Labprātība nes svētības
1. Kādas svētības Dāvids un Nehemija saņēma par to, ka parādīja labprātību?
1 Kad Goliāts izaicināja izraēliešu karaspēku, jebkurš no karavīriem varēja iet ar viņu cīnīties, taču šo izaicinājumu labprātīgi pieņēma kāds ganu zēns. (1. Sam. 17:32.) Kad ebreji, kas bija atgriezušies Jeruzalemē no trimdas, nevēlējās atjaunot pilsētas mūrus, Persijas valdnieka dzērienu devējs bija gatavs atstāt savu cienījamo stāvokli valdnieka pilī, lai dotos uz Jeruzalemi un organizētu mūra atjaunošanas darbus. (Neh. 2:5.) Jehova svētīja abus šos cilvēkus — Dāvidu un Nehemiju — par viņu labprātību. (1. Sam. 17:45, 50; Neh. 6:15, 16.)
2. Kāpēc kristiešiem ir jāparāda labprātība?
2 Mūsdienu pasaulē labprātība ir reti sastopama. Šajās pēdējās dienās cilvēki ir ļoti aizņemti un daudzi ir ”patmīlīgi”. (2. Tim. 3:1, 2.) Ātri vien cilvēks var kļūt tā pārņemts ar personiskajām interesēm, ka viņš neizmanto iespējas labprātīgi piedāvāt savu palīdzību tiem, kam tā vajadzīga. Bet, tā kā mēs esam kristieši, mēs vēlamies sekot Jēzum, kurš uzņēmās iniciatīvu, lai palīdzētu citiem. (Jāņa 5:5—9; 13:12—15; 1. Pēt. 2:21.) Kā mēs varam parādīt labprātību, un kādas svētības tas var nest?
3. Kā, parādot labprātības garu, mēs varam dot savu ieguldījumu draudzes sapulcēs?
3 Palīdzība ticības biedriem. Mēs varam nest citiem ”gara velti”, kad dodam atbildes tajās sapulču daļās, kurās var piedalīties klausītāji. (Rom. 1:11.) Ar savām atbildēm mēs godājam Jehovu, turklāt tās mums palīdz nostiprināt patiesību mūsu prātā un sirdī un gūt lielāku prieku no sapulcēm. (Ps. 26:12.) Mēs varam parādīt labprātību arī tad, ja kāda vietā nepieciešams sagatavot uzdevumu teokrātiskās kalpošanas skolā, un tā savukārt mums ir iespēja uzlabot savu mācītprasmi.
4. Kā vēl mēs varam parādīt labprātības garu?
4 Brāļi var parādīt labprātību, kad tiecas pēc lielākas atbildības draudzē. (Jes. 32:2; 1. Tim. 3:1.) Visi var veicināt to, lai kongresi noritētu kārtīgi, brīvprātīgi palīdzot ar darbiem dažādās nodaļās. Ja izmantojam iespēju sadarboties ar ceļojošo pārraugu kalpošanā vai uzaicināt viņu uz pusdienām, gan viņš, gan mēs varam gūt ”iepriecu”. (Rom. 1:12.) Kad piedāvājam savu palīdzību bāreņiem, atraitnēm, tiem, kas ir slimi un nespēcīgi, mātēm ar maziem bērniem un citiem draudzes locekļiem, mēs izjūtam prieku un izpelnāmies Jehovas labvēlību. (Sal. Pam. 19:17; Ap. d. 20:35.)
5. Kādos ar Valstības zāli saistītos darbos ir vajadzīga palīdzība?
5 Mums ir iespēja labprātīgi ziedot savu laiku un spēkus, arī palīdzot Valstības zāles uzkopšanas un remonta darbos. Turklāt, tā kā daudz cilvēku pieņem patiesību, ir aizvien lielāka vajadzība pēc Valstības zālēm un brīvprātīgajiem strādniekiem, kas tās celtu. Kāds precēts pāris informēja reģionālo celtniecības komiteju, ka vēlas palīdzēt celtniecībā, kaut arī viņiem nebija atbilstošo iemaņu. Laika gaitā šis pāris tika apmācīts, un tagad viņi palīdz mūrniecības darbos. Sieva stāstīja: ”Strādājot cieši kopā ar citiem, mēs esam ieguvuši tuvus draugus. Dienas beigās mēs parasti esam fiziski noguruši, bet tajā pašā laikā garīga spēka pilni.”
6. Kāpēc sludināšana ir svarīgākais brīvprātīgais darbs, ko mēs varam veikt?
6 Sludināšana. Svarīgākais brīvprātīgais darbs, kas tiek veikts mūsdienās, ir Valstības sludināšana. Cilvēki, kam mēs palīdzam saprast un izmantot Bībeles padomus, iegūst dzīvei jēgu un spēku atmest kaitīgus ieradumus. Viņi uzzina par brīnišķīgo cerību, kāda atklāta Bībelē. Palīdzot citiem iegūt zināšanas par Bībeli, mēs veicam brīvprātīgu darbu, kas sagādā prieku un kam ir nezūdoša vērtība. (Jāņa 17:3; 1. Tim. 4:16.) Varbūt mūsu apstākļi ļauj mums sludināt vēl lielākā mērā un kalpot par palīgpionieriem vai pionieriem vai pārcelties uz vietu, kur ir liela vajadzība pēc sludinātājiem, vai arī iemācīties kādu svešvalodu.
7. Kāpēc jo īpaši tagad ir svarīgi apliecināt labprātības garu?
7 Ķēniņš Dāvids pravietoja, ka tajā laikā, kad Mesija sāks valdīt, Dieva tauta ”būs labprātīga”. (Ps. 110:3.) Jehova gādā, lai arvien ātrāk noritētu garīgā pļauja, kurā brīvprātīgajiem strādniekiem vēl ir daudz darāmā. (Jes. 60:22.) Vai mēs esam teikuši: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!”? (Jes. 6:8.) Ja apliecināsim labprātības garu, mēs iepriecināsim Jehovu un saņemsim daudz svētību.