Mūsu ”darbalaiks” nekad nebeidzas
1. Pēc kā var spriest, ka labās vēsts sludinātāji pirmajā gadsimtā nekad neuzskatīja, ka viņu ”darbalaiks” ir beidzies?
1 Dedzīgie pirmā gadsimta sludinātāji neatlaidīgi darīja zināmu labo vēsti visur, kur vien bija sastopami cilvēki. (Ap. d. 5:42.) Grūti iedomāties, ka, devušies sludināt pa mājām, viņi ceļā paietu garām cilvēkiem un nesludinātu arī tiem. Tāpat viņi noteikti nelaida garām iespēju neformāli dalīties ar citiem labajā vēstī, kad pēc sludināšanas, piemēram, iepirkās tirgū. Tāpat kā Jēzus, viņi nekad neuzskatīja, ka viņu ”darbalaiks” ir beidzies. (Marka 6:31—34.)
2. Kā mēs varam pierādīt, ka dzīvojam saskaņā ar savu nosaukumu?
2 Vienmēr gatavi sludināt. Mūsu nosaukums, Jehovas liecinieki, raksturo ne tikai to, ko mēs darām, — tas raksturo to, kas mēs esam. (Jes. 43:10—12.) Mēs vienmēr esam gatavi aizstāvēt un pamatot savu cerību, pat ja konkrētajā brīdī nesludinām pa mājām. (1. Pēt. 3:15.) Vai jūs jau iepriekš apdomājat, kādās situācijās būtu iespējams sludināt neformāli un ko jūs tādā gadījumā varētu teikt? Vai jums vienmēr ir pie rokas publikācijas, ko piedāvāt tiem, kuri ir izrādījuši interesi? (Sal. Pam. 21:5.) Vai jūs sludināt tikai pa mājām vai piedalāties arī citos sludināšanas veidos, ja apstākļi to atļauj?
3. Kāpēc sludināšana ielās, autostāvvietās, parkos, darbavietās un citur nav jāuzskata par mazāk svarīgu?
3 Sludināšana ”ļaužu priekšā”. Mēs sludinām ielās, autostāvvietās, parkos, darbavietās un citur. Vai tas ir kaut kas neparasts, kaut kas tāds, ko mēs darām ārpus kārtas un bez kā var arī iztikt? Apustulis Pāvils rakstīja, ka viņš ir stāstījis labo vēsti ”ļaužu priekšā” un pa mājām. (Ap. d. 20:20.) Sludināšana pa mājām ir galvenā un efektīvākā metode, kā mēs cilvēkiem darām zināmu vēsti par Dieva valstību. Taču pirmajā gadsimtā labās vēsts sludinātājiem svarīgi bija cilvēki, nevis mājas. Viņi izmantoja ikvienu izdevību stāstīt patiesību gan sabiedriskās vietās, gan neformāli, gan pa mājām. Arī mūsu nostājai ir jābūt tādai pašai, ja gribam pienācīgi izpildīt savu kalpošanu. (2. Tim. 4:5.)