Personiska interese un vizuālais kontakts
1 Kad sludinām pa mājām vai sabiedriskās vietās, parasti, pirms sākam runāt ar kādu cilvēku, mēs uz viņu paskatāmies. Tas ir īss laika sprīdis, kurā no cilvēka sejas izteiksmes bieži var noprast, kā viņš reaģē uz to, ka vēlamies ar viņu runāt, un kāds ir viņa noskaņojums. Savukārt mūsu sejas izteiksme viņam ļauj spriest par mums. Kāda sieviete pēc Jehovas liecinieces apmeklējuma teica: ”Es atceros, ka viņas smaidīgā seja izstaroja mieru, un tas mani ieinteresēja.” Jehovas liecinieces izturēšanās bija pamudinājusi sievieti uzklausīt labo vēsti.
2 Lai būtu vieglāk iesākt sarunu ar cilvēku, ko esam sastapuši sludināšanā pa ielām vai sabiedriskās vietās, vispirms ir dabiski ieskatīties viņam acīs. Tā dara kāds brālis: kad pretimnācējs paraugās uz viņu, viņš pasmaida un piedāvā šim cilvēkam žurnālus. Izmantojot šādu paņēmienu, viņam ir bijušas vairākas labas sarunas un ir izdevies izplatīt daudz literatūras.
3 Ņemsim vērā citu jūtas. Lai uzzinātu, kā mūsu teikto uztver sarunas biedrs, mums ik pa brīdim uz viņu jāpaskatās. Piemēram, ja kāds kaut ko nesaprot vai nepiekrīt mūsu teiktajam, tad parasti tas ir redzams viņa sejas izteiksmē. Tāpat, ja cilvēkam nav laika vai viņš kļūst nepacietīgs — arī to mēs varam pamanīt, ja ik pa brīdim uz viņu paskatāmies. Tad atkarībā no situācijas ievadu var vai nu pielāgot, vai saīsināt. Cenšoties ņemt vērā cilvēku reakciju, mēs parādām patiesu interesi par viņiem.
4 Runāsim no sirds un ar pārliecību. Daudzās kultūrās skatīšanās acīs tiek uzskatīta par godīguma izpausmi. Pievērsīsim uzmanību, kā Jēzus atbildēja, kad mācekļi viņam uzdeva jautājumu: ”Kas tad var tikt pestīts?” Bībelē teikts: ”Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: ”Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.”” (Mat. 19:25, 26.) Nav šaubu, ka pārliecība, kāda bija redzama Jēzus acīs, padarīja viņa vārdus daudz nozīmīgākus. Arī mums vajadzētu rīkoties līdzīgi, sarunas laikā uzturot labu vizuālo kontaktu, un tas mums palīdzēs sludināt vēsti par Valstību no skaidras sirds un ar pārliecību. (2. Kor. 2:17; 1. Tes. 1:5.)