3:16—19.)

VECĀKIE, MĀCIET CITUS BRĀĻUS!

13. Ko darīja Jēzus, lai viņa iesāktais darbs pēc viņa atgriešanās debesīs neapsīktu? (Efesiešiem 4:8.)

¹³ Pastāv viedoklis: ”Ja gribi, lai kaut kas tiek padarīts ideāli, tad nevis uztici to citiem, bet dari pats!” Bet Jēzus tā neuzskatīja, kaut arī viņš pats nevainojami pildīja to, ko viņam bija uzdevis viņa Tēvs. (Jāņa 17:4.) Visus trīsarpus gadus viņš arī mācīja citus. Pirms atgriešanās debesīs Jēzus saviem mācekļiem lika gādāt par Jehovas avīm un vadīt labās vēsts sludināšanu. (Nolasīt Efesiešiem 4:8c.) Jāpiebilst, ka dažiem no viņiem tolaik bija tikai nedaudz pāri 20 gadiem. Kā Jēzus savās pēdējās 40 dienās uz zemes sagatavoja mācekļus tam, lai tie spētu labi pildīt tiem uzdoto darbu?

14. Kā Jēzus savās pēdējās 40 dienās uz zemes veicināja mācekļu garīgo izaugsmi? (Sk. arī attēlu.)

¹⁴ Jēzus ar mīlestību pamācīja savus sekotājus un deva tiem konkrētus padomus. Piemēram, dažiem, kam nebija viegli noticēt viņa augšāmcelšanai, viņš palīdzēja atbrīvoties no šaubām. (Lūk. 24:25—27; Jāņa 20:27.) Citā reizē Jēzus uzsvēra, ka rūpes par Jehovas avīm ir svarīgākas par laicīgo darbu. (Jāņa 21:15.) Jēzus atgādināja, ka ikvienam māceklim ir jādomā par to, ko viņš pats dara kalpošanā Jehovam, nevis jāsalīdzina sevi ar citiem. (Jāņa 21:20—22.) Vēl Jēzus laboja dažus nepareizus mācekļu priekšstatus un lika tiem saprast, ka tiem visi spēki jāveltī labās vēsts sludināšanai. (Ap. d. 1:6—8.)

15., 16. a) Kā draudzes vecākie var līdzināties Jēzum? b) Kā draudzes vecākā padomi nāca par labu rindkopā minētajam kristietim?

¹⁵ Ko var darīt draudzes vecākie? Vecākajiem jācenšas līdzināties Jēzum. Viņiem jāmāca citi brāļi — arī tie, kas vēl ir diezgan jauni —, lai tie nākotnē varētu pildīt dažādus pienākumus draudzē.d Viņiem jābūt pacietīgiem un nav jāgaida no šiem brāļiem pilnība. Ja vecākie ar mīlestību pamāca jaunos brāļus, tie iegūst pieredzi un saprot, cik svarīgi ir būt pazemīgiem, uzticamiem un izpalīdzīgiem. (1. Tim. 3:1; 2. Tim. 2:2; 1. Pēt. 5:5.)

¹⁶ Pieredzējuša draudzes vecākā padomi ļoti palīdzēja kādam gados jaunam kristietim, vārdā Patriks. Viņš bija paradis runāt asi un izturēties nelaipni ne vien pret garīgajiem brāļiem, bet arī pret māsām. Pamanījis šo Patrika trūkumu, draudzes vecākais viņam laipni, bet bez aplinkiem par to aizrādīja. Vecākā padomi Patrikam nāca par labu. Viņš teica: ”Es esmu pateicīgs šim vecākajam. Agrāk man nebija skaidrs, kāpēc citiem brāļiem tiek uzticēti dažādi pienākumi, bet man ne, un tas mani nomāca. Bet ar šī vecākā palīdzību es sapratu, ka man jādomā par to, kā būt noderīgam ticības biedriem, nevis par to, kā tikt pie atbildīgu pienākumu pildīšanas.” Patriks ņēma vērā pamācības, un 23 gadu vecumā viņu iecēla par draudzes vecāko. (Sāl. pam. 27:9.)

17. Kas ļauj secināt, ka Jēzus uzticējās mācekļiem?

¹⁷ Jēzus saviem sekotājiem bija uzdevis ne vien izplatīt labo vēsti, bet arī mācīt cilvēkiem pildīt viņa norādījumus. (Mat. 28:20.) Daži mācekļi varbūt jutās nepiemēroti šim uzdevumam. Bet Jēzum nebija ne mazāko šaubu, ka viņa mācekļi tiks ar to galā, tāpēc viņš tiem sacīja: ”Kā Tēvs ir sūtījis mani, tā es sūtu jūs.” (Jāņa 20:21.) Šie Jēzus vārdi liecina, ka viņš uzticējās mācekļiem.

18. Kā vēl draudzes vecākie var līdzināties Jēzum?

¹⁸ Ko vēl, līdzinoties Jēzum, var darīt vecākie? Pieredzējuši vecākie labprāt uztic daļu pienākumu citiem brāļiem. (Filip. 2:19—22.) Piemēram, viņi izmanto katru iespēju iesaistīt gados jaunos brāļus valstības zāles uzkopšanā un tehniskajā apkopē. Kad viņi uzdod kādu darbu, viņi parāda, kā tas ir veicams, un pēc tam ļauj jaunajam brālim paveikt uzticēto. Kāds kristietis, vārdā Metjū, kas nesen tika iecelts par draudzes vecāko, stāstīja, kā rīkojas citi vecākie, kad uztic viņam kādu uzdevumu. Metjū teica, ka vispirms viņi izskaidro, kā jāpilda uzdevums, apmāca viņu un tad atstāj darbu viņa ziņā. ”Viņi saprot, ka nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Tāpēc viņi mani nenosoda par kļūdām, bet gan palīdz no tām mācīties,” gandarīts sacīja Metjū.e

19. Kā mēs varam būt par atbalstu citiem?

¹⁹ Savās pēdējās 40 dienās uz zemes Jēzus uzmundrināja un mācīja savus sekotājus. Mācīsimies no viņa, lai būtu par atbalstu citiem! (1. Pēt. 2:21.) Viņš ir apsolījis: ”Es būšu ar jums ik dienas līdz pat šī laikmeta nobeigumam.” (Mat. 28:20.)