Jautājumi

◼ Vai sludinātājiem vajadzētu izmantot dažādas interneta iespējas, lai sludinātu vai vadītu Bībeles stundas nepazīstamiem cilvēkiem, kas dzīvo citā zemē?

Daži sludināji ir izmantojuši internetu ar mērķi atrast cilvēkus, kas dzīvo zemēs, kurās mūsu darbība ir ierobežota vai ir ļoti maz sludinātāju, lai viņiem mācītu Bībeli. Dažreiz tam ir bijis labs rezultāts. Tomēr e-pasta sarakste un tērzēšana internetā ar nepazīstamiem cilvēkiem slēpj sevī briesmas. (Sk. 2007. gada jūlija Valstības Kalpošanu, 4. lpp.) Kaut gan mērķis ir panākt, lai vēsts par valstību sasniegtu godprātīgus cilvēkus, tomēr tā brālis vai māsa var sākt kontaktēties ar cilvēkiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt, tostarp ar atkritējiem. (1. Kor. 1:19—25; Kol. 2:8.) Bez tam jāņem vērā, ka zemēs, kurās sludināšana ir ierobežota vai aizliegta, interneta saraksti var uzraudzīt varas iestādes. Šāda sazināšanās var pakļaut briesmām vietējos brāļus un māsas. Tāpēc sludinātājiem internetā nevajadzētu meklēt cilvēkus citās zemēs, lai viņiem sludinātu labo vēsti.

Ja esam sludinājuši neformāli nepazīstamam cilvēkam, kas ir ieradies no citas valsts, mums nebūtu jāturpina attīstīt viņa interese pēc tam, kad viņš ir atgriezies savā valstī, ja vien vietējā filiāle nav devusi citus norādījumus. Mēs viņam varam parādīt, kā izmantojama mūsu interneta vietne, lai iegūtu papildinformāciju, un kā ir iespējams sazināties ar tuvāko filiāli. Tāpat mēs varam aicināt, lai viņš apmeklē savai dzīvesvietai tuvāko valstības zāli. Protams, dažās valstīs vispār nav valstības zāles. Ja cilvēks vēlas, lai viņu apmeklē vietējais Jehovas liecinieks, un iedod savu kontaktinformāciju, mēs to varam nodot draudzes sekretāram, kurš to nosūtīs tālāk. Filiāle, kas pārrauga sludināšanu zemē, kurā dzīvo ieinteresētais cilvēks, pārzina vietējos apstākļus un spēs vislabāk parūpēties par viņu garīgā ziņā. (Sk. 2014. gada jūnija Valstības Kalpošanu, 7. lpp., un 2011. gada novembra Valstības Kalpošanu, 2. lpp.)

Ja cilvēks, kuru mēs pašreiz apmeklējam, pārceļas uz citu valsti vai ja mēs pašreiz mācām Bībeli cilvēkam, kurš dzīvo citā valstī un kuru mēs pazīstam tikai interneta vidē, mums vajadzētu ņemt vērā šajā rakstā dotos norādījumus. Taču mēs varam turpināt attīstīt cilvēka interesi, kamēr ar viņu nebūs sazinājušies vietējie sludinātāji. Tomēr gadījumā, ja cilvēks dzīvo zemē, kurā mūsu darbība ir ierobežota vai aizliegta, mums jābūt ļoti piesardzīgiem, kad apspriežam ar viņu Bībeles jautājumus, izmantojot vēstules, tālruni vai elektroniskās ierīces. (Mat. 10:16.)