Kvēli mīlēsim cits citu

1. Kādu norādījumu Jēzus deva saviem mācekļiem? (Sk. attēlu uz vāka.)

PĒDĒJĀ vakarā pirms savas nāves Jēzus saviem mācekļiem deva norādījumu: ”Kā es jūs esmu mīlējis, tā arī jūs mīliet cits citu.” Tad viņš piebilda: ”Pēc tā visi sapratīs, ka jūs esat mani mācekļi — ja jūsu starpā būs mīlestība.” (Jāņa 13:34, 35.)

2. Kāpēc ir būtiski parādīt mīlestību citam pret citu?

² Jēzus sacīja, ka viņa patiesos sekotājus varēs skaidri pazīt, ja viņi mīlēs citus tāpat, kā mīlēja viņš. Tā tas bija pirmajā gadsimtā, un tā tas ir arī mūsdienās. Cik gan būtiski tāpēc ir pārvarēt jebkurus šķēršļus, kas mums var traucēt parādīt mīlestību citam pret citu!

3. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

³ Kvēli mīlēt citam citu ne vienmēr ir viegli, jo mēs visi esam nepilnīgi. Taču mums jāpūlas līdzināties Kristum. Šajā rakstā mēs apskatīsim, kā mīlestība palīdz veicināt mieru, nebūt aizspriedumainiem un parādīt viesmīlību. Pētot šo materiālu, pārdomājiet, ko jūs varat mācīties no brāļiem un māsām, kas ir apliecinājuši mīlestību, par spīti grūtībām.

VEICINĀSIM MIERU

4. Kāpēc, ņemot vērā to, kas teikts Mateja 5:23, 24, mums jāatjauno miers ar ticības biedru, kam ir kaut kas pret mums?

⁴ Jēzus mācīja, cik svarīgi ir salīgt mieru ar brāli, kam ir kaut kas pret mums. (Nolasīt Mateja 5:23, 24.) Viņš uzsvēra, ka tad, ja vēlamies būt patīkami Dievam, mums ir jāuztur labas attiecības ar citiem. Jehova ir iepriecināts, ja darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai tiektos pēc miera ar saviem ticības biedriem. Ja mēs paturēsim sevī aizvainojumu uz kādu brāli vai māsu un pat nemēģināsim atjaunot labas attiecības, Jehovam nebūs pieņemama mūsu kalpošana. (1. Jāņa 4:20.)

5. Kāpēc kādam brālim nebija viegli salīgt mieru ar ticības biedru?

⁵ Reizēm atjaunot mierīgas attiecības nav viegli. Kāpēc tā ir? Padomāsim par to, ko pieredzēja Marksb. Viņš bija sāpināts, kad kāds brālis viņu citu priekšā kritizēja un pēc tam viņu aprunāja. Kā Marks uz to reaģēja? ”Es zaudēju savaldību un pamatīgi sadusmojos,” viņš atceras. Tiesa, pēc tam Marks nožēloja savu izturēšanos un centās atvainoties un atjaunot mieru ar šo brāli. Bet visi viņa centieni tika noraidīti. Sākumā Marks sprieda: ”Kāpēc man būtu jāturpina censties, ja viņš negrib atjaunot mieru?” Taču rajona pārraugs mudināja Marku nepadoties. Kā Marks rīkojās?

6. a) Kā Marks centās veicināt mieru? b) Kā Marks rīkojās saskaņā ar to, kas teikts Kolosiešiem 3:13, 14?

⁶ Vēlāk Marks pārdomāja savu attieksmi un secināja, ka viņam trūkst pazemības un ka viņam ir nosliece būt paštaisnam. Marks saprata, ka viņam ir jāmainās. (Kol. 3:8, 9, 12.) Viņš vēlreiz vērsās pie iepriekš minētā brāļa un pazemīgi atvainojās par savu izturēšanos. Viņš arī uzrakstīja šim brālim vairākas vēstules, kurās minēja, ka ļoti nožēlo notikušo un no sirds vēlas atjaunot labas attiecības. Marks pat uzdāvināja brālim nelielas dāvanas, kuras, kā viņš cerēja, tam patiks. Diemžēl šis brālis turpināja turēt sevī aizvainojumu. Taču, neraugoties uz to, Marks nepārstāja ievērot Jēzus norādījumu mīlēt savu brāli un bija gatavs tam piedot. (Nolasīt Kolosiešiem 3:13, 14.) Arī tad, ja citi neatsaucas uz mūsu pūliņiem atjaunot mieru, patiesa kristīga mīlestība mums palīdzēs būt piedodošiem un lūgt Jehovu par to, lai situācijai būtu labs iznākums. (Mat. 18:21, 22; Gal. 6:9.)

7. a) Uz ko Jēzus mūs ir mudinājis? b) Kādu situāciju pieredzēja kāda mūsu māsa?

⁷ Jēzus mudināja savus sekotājus izturēties pret citiem tā, kā mēs vēlamies, lai citi izturas pret mums. Viņš piebilda, ka mums būtu jāparāda mīlestība ne tikai tiem, kas apliecina mīlestību mums. (Lūk. 6:31—33.) Kā jūs rīkotos, ja kāds draudzē sāktu no jums vairīties un pārstātu ar jums sveicināties? Tas, protams, būtu ļoti neierasti, tomēr tieši to pieredzēja Lara. Viņa stāsta: ”Kāda māsa mani ignorēja, un es nezināju, kāpēc tā notiek. Es izjutu spriedzi, un sapulču apmeklēšana man vairs nesagādāja prieku.” Sākumā Lara domāja: ”Tā nav mana vaina. Galu galā arī citi draudzē uzskata, ka šī māsa uzvedas dīvaini.”

8. Ko darīja Lara, lai atjaunotu mieru, un ko mēs varam mācīties no tā, ko viņa pieredzēja?

⁸ Lara rīkojās, lai veicinātu mieru. Viņa lūdza Jehovu un izlēma runāt ar šo māsu. Viņas runāja par radušos problēmu, apkampās un salīga mieru. Šķita, ka viss ir labi. ”Taču vēlāk šī māsa turpināja izturēties pret mani tāpat kā iepriekš,” atceras Lara. ”Tas mani ļoti nomāca.” Larai šķita, ka viņa varēs justies laimīga tikai tad, ja šī māsa mainīs savu attieksmi. Taču ar laiku Lara saprata, ka labākais, ko viņa var darīt, ir turpināt izturēties pret šo māsu ar mīlestību un tai ”augstsirdīgi piedot”. (Efes. 4:32—5:2.) Lara atsauca atmiņā, ka patiesa kristīga mīlestība ”neuzskaita pārestības.. Tā panes visu, tic visam, cer uz visu, iztur visu.” (1. Kor. 13:5, 7.) Lara atguva sirdsmieru. Pēc kāda laika minētā māsa kļuva pret viņu draudzīgāka. Ja jūs tiecaties pēc miera ar brāļiem un māsām un turpināt viņus mīlēt, jūs varat nešaubīties, ka ”mīlestības un miera Dievs būs ar jums”. (2. Kor. 13:11.)

NEBŪSIM AIZSPRIEDUMAINI

9. Kāpēc, saskaņā ar Apustuļu darbiem 10:34, 35, mēs nedrīkstam būt aizspriedumaini?

⁹ Jehova neņem vērā cilvēka stāvokli un pret visiem izturas taisnīgi. (Nolasīt Apustuļu darbus 10:34, 35.) Ja sekojam viņa paraugam, mēs pierādām, ka esam viņa bērni. Mēs klausām pavēlei mīlēt tuvāko kā sevi pašu, un mēs veicinām mieru mūsu garīgajā ģimenē. (Rom. 12:9, 10; Jēk. 2:8, 9.)

10., 11. Kā mūsu māsa pārvarēja savas negatīvās jūtas?

¹⁰ Dažiem izturēties pret citiem bez aizspriedumiem var nebūt viegli. Piemēram, lūk, ko pieredzēja kāda mūsu māsa, kuru sauc Ruta. Kad viņa bija pusaudze, kāds cilvēks no citas valsts nodarīja pāri viņas ģimenei. Kā tas viņu ietekmēja? Ruta atzīst: ”Es ienīdu visu, kas bija saistīts ar šo valsti. Es uzskatīju, ka visi tās iedzīvotāji ir vienādi, arī brāļi un māsas.” Kā Ruta pārvarēja šīs negatīvās jūtas?

¹¹ Ruta saprata, ka viņai jācenšas mainīt savu domāšanu. Viņa mūsu gadagrāmatā lasīja, kādi gadījumi ir pieredzēti šajā valstī un kas tur ir paveikts sludināšanā. Viņa stāsta: ”Es visiem spēkiem pūlējos, lai domātu pozitīvi par cilvēkiem no šīs zemes. Es sāku saskatīt, ka brāļi un māsas, kas tur dzīvo, kalpo Jehovam no visas sirds. Man kļuva skaidrs, ka arī viņi pieder pie pasaules mēroga brāļu saimes.” Pakāpeniski Ruta saprata, ka viņai ir jāmīl šie ticības biedri. Viņa paskaidro: ”Ikreiz, kad es satiku brāļus un māsas no šīs valsts, es ļoti centos izturēties pret viņiem draudzīgi. Es aprunājos ar viņiem un mēģināju iepazīties tuvāk.” Kāds tam bija iznākums? Ruta saka: ”Ar laiku manas negatīvās jūtas izgaisa.”

12. Kāda problēma bija mūsu māsai, vārdā Sāra?

¹² Dažiem var būt aizspriedumi, pašiem to neapzinoties. Piemēram, kāda kristiete, vārdā Sāra, domāja, ka viņai nav aizspriedumu, jo viņa nesprieda par citiem pēc to tautības, materiālā stāvokļa vai pienākumiem organizācijā. Taču viņa atzīst: ”Es sāku saprast, ka patiesībā man bija zināmi aizspriedumi.” Sāra nāca no labi izglītotas ģimenes un labprātāk pavadīja laiku ar cilvēkiem, kas arī bija ieguvuši labu laicīgo izglītību. Reiz viņa pat sacīja kādam no saviem draugiem: ”Es pavadu laiku ar tādiem ticības biedriem, kas ir labi izglītoti. Es vairos no tiem, kas tādi nav.” Ir skaidrs, ka Sārai bija jāmaina sava attieksme.

13. Ko mēs varam mācīties no tā, kā Sāra mainīja savu attieksmi?

¹³ Rajona pāraugs Sārai palīdzēja pārdomāt viņas attieksmi. Viņa atceras: ”Viņš mani uzslavēja par uzticīgo kalpošanu, labajiem komentāriem un manām Bībeles zināšanām. Tad viņš paskaidroja, ka, augot mūsu zināšanām, mums ir arī jāattīsta tādas kristīgas īpašības kā pazemība, pieticība un žēlsirdība.” Sāra ņēma vērā rajona pārrauga vārdus. Viņa saka: ”Es sapratu, ka galvenais ir tas, lai mēs būtu laipni un izturētos pret citiem ar mīlestību.” Iznākumā mainījās viņas skatījums uz brāļiem un māsām. Viņa paskaidro: ”Es centos saprast, kādu īpašību dēļ Jehova viņus augstu vērtē.” Kā ir ar mums? Mēs nekad nedrīkstētu uzskatīt, ka savas izglītības dēļ esam pārāki par citiem. Ja mēs kvēli ”mīlēsim visu brāļu saimi”, mēs nebūsim aizspriedumaini. (1. Pēt. 2:17.)

PARĀDĪSIM VIESMĪLĪBU

14. Kā Jehova jūtas, kad mēs parādām citiem viesmīlību, kā tas ir redzams no Ebrejiem 13:16?

¹⁴ Jehova ir iepriecināts, ja mēs parādām citiem viesmīlību. (Nolasīt Ebrejiem 13:16.) Viņš to uzskata par daļu no mūsu kalpošanas, īpaši tad, ja palīdzam trūcīgajiem. (Jēk. 1:27; 2:14—17.) Tāpēc Bībelē ir izteikts mudinājums: ”Esiet viesmīlīgi.” (Rom. 12:13.) Parādot citiem viesmīlību, mēs apliecinām, ka viņi mums rūp, ka mēs viņus mīlam un vēlamies būt viņu draugi. Jehovam ir patīkami, ja mēs citus uzcienājam, uzaicinām viņus ciemos vai veltām viņiem savu laiku un uzmanību. (1. Pēt. 4:8—10.) Tomēr var gadīties, ka noteiktu iemeslu dēļ mums nav viegli parādīt viesmīlību.

15., 16. a) Kāpēc daži vilcinās parādīt viesmīlību? b) Kas palīdzēja Edītei būt viesmīlīgai?

¹⁵ Varbūt mēs vilcināmies parādīt viesmīlību savu apstākļu dēļ. Lūk, ko pieredzēja kāda atraitne, vārdā Edīte. Pirms kļūšanas par Jehovas liecinieci viņa dzīvoja samērā noslēgti. Viņai šķita, ka citi daudz labāk spēj parādīt viesmīlību.

¹⁶ Pēc kļūšanas par Jehovas liecinieci Edīte mainīja savu domāšanu. Viņa spēra konkrētus soļus, lai būtu viesmīlīga. Viņa atceras: ”Kad tika būvēta mūsu valstības zāle, draudzes vecākais man pastāstīja par kādu laulātu pāri, kas ieradīsies palīdzēt, un prasīja, vai es nevarētu viņus uz divām nedēļām izmitināt pie sevis. Es atcerējos, kā Jehova bija svētījis atraitni, kas dzīvoja Sareptā.” (1. Ķēn. 17:12—16.) Edīte piekrita uzņemt šo pāri. Vai viņa pieredzēja svētības? Viņa saka: ”Divas nedēļas izvērtās par diviem mēnešiem. Šajā laikā mēs kļuvām par labiem draugiem.” Tagad Edītei ir tuvi draugi arī draudzē. Viņa ir pioniere un labprāt aicina pie sevis ciemos tos, ar kuriem dodas sludināt. Viņa stāsta: ”Daloties ar citiem, es jūtos ļoti labi! Turklāt man jāatzīst, ka es pretī saņemu ļoti daudz svētību.” (Ebr. 13:1, 2.)

17. Ko Lūks un viņa sieva konstatēja?

¹⁷ Iespējams, mēs jau parādām citiem viesmīlību, taču vai mēs varam šajā jomā kaut ko darīt labāk? Padomāsim par kādu laulātu pāri. Lūks un viņa sieva ir viesmīlīgi kristieši. Viņi regulāri aicināja ciemos savus vecākus, radiniekus, tuvus draugus un rajona pārraugu ar sievu. Tomēr Lūks atzīst: ”Mēs konstatējām, ka aicinām pie sevis tikai tos, kas mums ir tuvi.” Kas Lūkam un viņa sievai palīdzēja uzlabot savu attieksmi?

18. Kā Lūks un viņa sieva uzlaboja savu attieksmi viesmīlības parādīšanā?

¹⁸ Lūks un viņa sieva nopietni pārdomāja Jēzus vārdus: ”Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda alga jums par to pienākas?” (Mat. 5:45—47.) Viņi saprata, ka viņiem jālīdzinās Jehovam, kurš ir dāsns pret visiem. Tāpēc viņi nolēma aicināt pie sevis tādus brāļus un māsas, kurus nebija aicinājuši iepriekš. Lūks saka: ”Mums un mūsu viesiem ļoti patīk šīs ciemošanās reizes! Tās mūs visus uzmundrina un stiprina.”

19. Kā mēs varam pierādīt, ka esam īsti Jēzus mācekļi, un kāda apņēmība mums ir vajadzīga?

¹⁹ Mēs esam apskatījuši, kā kvēla mīlestība citam pret citu palīdz veicināt mieru, nebūt aizspriedumainiem un parādīt viesmīlību. Mums jāpārvar jebkuri šķēršļi, kas mums traucē kvēli mīlēt brāļus un māsas no visas sirds. Ja šādi rīkojamies, mēs varam būt laimīgi un pierādām, ka esam īsti Jēzus mācekļi. (Jāņa 13:17, 35.)