KĀ UZVEIKT NAIDU

2. | Atsakieties no domas par atriebību

Bībelē teikts:

”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.. Ja iespējams, cik vien tas ir atkarīgs no jums, saglabājiet mieru ar visiem cilvēkiem. Neatriebieties.., jo ir rakstīts: ”Atriebība ir manā ziņā, es atmaksāšu, saka Jehova.”” (ROMIEŠIEM 12:17—19.)

Ko tas nozīmē

Ja mums ir nodarīta pārestība, dusmoties ir dabiski, taču Dievs negrib, ka mēs atriebtos paši. Drīzumā Dievs vērsīs par labu visas netaisnības. Viņš mūs aicina gaidīt, kad viņš rīkosies. (Psalms 37:7, 10.)

Ko jūs varat darīt

Kad grēcīgi cilvēki atriebjas, naids tikai vairojas. Tāpēc neatmaksājiet par apvainojumiem vai pāridarījumiem. Centieties saglabāt mieru un savaldību. Dažkārt vislabākais ir vienkārši atstāt nodarījumu bez ievērības. (Sālamana pamācības 19:11.) Protams, mēdz būt gadījumi, kad ir nepieciešams kaut ko darīt. Piemēram, ja jūs esat kļuvuši par nozieguma upuri, jūs varat pieņemt lēmumu ziņot par to policijai vai citām varas iestādēm.

Atriebjoties mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam

Bet ja nu nav iespējams atrisināt problēmu mierīgā ceļā? Vai arī jūs jau esat izdarījuši visu, kas bija jūsu spēkos? Tik un tā neatriebieties. Tas situāciju padarīs tikai vēl ļaunāku. Nevairojiet naidu! Stipriniet paļāvību uz to, ka Dievs zina vislabāk, kā atrisināt jebkuru problēmu. ”Paļaujies uz viņu, un viņš tev palīdzēs,” teikts Bībelē. (Psalms 37:3—5.)

Piemērs no dzīves (ADRIANS)

Viņš atbrīvojās no atriebības jūtām

Adrians bija naida pilns pusaudzis, kas, atriebības jūtu vadīts, iesaistījās ielu kautiņos. Viņš pastāstīja: ”Es bieži piedalījos apšaudēs, un vairākas reizes viss beidzās ar to, ka es paliku guļam uz ielas asins peļķē.”

Kad Adrianam bija 16 gadi, viņš sāka mācīties Bībeli. Viņš atzina: ”Mācoties Bībeli, es sapratu, ka man ir jāmaina sava personība.” Viņam bija jāatbrīvojas no naida un jāpārvar vardarbīgās noslieces. Adrianu dziļi ietekmēja Bībeles fragments no Romiešiem 12:17—19, kur izskan mudinājums neatriebties. ”Es sapratu, ka Jehova likvidēs netaisnību paša noteiktā laikā un veidā. Pamazām man izdevās atbrīvoties no savas agresivitātes,” viņš izteicās.

Kādu vakaru Adrianam uzbruka jaunieši no bandas, ar kuru viņš agrāk bija naidojies. Bandas vadonis viņam uzkliedza: ”Aizstāvies!” Adrians izjuta spēcīgu vēlēšanos dot pretī, tomēr viņš vērsās pie Jehovas īsā lūgšanā un mierīgi aizgāja.

Par to, kas notika tālāk, Adrians stāstīja: ”Nākamajā dienā es vēlreiz satiku šo bandas vadoni, bet nu jau vienu pašu. Mani pārņēma dusmas un vēlme atriebties, taču es atkal domās vērsos pie Jehovas, lūdzot, lai viņš man palīdz savaldīties. Man par pārsteigumu, šis jaunietis pienāca pie manis un teica: ”Piedod par to, kas vakar notika. Patiesībā es vēlētos būt tāds kā tu. Es gribu mācīties Bībeli.” Es biju ļoti priecīgs, ka spēju savaldīt savas dusmas. Pateicoties tam, ar viņu tika uzsāktas Bībeles nodarbības.”