”Dalīsimies.. savā dvēselē” ar mūsu Bībeles skolniekiem

1. Kas ir nepieciešams, lai palīdzētu Bībeles skolniekiem?

¹ Lai palīdzētu Bībeles skolniekam kļūt par kristītu Jehovas kalpu, nepietiek tikai ar to, ka mēs regulāri vadām Bībeles nodarbības. Apustulis Pāvils savas jūtas pret tiem, kam viņš mācīja patiesību, salīdzināja ar mātes jūtām pret savu bērnu. Arī mums jābūt gataviem ”dalīties.. savā dvēselē” ar mūsu Bībeles skolniekiem, lai palīdzētu viņiem garīgi augt. (1. Tes. 2:7—9.)

2. Kāpēc mums jāparāda personiska interese, un kā to var darīt?

² Parādīsim personisku interesi. Kad Bībeles skolnieks sāk rīkoties saskaņā ar uzzināto, sirdsapziņa viņu mudina pārtraukt ciešu draudzību ar tiem, kas neciena Bībeles principus. (1. Pēt. 4:4.) Arī viņa ģimene, iespējams, sāk nievājoši pret viņu izturēties. (Mat. 10:34—36.) Viņš var izjust emocionālu tukšumu, bet mēs varam viņam palīdzēt, ja parādām sirsnīgu interesi. Kāds pieredzējis misionārs iesaka: ”Nesteidzies tūlīt prom, tiklīdz Bībeles nodarbība ir beigusies. Ja ir iespējams, uzkavējies kādu brīdi un parunājies.” Mums jābūt gataviem sniegt arī praktisku palīdzību. Piemēram, apciemosim Bībeles skolnieku, ja viņš ir saslimis, vai vismaz piezvanīsim viņam. Mēs varētu sēdēt viņam blakus sapulcēs un palīdzēt pieskatīt bērnus.

3. Kā mēs varam palīdzēt skolniekam saņemt uzmundrinājumu no citiem brāļiem un māsām?

³ Draudzes palīdzība. Kad sludinām netālu no ieinteresētā cilvēka dzīvesvietas, mēs varam iegriezties pie viņa uz īsu brīdi un iepazīstināt viņu ar brāli vai māsu, ar kuru sadarbojamies sludināšanā. Ja skolnieks neiebilst, laiku pa laikam uz Bībeles nodarbībām var uzaicināt dažādus sludinātājus, arī draudzes vecākos. Drīz pēc tam, kad ir uzsāktas regulāras Bībeles nodarbības, mudināsim skolnieku apmeklēt sapulces Valstības zālē. Viņš droši vien priecāsies par iespēju iepazīties ar citiem draudzes locekļiem, kas varbūt kādreiz būs viņa garīgie brāļi un māsas. (Marka 10:29, 30; Ebr. 10:24, 25.)

4. Kā var tikt atalgota mūsu centība?

⁴ Vecāki, kas nenogurstoši ir gādājuši par bērna garīgo izaugsmi, ir neizsakāmi priecīgi, kad viņš nostājas patiesības pusē un sāk kalpot Jehovam. (3. Jāņa 4.) Arī mēs varam pieredzēt līdzīgu prieku, ja no sirds rūpēsimies par saviem Bībeles skolniekiem.