”Sekosim viņa pēdām”
1. Kā mēs varam kļūt par prasmīgiem sludinātājiem?
1 Jēzus nebija saņēmis reliģisku izglītību rabīnu skolās, tomēr viņš bija izcilākais Dieva kalpotājs cilvēces vēsturē. Mēs varam būt priecīgi, ka mums ir pieejami evaņģēliji, kuros var lasīt par Jēzus kalpošanu un no kuriem var daudz ko mācīties. Lai mēs kļūtu par prasmīgiem sludinātājiem, mums ir ”jāseko viņa pēdām”. (1. Pēt. 2:21.)
2. Kas mums var palīdzēt attīstīt tādu mīlestību, kādu pret cilvēkiem izjuta Kristus?
2 Parādīsim cilvēkiem mīlestību. Mīlestība pret cilvēkiem mudināja Jēzu kaut ko darīt viņu labā. (Marka 6:30—34.) Daudzi cilvēki, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā, ”klusībā nopūšas un cieš sāpes”, un viņiem ir nepieciešams uzzināt patiesību. (Rom. 8:22.) Apziņa, kādā bēdīgā stāvoklī viņi atrodas un ka Jehovam viņi ļoti rūp, stiprinās mūsu vēlēšanos neatlaidīgi sludināt. (2. Pēt. 3:9.) Ja cilvēki redzēs, ka mēs no sirds par viņiem interesējamies, viņi labprātāk uzklausīs mūsu sludināto vēsti.
3. Kādas izdevības sludināt izmantoja Jēzus?
3 Izmantosim katru iespēju. Jēzus nelaida garām nevienu izdevību stāstīt citiem labo vēsti. (Mat. 4:23; 9:9; Jāņa 4:7—10.) Arī mums ir jābūt gataviem izmantot iespējas sludināt, kuras mums var rasties dienas gaitā. Daudzi Jehovas liecinieki vienmēr tur pa rokai Bībeli un kādu bībelisku literatūru, lai varētu sludināt darbavietā vai skolā vai arī tad, kad viņi dodas ceļojumā, iepērkas vai dara kaut ko citu.
4. Kā mēs sludināšanā varam vērst cilvēku uzmanību uz Dieva Valstību?
4 Vērsīsim uzmanību uz Dieva Valstību. Labā vēsts par Dieva Valstību bija Jēzus sludināšanas galvenā tēma. (Lūk. 4:43.) Iesākot sarunu sludināšanā, mēs varbūt uzreiz nepieminam Dieva Valstību, tomēr ir jāpatur prātā, ka mums jāpalīdz cilvēkiem saprast, cik ļoti Valstība ir nepieciešama. Pat tad, ja runājam par pasaulē izplatītām problēmām, kas liecina, ka patlaban rit pēdējās dienas, mēs galveno uzmanību veltām tam, lai ”paustu labo vēsti”. (Rom. 10:15.)
5. Kas mums ir jādara, lai gūtu sekmes sludināšanā?
5 Balstīsimies uz Bībeli. Kad Jēzus mācīja cilvēkus, viņš vienmēr balstījās uz Rakstiem un nekad nerunāja ”no sevis”. (Jāņa 7:16, 18.) Viņš smēlās spēkus Dieva vārdos un atsaucās uz tiem, kad Sātans viņu kārdināja. (Mat. 4:1—4.) Lai mēs varētu prasmīgi mācīt citus, mums katru dienu jālasa Bībele un jāizmanto uzzinātais dzīvē. (Rom. 2:21.) Ja sludināšanā mums uzdod kādu jautājumu, mums būtu jāatbild, pamatojoties uz Bībeli, un, kad vien iespējams, jānolasa panti tieši no Bībeles. Mēs vēlamies, lai cilvēki redzētu, ka tas, ko mēs stāstām, nav mūsu personiskais, bet gan Dieva viedoklis.
6. Kāpēc Jēzus mācības ietekmēja klausītāju sirdi?
6 Centīsimies ietekmēt cilvēku sirdi. ”Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.” (Jāņa 7:46.) Šos vārdus sacīja reliģisko vadītāju kalpi, kad viņi skaidroja, kāpēc nebija apcietinājuši Jēzu. Kad Jēzus mācīja cilvēkus, viņš neizklāstīja tikai faktus, bet gan centās ietekmēt savu klausītāju sirdi. (Lūk. 24:32.) Viņš izmantoja piemērus no cilvēku ikdienas dzīves, un tas padarīja viņa mācības iedarbīgas. (Mat. 13:34.) Viņš nenoslogoja klausītājus ar pārmērīgu informācijas daudzumu. (Jāņa 16:12.) Tāpat viņš galveno uzmanību pievērsa Jehovam, nevis sev. Arī mēs kļūsim par labiem skolotājiem, ja vien būsim ”nomodā.. par mācību”. (1. Tim. 4:16.)
7. Kas Jēzum palīdzēja neatlaidīgi turpināt savu kalpošanu?
7 Neatlaidīgi sludināsim par spīti vienaldzībai un pretestībai. Kaut gan Jēzus veica daudz brīnumu, lielākā daļa cilvēku nepieņēma viņa sludināto vēsti. (Lūk. 10:13.) Pat viņa ģimenes locekļi domāja, ka ”viņš ir bez prāta”. (Marka 3:21.) Tomēr Jēzus neatlaidīgi turpināja savu kalpošanu. Viņš spēja saglabāt pozitīvu prāta nostāju, jo skaidri apzinājās, ka sludina patiesību, kas cilvēkus var darīt brīvus. (Jāņa 8:32.) Ar Jehovas atbalstu arī mēs varam saglabāt apņēmību neatlaidīgi sludināt. (2. Kor. 4:1.)
8., 9. Kā mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei un pašaizliedzīgi atbalstīt labās vēsts sludināšanu?
8 Būsim pašaizliedzīgi. Jēzus bija gatavs atteikties no personiskām ērtībām, lai pilnībā nodotos kalpošanai. (Mat. 8:20.) Viņš pašaizliedzīgi sludināja, reizēm līdz pat vēlam vakaram. (Marka 6:35, 36.) Jēzus apzinājās, ka viņa rīcībā ir ierobežots laiks, lai paveiktu viņam uzticēto uzdevumu. Arī tagad sludināšanai atlikušais ”laiks ir īss”, tāpēc mums ir jācenšas līdzināties Jēzum un pašaizliedzīgi jāizmanto savs laiks, spēki un līdzekļi, lai atbalstītu labās vēsts sludināšanu. (1. Kor. 7:29—31.)
9 Pirmā gadsimta kristieši bija labi sludinātāji, jo viņi bija mācījušies no Jēzus. (Ap. d. 4:13.) Arī mēs būsim tikpat sekmīgi sludinātāji, ja sekosim izcilākajam skolotājam cilvēces vēsturē. (2. Tim. 4:5.)