Mierināsim tos, kam ”sagrauztas sirdis”
1 Mūsdienās cilvēkiem ir vajadzīgs mierinājums tik ļoti kā vēl nekad agrāk. Sekodami mūsu ķēniņa Jēzus Kristus paraugam, mēs cenšamies ”dziedināt sagrauztas sirdis”. (Jes. 61:1.)
2 Kā sniegt mierinājumu. Lai palīdzētu cilvēkiem gūt mierinājumu, sludinot mums jārunā pozitīvi, uzmundrinoši un ar apdomu. Ja centīsimies pēc iespējas mazāk runāt par ļaunumu, kāds valda pasaulē, un viltus mācībām, mēs varēsim galveno uzsvaru likt uz Bībeles patiesību un Dieva apsolījumiem, kas dod brīnišķīgu cerību un mierinājumu. Tas nenozīmē, ka nedrīkst runāt par Armagedonu. Mums ir uzdots sludināt gan ”tā Kunga žēlastības gadu”, gan ”mūsu Dieva atmaksas dienu” un brīdināt, lai ”bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa”. Bet brīdinājums par Armagedonu un tā postošajām sekām nedrīkst aizēnot labo vēsti par Dieva Valstību. (Jes. 61:2; Ecēh. 3:18; Mat. 24:14.)
3 Kad sludinām pa mājām. Sludinot mēs bieži vien satiekam cilvēkus, kas jūtas nomākti sliktas veselības, netaisnības un materiālu problēmu dēļ vai arī tāpēc, ka ir zaudējuši tuvinieku. Tāpat kā Kristus, mēs iežēlojamies par šādiem cilvēkiem un jūtam viņiem līdzi. (Lūk. 7:13; Rom. 12:15.) Mēs varam nolasīt vienu vai divas Bībeles vietas, kas attiecas uz cilvēka problēmu, bet nedrīkst aizmirst, ka ir svarīgi arī ”čakli klausīties”, lai ļautu cilvēkam paust savas domas un jūtas. (Jēk. 1:19.) Ja vispirms cilvēku uzklausīsim, mums būs vieglāk sniegt viņam mierinājumu.
4 Sarunas gaitā piemērotā brīdī mēs varētu teikt: ”Es gribētu jums nolasīt kādus uzmundrinošus vārdus no Bībeles.” Mums jābūt apdomīgiem, lai mēs nesāktu atspēkot katru nepareizu apgalvojumu, ko cilvēks izsaka. Ir jāpatur prātā mūsu mērķis — sniegt cilvēkiem mierinājumu un uzmundrinājumu ar Bībeles palīdzību. Mēs varam piedāvāt cilvēkam bukletu Mierinājums nomāktajiem un kopīgi apskatīt uzmundrinošās domas, kas tajā atrodamas.
5 Meklēsim iespējas mierināt citus. Varbūt mēs zinām kādu, kam ir nepieciešams mierinājums, vai nu tas būtu kaimiņš, darbabiedrs, skolasbiedrs vai ģimenes loceklis. Mēs varētu viņu apciemot, lai pastāstītu viņam mierinošas domas no Bībeles. Ja mums ir zināms, kas cilvēku nomāc, mēs varam jau iepriekš sagatavoties sarunai, ņemot vērā konkrēto situāciju. Daži, vēlēdamies kādam palīdzēt, ir rakstījuši vēstules vai piezvanījuši pa telefonu. Patiesa mīlestība pret tuvāko mūs mudina būt iejūtīgiem un sniegt mierinājumu no Bībeles. (Lūk. 10:25—37.)
6 Mums ir pienākums mierināt un uzmundrināt tos, kam ir bēdas un kas jūtas nomākti, un pastāstīt viņiem par cerību uz brīnišķīgo nākotni. Šāds mierinājums ir nepieciešams cilvēkiem visā pasaulē. Ar prieku stāstot godprātīgiem cilvēkiem, cik daudz Dievs ir solījis darīt cilvēces labā, mēs viņiem palīdzēsim iegūt mierinājumu un cerību. Vienmēr paturēsim prātā, ka mums jācenšas ”dziedināt sagrauztas sirdis”.