Jautājumi

◼ Kādi Bībeles principi ir attiecināmi uz mobilā telefona lietošanu sapulcēs un sludināšanā?

”Katrai lietai ir savs nolikts laiks.” (Sal. Māc. 3:1.) Mobilais telefons mums dod iespēju sazināties ar citiem jebkurā laikā. Bet ir reizes, kad kristieši nevēlas, ka viņus traucētu mobilais telefons. Piemēram, sapulcēs mēs pielūdzam Jehovu, saņemam garīgas pamācības un gūstam savstarpēju uzmundrinājumu. (5. Moz. 31:12; Ps. 22:23; Rom. 1:11, 12.) Varbūt mēs varētu izslēgt savu mobilo telefonu, kad ierodamies sapulcē, un izlasīt saņemtās īsziņas pēc tam, kad esam aizgājuši no sapulces? Ja kādu īpašu apstākļu dēļ mums mobilais telefons jātur ieslēgts, tam būtu jāieslēdz tāds režīms, kas netraucē apkārtējiem.

”To visu es daru labās vēsts dēļ.” (1. Kor. 9:23.) Dažkārt mobilo telefonu ir nepieciešams izmantot kalpošanā. Piemēram, brālis, kas vada sludināšanu, var sazināties pa mobilo telefonu ar sludinātājiem, kas darbojas citās teritorijas vietās. Sludinātāji reizēm piezvana ieinteresētam cilvēkam vai Bībeles skolniekam, pirms to apmeklē, jo īpaši tad, ja šis cilvēks dzīvo diezgan tālu. Ja mums līdzi ir telefons, tad jāparūpējas, lai tas netraucētu, kad sarunājamies ar mājas iemītnieku. (2. Kor. 6:3.) Ja nākas gaidīt citus sludinātājus, būtu labāk koncentrēt uzmanību uz kalpošanu un uz sludinātājiem, ar ko sadarbojamies, nevis zvanīt vai rakstīt īsziņas kādam draugam.

Domāsim par citiem. (1. Kor. 10:24; Filip. 2:4.) Mums nevajadzētu domāt, ka varam atļauties kavēt sludināšanas sapulces, jo vienmēr varēsim piezvanīt vai aizsūtīt īsziņu kādam savas grupas sludinātājam, lai noskaidrotu, kurā vietā grupa sludina. Ja mēs ierodamies ar novēlošanos, tad bieži vien sludināšana grupā ir jāpārorganizē. Protams, no mums neatkarīgu apstākļu dēļ dažreiz mums gadās nokavēties. Taču, ja mēs izveidojam paradumu būt punktuāliem, mēs parādām savu cieņas pilno attieksmi pret sludināšanas pasākumiem, pret brāli, kas vada sludinātāju grupu, un pret citiem sludinātājiem.