Jautājumi

◼ Vai ir pareizi, ja Jehovas liecinieki izplata runu ierakstus vai runu teksta kopijas?

Uz Bībeli balstītās runas mūs stiprina un uzmundrina. (Ap. d. 15:32.) Ir dabiski, ka mēs vēlamies dalīties šajā vērtīgajā informācijā ar tiem, kas nav bijuši klāt un nav varējuši tās noklausīties. Izmantojot iespējas, ko piedāvā mūsdienu tehnoloģija, ierakstīt un izplatīt runas ir ļoti viegli. Daži ir sakrājuši runu kolekciju, kurā ietilpst arī pirms daudziem gadiem teiktu runu ieraksti, un, labu motīvu vadīti, aizdod šos ierakstus citiem vai izgatavo kopijas saviem draugiem. Citi internetā ir izveidojuši vietnes, kurās viņi ievieto runu ierakstus, lai ikviens tos varētu lejupielādēt.

Protams, mēs drīkstam ierakstīt runas personiskām vajadzībām un saviem ģimenes locekļiem. Tāpat arī draudzes vecākie drīkst organizēt runu ierakstīšanu to draudzes locekļu vajadzībām, kuri veselības stāvokļa dēļ nespēj apmeklēt sapulces. Tomēr pastāv vairāki nopietni iemesli, kāpēc nebūtu labi izplatīt runu ierakstus un teksta kopijas.

Teikdams runu, orators parasti ņem vērā vietējos apstākļus un vajadzības, tāpēc mēs viegli varam pārprast domas, kas izskan runu ierakstos, jo mēs nezinām, kādos apstākļos šīs runas ir teiktas. Turklāt ne vienmēr ir iespējams noskaidrot, kas un kad ir teicis konkrēto runu, un tāpēc nevar droši zināt, vai runā iekļautā informācija ir precīza un vai tā nav novecojusi. (Lūk. 1:1—4.) Runu ierakstu izplatīšana var arī veicināt pārmērīga goda parādīšanu atsevišķiem cilvēkiem. (1. Kor. 3:5—7.)

Uzticīgais un gudrais kalps cītīgi strādā, lai sagādātu ”piederīgo” garīgo uzturu un dotu to īstajā laikā. (Lūk. 12:42.) Pie tā pieder arī runas, kas izskan Jehovas liecinieku draudžu sapulcēs, un audioieraksti, ko var lejupielādēt no oficiālās interneta vietnes www.jw.org. Mēs varam paļauties, ka uzticīgais un gudrais kalps un tā Vadošā padome sagādās mums visu nepieciešamo, lai mēs tiktu stiprināti ticībā. (Ap. d. 16:4, 5.)