Mēs varam dzīvot mūžīgi!

1. Kā mūs ietekmē pārdomas par Jehovas solījumu dāvāt saviem kalpiem mūžīgu dzīvi?

JEHOVA saviem kalpiem ir apsolījis kaut ko brīnišķīgu — mūžīgu dzīvi. (Rom. 6:23.) Kad to pārdomājam, mūsu mīlestība pret viņu pieaug. Mūsu debesu Tēvs mūs mīl tik stipri, ka dāvās mums iespēju dzīvot mūžīgi, lai mēs no viņa nekad netiktu šķirti!

2. Kā mums jau tagad palīdz Dieva solījums par mūžīgu dzīvi?

² Domas par Dieva solīto balvu mums palīdz izturēt pārbaudījumus. Mēs nepārstājam kalpot Jehovam pat nāves draudu priekšā. Mēs zinām, ka Jehova cels augšā ikvienu, kas būs palicis viņam uzticīgs līdz nāvei, un dāvās iespēju dzīvot mūžīgi. (Jāņa 5:28, 29; 1. Kor. 15:55—58; Ebr. 2:15.) Kāpēc mums nebūtu jāšaubās, ka mēs varam dzīvot mūžīgi? Tālāk ir minēti daži iemesli.

JEHOVA DZĪVO MŪŽĪGI

3. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehovas varā ir dāvāt cilvēkiem mūžīgu dzīvi? (Psalms 102:12, 24, 27.)

³ Jehovas varā ir dāvāt cilvēkiem mūžīgu dzīvi, jo viņš ir dzīvības avots un viņš pats pastāv mūžīgi. (Ps. 36:9.) Pievērsīsim uzmanību tikai dažiem Bībeles pantiem, kur norādīts, ka Jehova ir dzīvojis vienmēr un ka viņš dzīvos vienmēr. Psalmā 90:2 var lasīt, ka Jehova pastāv ”no mūžības līdz mūžībai”. Līdzīgi ir teikts 102. psalmā. (Nolasīt Psalmu 102:12, 24, 27.) Savukārt pravietis Habakuks par Jehovu sacīja: ”Vai tu neesi pastāvējis vienmēr, ak, Jehova? Mans Dievs, mans Svētais, tu nemirsti.” (Hab. 1:12.)

4. Vai tas, ka mums ir grūti aptvert Dieva mūžīgo eksistenci, nozīmē, ka Dievs nepastāv mūžīgi? Paskaidrojiet.

⁴ Vai jums ir viegli aptvert, ka Jehova ir pastāvējis ”mūžīgi mūžam”? (Jes. 40:28.) Visticamāk, nē. Un tas ir pilnīgi dabiski. Ēlihus par Dievu teica: ”Viņa gadu skaits ir neaptverams.” (Īj. 36:26.) Taču tas, ka mēs kaut ko nesaprotam, nenozīmē, ka tas nav iespējams. Piemēram, padomājiet par gaismu. Vai jūs pilnībā izprotat, kas ir gaisma un kā tā izplatās? Tas, ka cilvēks to līdz galam neizprot, nenozīmē, ka gaisma nepastāv. Iespējams, mēs nekad neizpratīsim līdz galam, kā var būt, ka Jehovam nav bijis sākuma un nekad nebūs beigu. Bet tas nenozīmē, ka Dievs nepastāv mūžīgi. Patiesība par Radītāju nav atkarīga no tā, cik daudz mēs saprotam vai nesaprotam. (Rom. 11:33—36.) Jehova ir pastāvējis jau pirms materiālā Visuma, tātad arī pirms tam, kad parādījās tādi gaismas avoti kā Saule. Bībelē ir paskaidrots, ka viņš ”ir radījis zemi ar savu spēku” un viņš ir pastāvējis, kad vēl nebija ”izpletis debesis”. (Jer. 51:15; Ap. d. 17:24.) Tālāk ir apskatīti citi iemesli, kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka mūžīga dzīve nav tikai sapnis.

CILVĒKS IR RADĪTS MŪŽĪGAI DZĪVEI

5. Uz ko varēja cerēt pirmie divi cilvēki?

⁵ Visam dzīvajam, ko Jehova radīja uz Zemes, viņš paredzēja ierobežotu mūža ilgumu — vienīgais izņēmums bija cilvēks. Cilvēkiem tika dāvātas izredzes nekad nemirt, bet ar vienu nosacījumu. Jehova brīdināja Ādamu: ”No laba un ļauna zināšanas koka tu nedrīksti ēst, jo dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu neizbēgami mirsi.” (1. Moz. 2:17.) Ja Ādams un Ieva būtu paklausījuši, viņiem nebūtu jāmirst. Ir loģiski secināt, ka pienāktu laiks, kad Jehova viņiem ļautu ēst ”dzīvības koka” augļus. Tas būtu sava veida apstiprinājums, ka viņi dzīvos mūžīgi.b (1. Moz. 3:22.)

6., 7. a) Kādi atklājumi apstiprina, ka cilvēks ir radīts, lai dzīvotu mūžīgi? b) Ko jūs ilgojaties darīt, kad varēsiet dzīvot mūžīgi? (Sk. attēlus.)

⁶ Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēka smadzenes spēj uzglabāt daudz vairāk informācijas, nekā cilvēks iegūst mūža laikā. Vai tas nav interesants fakts? 2010. gadā kādā zinātniskā žurnālā (Scientific American Mind) bija rakstīts, ka cilvēka smadzenes spēj uzglabāt apmēram 2,5 miljonus gigabaitu informācijas. Tas atbilst aptuveni 3 miljonus stundu (vairāk nekā 300 gadu) garam videoierakstam. Turklāt varētu būt, ka cilvēka smadzeņu potenciāls ir daudz lielāks. Tas liecina, ka Jehova cilvēka smadzenes ir radījis ievērojami lielākam informācijas apjomam, nekā cilvēks iegūst 70 vai 80 gados. (Ps. 90:10.)

⁷ Radīdams pirmos cilvēkus, Jehova viņus apveltīja ar vēlmi dzīvot un nekad nemirt. Bībelē ir teikts: ”Pat mūžību viņš ir ielicis cilvēku sirdī.” (Pulc. 3:11.) Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs uzskatām nāvi par ienaidnieku. (1. Kor. 15:26.) Piemēram, ko mēs darām, ja smagi saslimstam? Vai uzreiz nolaižam rokas? Nē, parasti tā nenotiek. Mēs ejam pie ārsta un varbūt dzeram kādas zāles. Ja mūsu dzīvībai draud briesmas, saprāta robežās mēs darām visu iespējamo, lai nenomirtu. Kad nomirst kāds mums tuvs cilvēks, vienalga — gados jauns vai gados vecs —, mēs smagi pārdzīvojam viņa zaudējumu. (Jāņa 11:32, 33.) Ir pilnīgi skaidrs, ka Radītāja nodoms ir tāds, lai cilvēki dzīvotu mūžīgi. Pretējā gadījumā viņš nebūtu ielicis mūsos vēlmi dzīvot un nekad nemirt. Taču pastāv vēl citi pārliecinoši iemesli, kāpēc mēs varam ticēt, ka mūžīga dzīve ir iespējama. Apskatīsim, kā Jehovas rīcība pagātnē un mūsdienās pierāda, ka viņa nodoms nav mainījies.

JEHOVAS NODOMS NAV MAINĪJIES

8. Ko var secināt par Jehovas nodomu, lasot Jesajas 55:11?

⁸ Kaut arī Ādams un Ieva grēkoja un viņu dēļ visi viņu pēcnācēji mirst, Jehova nav atteicies no sava nodoma. (Nolasīt Jesajas 55:11.) Viņš joprojām ir paredzējis saviem kalpiem dāvāt mūžīgu dzīvi. Par to liecina tas, ko Jehova ir teicis un darījis, lai īstenotu savu nodomu.

9. Ko Dievs ir apsolījis? (Daniēla 12:2, 13.)

⁹ Jehova ir apsolījis, ka viņš cels augšā mirušos un dos tiem iespēju dzīvot mūžīgi. (Ap. d. 24:15; Tit. 1:1, 2.) Dievbijīgais Ījabs bija pilnīgi pārliecināts, ka Jehova ilgojas piecelt no nāves tos, kas ir aizmiguši nāves miegā. (Īj. 14:14, 15.) Pravietis Daniēls zināja, ka cilvēkiem ir izredzes tikt celtiem augšā un dzīvot mūžīgi. (Ps. 37:29; nolasīt Daniēla 12:2, 13.) Arī pirmajā gadsimtā ebreji zināja, ka Jehova saviem kalpiem var dāvāt mūžīgu dzīvi. (Lūk. 10:25; 18:18.) Jēzus vairākkārt pieminēja šo Dieva solījumu, un viņu pašu Dievs piecēla no nāves. (Mat. 19:29; 22:31, 32; Lūk. 18:30; Jāņa 11:25.)

10. Ko pierāda Bībelē minētie augšāmcelšanas gadījumi? (Sk. arī attēlu.)

¹⁰ Jehova ir dzīvības devējs, un viņš spēj cilvēkus darīt dzīvus. Viņš deva Elijam spēku celt augšā kādas atraitnes dēlu. (1. Ķēn. 17:21—23.) Vēlāk ar Dieva palīdzību pravietis Elīsa piecēla no nāves kādas šūnēmietes dēlu. (2. Ķēn. 4:18—20, 34—37.) Šie un citi augšāmcelšanas gadījumi pierāda, ka Jehova spēj cilvēkus darīt dzīvus. Būdams uz zemes, Jēzus pierādīja, ka Jehova arī viņam ir devis šādu spēju. (Jāņa 11:23—25, 43, 44.) Tagad Jēzus ir debesīs, un viņam ir piešķirta ”visa vara debesīs un uz zemes”. Tāpēc viņš varēs īstenot to, ko pats bija apsolījis, proti, ka ”visi, kas ir kapos,” tiks piecelti no nāves un viņiem būs iespēja dzīvot mūžīgi. (Mat. 28:18; Jāņa 5:25—29.)

11. Kāpēc Jēzus izpirkuma upuris mums dod iespēju dzīvot mūžīgi?

¹¹ Kāpēc Jehova pieļāva, ka viņa mīļotais Dēls mirst mokpilnā nāvē? Jēzus to paskaidroja, sacīdams: ”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 3:16.) Atdodams savu Dēlu, Dievs ir sagādājis izpirkuma maksu par mūsu grēkiem, lai mēs varētu iemantot mūžīgu dzīvi. (Mat. 20:28.) Apustulis Pāvils par to rakstīja: ”Kā nāve parādījās viena cilvēka dēļ, tā arī mirušo augšāmcelšana ir iespējama viena cilvēka dēļ. Jo, tāpat kā Ādama dēļ visi mirst, pateicoties Kristum, visi tiks darīti dzīvi.” (1. Kor. 15:21, 22.)

12. Kā Dieva valstība īstenos viņa nodomu?

¹² Jēzus savus sekotājus mācīja lūgt, lai nāk Dieva valstība un lai uz zemes notiek Dieva griba. (Mat. 6:9, 10.) Kāda ir Dieva griba? Viņš vēlas, lai cilvēki uz zemes dzīvotu mūžīgi. Lai to panāktu, Jehova ir iecēlis savu Dēlu par valstības ķēniņu. Turklāt viņš bija paredzējis, ka 144 tūkstoši cilvēku tiks piecelti dzīvei debesīs un valdīs kopā ar Jēzu, īstenodami Dieva gribu. (Atkl. 5:9, 10.)

13. Ko Jehova tagad dara, un kā tas ir saistīts ar mums?

¹³ Mūsdienās Jehova pulcē cilvēkus, kas vēlas kļūt par viņa valstības pavalstniekiem. Šiem cilvēkiem, kas veido ”lielu pulku”, Jehova māca dzīvot saskaņā ar viņa normām. (Atkl. 7:9, 10; Jēk. 2:8.) Kaut arī viņi dzīvo pasaulē, ko satricina kari un ir pārņēmis naids, viņi cenšas atbrīvoties no nacionāliem aizspriedumiem un mīlēt visus ticības biedrus. Viņi jau tagad pārnestā nozīmē ”pārkaļ zobenus par lemešiem”. (Mih. 4:3.) Viņi nepiedalās asiņainajos karos, bet māca cilvēkiem, kā atrast ”īsto dzīvi”, — palīdz tiem iepazīt patieso Dievu un uzzināt par viņa nodomu. (1. Tim. 6:19.) Atbalstīdami Dieva valstību, viņi pieredz dažādus pārbaudījumus, piemēram, tuvinieku nelabvēlīgo attieksmi vai materiālas grūtības, taču Jehova gādā, lai viņiem būtu viss nepieciešamais. (Mat. 6:25, 30—33; Lūk. 18:29, 30.) Tas, ko esam apskatījuši, liecina, ka Dieva valstība jau valda un ka tā pilnībā īstenos Dieva nodomu.

BRĪNIŠĶĪGAS NĀKOTNES IZREDZES

14., 15. Kā piepildīsies Jehovas nodoms iznīcināt nāvi?

¹⁴ Jēzus, būdams Dieva valstības ķēniņš, piepildīs visu, ko Jehova ir apsolījis. (2. Kor. 1:20.) Kopš 1914. gada Jēzus ”valda savu ienaidnieku vidū”. (Ps. 110:1, 2.) Pavisam drīz Jēzus un viņa līdzvaldnieki iznīcinās visus ļaunos cilvēkus. (Atkl. 6:2.)

¹⁵ Jēzus tūkstoš gadu valdīšanas laikā tiks celti augšā mirušie un cilvēki, kas klausīs Dievam, sasniegs pilnību. Pēc pēdējā pārbaudījuma tie, kurus Jehova būs atzinis par taisniem, ”iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi”. (Ps. 37:10, 11, 29.) ”Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve.” (1. Kor. 15:26.)

16. Kas mūs mudina kalpot Jehovam?

¹⁶ Ir skaidrs, ka mūsu cerība uz mūžīgu dzīvi pilnībā ir pamatota uz Bībeli. Tā mums palīdz palikt uzticīgiem Dievam, kad pieredzam pārbaudījumus. Taču, lai iegūtu Jehovas labvēlību, mūsu uzticības pamatā ir jābūt kaut kam vairāk nekā tikai vēlmei dzīvot mūžīgi — mums dziļi jāmīl Jehova un Jēzus. (2. Kor. 5:14, 15.) Šī mīlestība mūs mudina atspoguļot viņu īpašības un stāstīt citiem par brīnišķīgajām nākotnes izredzēm. (Rom. 10:13—15.) Kļūdami aizvien nesavtīgāki un dāsnāki, mēs iemantojam Jehovas labvēlību, un mēs varēsim būt viņa draugi mūžīgi. (Ebr. 13:16.)

17. Kas cilvēkam pašam ir jādara, lai iemantotu mūžīgu dzīvi? (Mateja 7:13, 14.)

¹⁷ Vai jūs būsiet starp tiem, kas iemantos mūžīgu dzīvi? Jehova šādu iespēju piedāvā ikvienam. Taču katram pašam ir jāapņemas iet pa ”ceļu, kas ved uz dzīvību”. (Nolasīt Mateja 7:13, 14.) Bet var rasties jautājums: kāda būs dzīve jaunajā pasaulē? Tas ir apskatīts nākamajā rakstā.