Jautājumi

◼ Vai būtu pareizi, ja Jehovas liecinieks ārstētos slimnīcā vai uzturētos pansionātā, kas pieder kādai reliģiskai organizācijai?

Daudzas reliģiskas organizācijas ir izveidojušas slimnīcas un aprūpes centrus, kur cilvēkiem tiek nodrošināta nepieciešamā ārstēšana vai pastāvīga aprūpe. Šīs medicīnas iestādes lielākoties nav veidotas ar domu popularizēt ”lielās Bābeles” reliģiju. (Atkl. 18:2, 4.) Iespējams, tās jau dibināšanas brīdī bija domātas vienīgi tam, lai nodrošinātu reliģiskai organizācijai papildu ienākumus. Mūsdienās daudzām šādām slimnīcām vienīgais, kas vēl liecina par to saistību ar reliģiju, ir nosaukums, turpretī citās joprojām daļa personāla ir garīdzniecības pārstāvji.

Ja kādam Jehovas lieciniekam ir vajadzīga ārstēšana vai aprūpe, viņam pašam ir jāizlemj, vai viņš piekritīs ārstēties slimnīcā vai uzturēties pansionātā, kas, iespējams, ir saistīts ar kādu reliģisku organizāciju. Kādam sirdsapziņa varbūt ļauj pieņemt šādu ārstēšanu vai aprūpi, bet citam ne. (1. Tim. 1:5; 2. Tim. 1:3.) Ir dažādi apstākļi, kas var ietekmēt kristieša lēmumu šajā jautājumā, tāpēc apskatīsim dažus no tiem.

Piemēram, varbūt slimnīca vai pansionāts, kam ir reliģisks nosaukums, ir vienīgā šāda veida iestāde tuvākajā apkaimē, vai arī tā salīdzinājumā ar citām nodrošina labāku ārstēšanu. Vai varbūt šāda slimnīca ir vienīgā vieta, kur ir iespējams veikt noteiktas medicīniskas procedūras vai specifisku ārstēšanu, vai arī tur strādā mūsu ārsts vai ķirurgs. Dažkārt slimnīcas, kurām ir kāda saistība ar reliģiskām organizācijām, respektē mūsu lēmumu atturēties no asins pārliešanas, turpretī privātās vai valsts klīnikas ne. Mums jāizvērtē šie faktori, pirms pieņemam lēmumu.

Ja kāds nolemj ārstēties slimnīcā vai dzīvot pansionātā, kas ir saistīti ar kādu reliģisku organizāciju, tad samaksu, ko tur pieprasa, šis kristietis, iespējams, uzskata par parastu maksu par pakalpojumu. Viņš pērk kādu pakalpojumu no uzņēmuma, kuru ir dibinājusi reliģiska organizācija, un to neuzskata par labprātīgu un tiešu viltus reliģijas atbalstu. Šādā gadījumā viņš vienkārši maksā par preci vai pakalpojumu.

Protams, kristiešiem šādos apstākļos ir jāuzmanās, lai viņi nekādā gadījumā netiktu iesaistīti viltus pielūgsmē. Tāpat, vēršoties pie cilvēkiem, kas strādā šajās iestādēs vai apmeklē tās, nebūtu jālieto uzruna ”tēvs” vai ”māsa”, ja ar to tiek domāts reliģisks tituls. (Mat. 23:9.) Kristiešiem ir jāraugās, lai pret viņiem šajā iestādē izturētos tikai un vienīgi kā pret pacientiem, kam vajag ārstēšanu un aprūpi un neko vairāk.

Ierodoties slimnīcā, būtu labi uzreiz darīt zināmu, ka esat Jehovas liecinieks un vēlaties, lai jūs apmeklē vietējās draudzes vecākie. Tā jūs varēsiet saņemt nepieciešamo garīgo atbalstu visu to laiku, ko pavadīsiet šajā iestādē. (1. Tes. 5:14.)

Ģimenes locekļiem, kas ir Jehovas liecinieki, draudzes vecākiem un citiem ticības biedriem būtu jārūpējas par to padzīvojušo brāļu un māsu garīgajām vajadzībām, kuri dzīvo pansionātā, it sevišķi, ja tas pieder kādai reliģiskai organizācijai. Ja centīgi sniegsim šādu palīdzību, mūsu padzīvojušie ticības biedri jutīsies uzmundrināti un netiks nejauši iesaistīti kādā dievkalpojumā, svētku svinēšanā vai citā līdzīgā pasākumā, kas nereti tiek rīkoti šādās iestādēs.

Ņemot to visu vērā, ikvienam kristietim, kam ir vajadzīga ārstēšana vai aprūpe, pašam ir jāapsver visi par un pret un jāpieņem lēmums, kādu slimnīcu vai pansionātu izvēlēties. (Gal. 6:5.)