Sludināsim neformāli

1. a) Ko nozīmē sludināt neformāli? b) Cik daudzi no klātesošajiem pirmo reizi dzirdēja labo vēsti, kad kāds viņiem sludināja neformāli?

¹ Cik daudzi jūsu draudzē pirmo reizi dzirdēja Bībeles vēsti, kad kāds viņiem sludināja neformāli? Iespējams, atbilde jūs pārsteigtu. Sludināt neformāli nozīmē dalīties labajā vēstī ar cilvēkiem, kurus satiekam ikdienā, — kad esam ceļā, ciemojamies pie radiem vai draugiem, iepērkamies, atrodamies skolā, darbā utt. Kādā grupā, kurā bija vairāk nekā 200 kristītu Jehovas liecinieku, 40 procentiem pirmo reizi bija sludināts neformālā situācijā. Tātad tā ir ļoti efektīva sludināšanas metode.

2. Kādi neformālas sludināšanas piemēri aprakstīti Bībelē?

² Arī pirmajā gadsimtā labā vēsts bieži tika sludināta neformāli. Piemēram, kad Jēzus gāja cauri Samarijai, viņš sludināja kādai sievietei pie Jēkaba akas. (Jāņa 4:6—26.) Filips piegāja pie etiopiešu galminieka, kas lasīja Jesajas grāmatu, un uzsāka sarunu ar jautājumu: ”Vai tu arī saproti, ko tu lasi?” (Ap. d. 8:26—38.) Kad apustulis Pāvils Filipos bija ieslodzīts cietumā, viņš sludināja cietumsargam. (Ap. d. 16:23—34.) Vēlāk, atrazdamies mājas arestā, Pāvils ”pieņēma visus, kas pie viņa nāca, sludinādams Dieva valstību un.. mācīdams par Kungu Jēzu Kristu”. (Ap. d. 28:30, 31.) Mēs visi varam sludināt neformāli, pat ja esam kautrīgi. Kā to darīt?

3. Kas palīdz sludināt, ja esam kautrīgi?

³ Kā iesākt. Daudziem no mums ir grūti sākt sarunu ar svešu cilvēku. Pat ja sarunas biedrs mums ir pazīstams, mēs varbūt uztraucamies, ka radīsies neveikla situācija, ja mēģināsim runāt par Bībeles patiesību. Taču, ja pārdomāsim, cik labs ir Jehova, kādus brīnišķīgus garīgus dārgumus viņš ir dāvājis saviem kalpiem un cik bēdīgā situācijā ir cilvēki pasaulē, mēs jutīsim spēcīgu pamudinājumu stāstīt labo vēsti. (Jon. 4:11; Ps. 40:6; Mat. 13:52.) Turklāt mēs varam lūgt Jehovu, lai viņš mums palīdz ”smelties drosmi”. (1. Tes. 2:2.) Kāds Gileādas skolas students sacīja: ”Kad jūtu, ka man ir grūti uzrunāt cilvēkus, man palīdz lūgšana.” Ja jums ir grūti sākt sarunu, pie sevis pasakiet īsu lūgšanu. (Neh. 2:4.)

4. Kādu sākotnējo mērķi mēs varam izvirzīt, un kā tas mums var palīdzēt?

⁴ Kā norāda jau pats vārds ”neformāli”, kad šādi sludinām, mums nav jāsāk saruna ar iepriekš sagatavotu ievadu vai Bībeles pantu. Mēs varam izvirzīt mērķi vienkārši parunāt ar cilvēku, nejūtoties spiesti tūlīt viņam sludināt. Daudzi sludinātāji stāsta, ka tā viņi jūtas pietiekami droši, lai galu galā sāktu runāt par Bībeles vēsti. Ja cilvēks nevēlas turpināt sarunu, nav vajadzības viņam to uzspiest. Mēs varam pieklājīgi beigt sarunu un doties tālāk.

5. Kā kāda kautrīga māsa sludina neformāli?

⁵ Kāda kautrīga māsa, iepērkoties tirgū, rīkojas šādi: vispirms viņa ieskatās cilvēkam acīs un draudzīgi pasmaida. Ja cilvēks pasmaida pretī, viņa izsaka kādu īsu piezīmi. Ja cilvēks laipni atbild, māsa risina sarunu tālāk. Viņa uzmanīgi klausās, ko otrs saka, un cenšas saprast, kāds labās vēsts aspekts visvairāk varētu ieinteresēt sarunas biedru. Tā viņai ir izdevies izplatīt daudz literatūras un pat uzsākt ar kādu cilvēku Bībeles nodarbības.

6. Kā mēs neformālos apstākļos varētu uzsākt sarunu?

⁶ Ko teikt, lai ievadītu sarunu. Kādiem vārdiem mēs varētu ievadīt sarunu? Kad Jēzus pie akas uzrunāja sievieti, viņš to darīja ļoti vienkārši — Jēzus palūdza, lai sieviete iedod viņam padzerties. (Jāņa 4:7.) Varbūt mēs varam sākt ar draudzīgu sveicienu vai jautājumu. Ja izraisās saruna, tās gaitā mums, iespējams, radīsies izdevība pateikt kādu domu no Bībeles un sēt patiesības sēklas. (Sal. Māc. 11:6.) Daži sekmīgi izmanto šādu metodi: viņi izsaka kādu interesantu apgalvojumu, kas citos pamodina ziņkāri un mudina uzdot jautājumus. Piemēram, gaidot pieņemšanu pie ārsta, mums varbūt izdosies iesaistīt kādu sarunā, izsakot piezīmi: ”Kā es gaidu to laiku, kad man vairs nevajadzēs slimot!”

7. Kā vērīgums palīdz neformāli sludināt?

⁷ Uzsākt sarunu ir vieglāk, ja esam vērīgi. Piemēram, ja redzam kādu tēvu vai māti kopā ar bērniem, kas labi uzvedas, mēs varam izteikt viņam (viņai) atzinību un pavaicāt, kā viņam (viņai) izdodas tik labi audzināt bērnus. Kāda māsa pievērš uzmanību tam, kādas tēmas apspriež viņas darbabiedri, un pēc tam piedāvā tiem konkrētu informāciju par jautājumiem, kas tos interesē. Uzzinājusi, ka viena no kolēģēm gatavojas precēties, māsa iedeva viņai Atmostieties!, kurā bija runa par kāzu plānošanu. Vēlāk viņai izdevās risināt ar šo sievieti sarunas par Bībeli.

8. Kā mēs varam izmantot mūsu literatūru, lai sāktu sarunas?

⁸ Ir noderīgi arī lasīt mūsu literatūru tur, kur citi to redz. Kāds brālis dara tā: viņš Sargtornī vai Atmostieties! atver rakstu ar intriģējošu virsrakstu un sāk pie sevis to lasīt. Ja viņš pamana, ka kāds cilvēks, kas atrodas tuvumā, skatās uz žurnālu, viņš uzdod jautājumu vai izsaka īsu piezīmi par rakstu. Tā viņam bieži izdodas uzsākt sarunu un sludināt. Pat ja mēs tikai noliekam kādu žurnālu redzamā vietā, tas var ieinteresēt mūsu darbabiedrus vai klasesbiedrus un rosināt viņus uzdot jautājumus.

9., 10. a) Kā mēs varam radīt iespējas, lai sludinātu neformāli? b) Kā jums ir izdevies radīt šādas iespējas?

⁹ Radīsim iespējas. Sludināšana ir steidzams darbs, tāpēc nedomāsim, ka mums jāgaida, lai izdevība sludināt neformāli rodas pati no sevis. Mums pašiem jācenšas radīt iespējas pastāstīt Bībeles patiesību cilvēkiem, kurus sastopam savās ikdienas gaitās. Jau laikus pārdomāsim, ar kādiem cilvēkiem mēs, visticamāk, nonāksim saskarē un kā mēs varētu uzsākt ar viņiem draudzīgu sarunu. Ņemsim līdzi Bībeli, kā arī piemērotas publikācijas, ko piedāvāt tiem, kas izrāda interesi. (1. Pēt. 3:15.)

¹⁰ Likdami lietā izdomu, daudzi sludinātāji veiksmīgi rada iespējas sludināt neformāli. Piemēram, kāda māsa, kas dzīvo slēgtā daudzdzīvokļu namā, iemītniekiem paredzētajā atpūtas zonā mēdz likt saliekamattēlus ar skaistām dabas ainām. Ja kāds pievērš tam uzmanību un kaut ko saka par skaisto attēlu, māsa izmanto izdevību, lai sāktu sarunu un pastāstītu par Bībelē lasāmo solījumu, ka Dievs izveidos ”jaunu debesi un jaunu zemi”. (Atkl. 21:1—4.) Vai varat izdomāt, kā jūs varētu radīt iespējas neformālai sludināšanai?

11. Kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem, kas ir izrādījuši interesi par labo vēsti, kad esam tiem sludinājuši neformāli?

¹¹ Palīdzēsim tiem, kas izrādījuši interesi. Ja kāds atsaucīgi uzklausa labo vēsti, centīsimies arī turpmāk vairot šī cilvēka interesi par Bībeli. Piemērotā situācijā mēs varētu teikt: ”Bija ļoti patīkami ar jums parunāt. Kā es varētu jūs satikt, lai turpinātu sarunu?” Daži sludinātāji iedod sarunas biedram savu adresi un tālruņa numuru un saka: ”Tā bija ļoti jauka saruna. Ja jūs gribētu vēl vairāk uzzināt par šiem jautājumiem, zvaniet man uz šo numuru.” Ja mēs paši nevaram apmeklēt cilvēku, kas ir izrādījis interesi, pēc iespējas drīzāk izpildīsim un iesniegsim draudzes sekretāram veidlapu Lūdzu apmeklēt (S-43), lai šo cilvēku apmeklētu kāds sludinātājs no atbilstošās draudzes.

12. a) Kāpēc jāpieraksta un jānorāda sludināšanas pārskatā, cik laika mēs esam pavadījuši, sludinot neformāli? b) Kādi panākumi ir neformālai sludināšanai? (Skat. ”Neformāla sludināšana nes augļus”.)

¹² Laiks, ko esam pavadījuši neformālā sludināšanā, ir jāiekļauj sludināšanas pārskatā, tāpēc pierakstiet to, pat ja tās ir tikai dažas minūtes dienā. Padomājiet: ja katrs sludinātājs neformāli sludinātu piecas minūtes dienā, mēnesī sakrātos vairāk nekā 17 miljoni stundu.

13. Kas mūs mudina sludināt neformāli?

¹³ Sludināt neformāli mūs mudina paši labākie motīvi — mīlestība pret Dievu un mīlestība pret savu tuvāko. (Mat. 22:37—39.) Sirds, ko pilda apbrīna un pateicība par Jehovas īpašībām un nodomiem, liek mums runāt par viņa ”valstības brīnišķo spožumu un godību”. (Ps. 145:7, 10—12.) Neviltotas rūpes par cilvēkiem mūs mudina izmantot katru izdevību, lai dalītos ar viņiem labajā vēstī, kamēr vēl ir laiks. (Rom. 10:13, 14.) Ja domājam uz priekšu un nedaudz sagatavojamies, mēs visi varam sludināt neformāli, un, iespējams, mums izdosies sastapt kādu cilvēku ar atsaucīgu sirdi, kas labprāt uzklausīs Bībeles patiesību.

[Izceltais teksts 4. lpp.]

Iesākumam mēs varētu izvirzīt mērķi vienkārši parunāt ar cilvēku

[Izceltais teksts 5. lpp.]

Likdami lietā izdomu, daudzi sludinātāji veiksmīgi rada iespējas sludināt neformāli

[Papildmateriāls 5. lpp.]

Ieteikumi, kā uzsākt sarunu

◼ Lūdz palīdzību Jehovam

◼ Uzrunā tos, kas izskatās laipni un nesteidzīgi

◼ Nodibini acu kontaktu, pasmaidi un izsaki piezīmi par tēmu, kas varētu interesēt jūs abus

◼ Esi labs klausītājs

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Neformāla sludināšana nes augļus

• Gaidīdams, kamēr salabos viņa automašīnu, kāds brālis autodarbnīcā sludināja apkārtējiem un izdalīja tiem ielūgumus uz apgabala kongresa publisko runu. Nākamajā gadā kongresā viņu sirsnīgi sveicināja kāds brālis, kuru viņš nepazina. Izrādījās, ka šis brālis ir viens no tiem, kuriem viņš iepriekšējā gadā bija iedevis ielūgumu. Vīrietis bija aizgājis uz publisko runu, noklausījies to un lūdzis, lai kāds viņam mācītu Bībeli, un tagad viņi abi ar sievu ir kristīti Jehovas liecinieki.

• Kāda māsa, kura pati ir uzzinājusi patiesību, jo kāds viņai sludināja neformāli, uzskata par savu uzdevumu sludināt cilvēkiem, ar kuriem viņa nonāk saskarē savu trīs bērnu dēļ. Starp tiem ir viņas kaimiņi un citu bērnu vecāki, kurus māsa satiek vecāku sapulcēs, kā arī citās reizēs skolā, kur bērni mācās. Vienmēr, kad viņa ar kādu iepazīstas, viņa vienkāršiem, bet izjustiem vārdiem piemin, ka Bībele viņai ļoti palīdz bērnu audzināšanā. Pēc tam māsa pāriet uz citu tēmu, bet tas, ka viņa jau pašā sākumā ir pieminējusi Bībeli, māsai palīdz turpmākajās sarunās atgriezties pie šī temata. Tā viņa 12 cilvēkiem ir palīdzējusi kļūt par Jehovas kalpiem.

• Kad pie kādas māsas bija ieradies apdrošināšanas aģents, viņa izmantoja izdevību sludināt šim vīrietim. Māsa pavaicāja, vai viņš gribētu, lai viņam būtu garantēta laba veselība, laime un mūžīga dzīve. Aģents teica, ka gribētu gan, un jautāja, par kādu apdrošināšanas polisi viņa runā. Māsa parādīja viņam, kas ir apsolīts Bībelē, un iedeva vienu no mūsu publikācijām, ko viņš izlasīja vienā vakarā. Ar šo vīrieti tika uzsāktas Bībeles nodarbības, viņš sāka apmeklēt sapulces un vēlāk kristījās.

• Kāda māsa lidmašīnā sludināja blakussēdētājai un lidojuma beigās iedeva viņai savu adresi un tālruņa numuru un mudināja nākamreiz, kad pie viņas atnāks Jehovas liecinieki, lūgt Bībeles nodarbības. Nākamajā dienā pie sievietes atnāca divas mūsu māsas. Sieviete sāka mācīties Bībeli, strauji garīgi auga, kristījās un drīz jau pati mācīja Bībeli trīs cilvēkiem.

• Kāds neredzīgs brālis, kas ir 100 gadu vecs un dzīvo aprūpes namā, bieži mēdz teikt: ”Mums ir vajadzīga Dieva Valstība.” Aprūpes nama iemītnieki un darbinieki jautā, ko viņš ar to domā, un tā brālim rodas iespēja paskaidrot, kas ir Dieva Valstība. Kāda no darbiniecēm jautāja brālim, ko viņš darīs paradīzē. Viņš atbildēja: ”Es atkal varēšu redzēt un staigāt, un es sadedzināšu savu ratiņkrēslu.” Būdams neredzīgs, brālis lūdz šo darbinieci lasīt viņam priekšā mūsu žurnālus. Kad meita bija atnākusi pie viņa ciemos, darbiniece tai lūdza atļauju paņemt žurnālus uz mājām. Kāda kopēja meitai teica: ”Mums te tagad ir jauns temats apspriešanai: ”Mums ir vajadzīga Dieva Valstība.””

• Kāda māsa restorānā, stāvēdama rindā, izdzirdēja, kā daži padzīvojuši cilvēki, kas turpat blakus sēdēja pie galdiņa, spriež par politiku. Kāds vīrietis izteicās, ka valdība nav spējīga atrisināt mūsu problēmas. Māsa nosprieda, ka nedrīkst laist garām izdevību. Viņa pie sevis īsi pateica lūgšanu un piegāja pie šiem cilvēkiem. Stādījusies priekšā, viņa tiem pastāstīja par Dieva Valstību — valdību, kas atrisinās visas cilvēku problēmas, — un piedāvāja brošūru, kas viņai bija līdzi. Tajā brīdī klāt pienāca restorāna direktors. Māsa domāja, ka viņš tūlīt liks tai iet projām, bet direktors teica, ka viņš ir dzirdējis, ko māsa stāsta, un arī gribētu tādu brošūru. Asarām acīs, pienāca arī kāda no restorāna darbiniecēm. Viņa agrāk bija mācījusies Bībeli un tagad gribēja atsākt nodarbības.