Kas nosaka vērtības, pēc kurām mēs vadāmies?

Ir rīcība, kas viennozīmīgi tiek atzīta par nosodāmu. Piemēram, neviens neapstrīd, ka slepkavot, izvarot un seksuāli izmantot bērnus ir slikti. Un otrādi: rīcība, kurā izpaužas godīgums, laipnība un līdzjūtība, pavisam noteikti tiek vērtēta atzinīgi. Taču ko var teikt par tādām jomām kā seksuālā uzvedība un bērnu audzināšana? Daudzi uzskata, ka šajās jomās nav striktu robežu, kas ir pareizi un kas ne, un ka gandrīz jebkura rīcība ir atzīstama par pieņemamu. Morālas dabas jautājumos cilvēki bieži vien vadās pēc savas iekšējās izjūtas vai arī paļaujas uz apkārtējo viedokli. Bet vai tas vienmēr ir droši?

MŪSU IEKŠĒJĀ IZJŪTA

Mūsu rīcību bieži diktē mūsu iekšējā izjūta, iekšējā balss, kura saka, kas ir pareizi un kas ne, — mūsu sirdsapziņa. (Romiešiem 2:14, 15.) Pat mazi bērni saprot, kas ir taisnīgi un kas netaisnīgi, un viņiem ir pazīstama vainas apziņa. Laika gaitā cilvēka sirdsapziņu veido vērtības, kādas viņš pārņem no ģimenes, skolotājiem un vienaudžiem, un to ietekmē arī kultūra un reliģija. Pieņemot lēmumus, sirdsapziņa mums saka, vai mūsu izvēle saskan ar mūsu vērtībām vai ne.

Mūsu izpratne par to, kas ir labs un kas slikts, mūs var mudināt izturēties pret citiem taisnīgi un izpaust līdzjūtību un pateicību, kā arī atturēt no rīcības, kura sāpinātu mums tuvus cilvēkus vai kuras dēļ mēs izjustu kaunu vai vainas apziņu.

Vai paļauties uz savu iekšējo izjūtu vienmēr ir droši? Kāds vīrietis, vārdā Geriks, jaunībā izlēma dzīvot pats pēc savām normām, taču tas ne pie kā laba nenoveda. Geriks stāstīja: ”Es dzīvoju izlaidīgi, biju vardarbīgs, lietoju narkotikas un daudz dzēru. Tas bija ļoti drūms posms manā dzīvē.”

CITU CILVĒKU VIEDOKLIS

Mēs vadāmies ne tikai pēc savas iekšējās balss — mūs ietekmē arī apkārtējo viedoklis. Ja ņemam vērā citu cilvēku viedokli, mēs varam daudz ko gūt no pieredzes, ko viņi savas dzīves laikā ir uzkrājuši. Rīkojoties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles normām, mēs iemantojam ģimenes locekļu, draugu un citu cilvēku cieņu.

Vai paļauties uz citu viedokli vienmēr ir droši? Kāda jauniete, vārdā Prisila, darīja to, kas bija vispārpieņemts viņas vienaudžu vidū, un brīvi iesaistījās seksuālās attiecībās. Taču viņa saprata, ka, rīkodamās tā, kā citi uzskata par pareizu, viņa nebija laimīga. Viņa sacīja: ”Es darīju to pašu, ko pārējie, bet jutos slikti. Mana rīcība bija muļķīga un bezatbildīga.”

VAI IR KĀDS LABĀKS MORĀLAIS CEĻVEDIS?

Pieņemot lēmumus morālas dabas jautājumos, ir vērts ieklausīties savā iekšējā balsī un citu viedoklī, bet tas vēl negarantē, ka mūsu lēmumiem būs labs iznākums. Reizēm mēs rīkojamies tuvredzīgi, nespēdami pat iedomāties, kādu postu mūsu lēmumi var nodarīt mums un citiem. (Sālamana pamācības 14:12.) Turklāt mēs nevaram būt pilnīgi droši, ka mūsu pašu vai citu cilvēku uzskati par to, kas ir labs un kas slikts, ir pareizi, jo īpaši tāpēc, ka tie laika gaitā mēdz mainīties. Rīcība, kas agrāk tika nosodīta, tagad tiek uzskatīta par pieņemamu, un otrādi.

Vai ir kāds labāks morālais ceļvedis, kas mums palīdzētu pieņemt tādus lēmumus, kas vēlāk nebūtu jānožēlo?

Šāds ceļvedis pastāv, un tajā ir ietverti uzticami, universāli morāles principi. Nākamajā rakstā par to ir pastāstīts vairāk.