Rodiet savos pūliņos prieku
1. Kas var mazināt mūsu dedzību kalpošanā?
1 Cilvēki ir radīti, lai ”rastu savos pūliņos prieku”. (Sal. Māc. 2:24, VDP.) Bet, ja mums liekas, ka mēs negūstam sekmes kalpošanā, mēs varam kļūt nomākti un var noplakt mūsu dedzība. Kas palīdz saglabāt pozitīvu attieksmi pret kalpošanu?
2. Kāpēc mēs negaidām, ka uz valstības vēsti atsauksies ļoti daudz cilvēku?
2 Būsim reālistiski savās gaidās. Kaut arī uz Jēzus sludināto vēsti neatsaucās daudz cilvēku, viņa kalpošana nenoliedzami bija ļoti sekmīga. (Jāņa 17:4.) Savā līdzībā par sējēju Jēzus paredzēja, ka lielākā daļa cilvēku nepieņems vēsti par Dieva valstību. (Mat. 13:3—8, 18—22.) Tomēr, nežēlojot pūles, mēs sludināšanā joprojām spējam daudz paveikt.
3. Kā mēs varam ”nest ražu” pat tad, ja daudzi ir vienaldzīgi pret vēsti, ko mēs sludinām?
3 Kā mēs ”nesam ražu”. Saskaņā ar Jēzus līdzību, tie, kas pieņem labo vēsti, ”nes ražu”. (Mat. 13:23.) Kad labības vārpa nobriest, tad raža, ko tā nes, ir nevis labības vārpiņas, bet jaunas sēklas. Tāpat raža, ko nes kristieši, ir nevis jauni mācekļi, bet gan daudzas jo daudzas valstības sēklas, ko viņi sēj, stāstot citiem par valstību. Šādi pūliņi sniedz lielu prieku un gandarījumu neatkarīgi no tā, vai cilvēki atsaucas uz labo vēsti vai ne. Sludinot mēs sekmējam Jehovas vārda svētīšanu. (Jes. 43:10—12; Mat. 6:9.) Mums ir gods būt Dieva darbabiedriem. (1. Kor. 3:9.) Un mūsu nestais ”lūpu auglis” iepriecina Jehovu. (Ebr. 13:15, 16.)
4. Kādiem panākumiem var vainagoties mūsu pūliņi, mums pašiem to nezinot?
4 Turklāt mēs ne vienmēr redzam mūsu pūliņu iznākumu. Iespējams, daži, kas dzirdēja Jēzu sludinām, kļuva par viņa mācekļiem tikai pēc tam, kad viņš bija beidzis savu kalpošanu uz zemes. Tāpat mūsu sētā valstības sēkla pēc kāda laika cilvēka sirdī var iesakņoties un uzdīgt, un viņš var pieņemt patiesību, mums to nezinot. Nav šaubu, ka ir vērts ieguldīt pūles kalpošanā. Tāpēc ”nesīsim daudz augļu” un pierādīsim, ka esam Jēzus mācekļi. (Jāņa 15:8.)