Kādas svētības mēs saņemam, apliecinot pateicību par Jehovas mīlestību. 1. daļa.
1 Apustulis Jānis rakstīja: ”Mīlēsim, jo viņš [Jehova] ir mūs pirmais mīlējis.” (1. Jāņa 4:19.) Domājot par visu, ko mums ir devis Jehova, mēs izjūtam vēlēšanos apliecināt viņam dziļu pateicību. Jēzus mums rādīja priekšzīmi, paklausīgi pildīdams viņam uzticēto uzdevumu, — viņš darīja zināmu Dieva vārdu un sludināja Dieva Valstību. (Jāņa 14:31.) Mums būtu noderīgi aplūkot dažas iespējas, kā mēs varam parādīt savu pateicību par Jehovas mīlestību, un pārdomāt, kādas svētības mēs tad varam saņemt.
2 Sludināšana pa mājām. Jēzus saviem sekotājiem mācīja, kā sludināt Dieva Valstību. Pēc viņa norādījumiem ir skaidri redzams, ka mācekļi gāja sludināt labo vēsti pa mājām. (Lūk. 9:1—6; 10:1—7.) Kad mēs sastopamies ar cilvēku apātisko attieksmi un pretestību, mums ir nepieciešama mīlestība pret Dievu un tuvāko, lai nepārstātu sludināt pa mājām. Turpinot to darīt, mēs tikai iegūstam, jo mūsu ticība kļūst nelokāmāka, pārliecība — stiprāka un cerība — reālāka.
3 Sludinot eņģeļu vadībā, mēs esam atraduši daudzus cilvēkus, kas ir izsalkuši un izslāpuši pēc patiesības. (Atkl. 14:6.) Cilvēki ir stāstījuši, ka tajā brīdī, kad pie viņu durvīm bija atnākuši liecinieki, viņi bija lūguši Dievam palīdzību. Kādā no Karību jūras salām divas Jehovas liecinieces kopā ar mazu zēnu gāja sludināt pa mājām. Šīs kristietes bija izlēmušas, ka todien pietiks sludināt, bet zēns viens pats piegāja pie nākamajām durvīm un pieklauvēja. Durvis atvēra kāda jauna sieviete. Kad liecinieces to redzēja, viņas pienāca klāt un uzsāka ar šo sievieti sarunu. Sieviete ieaicināja viņus iekšā un pastāstīja, ka tieši tad, kad bija atskanējis klauvējiens pie durvīm, viņa lūgusi Dievu, lai tas atsūtītu lieciniekus, kas viņai mācītu Bībeli.
4 Sludināšana ielās. Tā kā dažās vietās ir ārkārtīgi grūti sastapt cilvēkus mājās, ļoti laba iespēja liecināt par Valstību ir sludināšana ielās. Turklāt jāņem vērā, ka daudzi cilvēki dzīvo nožogotos privātmāju rajonos vai slēgtos daudzdzīvokļu namos, kur nav iespējams tikt iekšā. Tomēr pateicība par Jehovas mīlestību mūs mudina darīt visu iespējamo, lai cilvēki dzirdētu labo vēsti par Dieva Valstību, — un sludināšana ielās ir viena no šādām iespējām. (Sal. Pam. 1:20, 21.)
5 Atkārtoti apmeklējumi. Mēs meklējam tos cilvēkus, kas apzinās savas garīgās vajadzības, tāpēc mēs vēlamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai šīs vajadzības tiktu apmierinātas. (Mat. 5:3.) Tas nozīmē, ka mums ir jāatgriežas pie cilvēkiem, lai aplaistītu iesētās patiesības sēklas. (1. Kor. 3:6—8.) Austrālijā viena no mūsu māsām iedeva kādu bukletu sievietei, kurai, kā likās, nebija īpašas intereses par sludināto vēsti. Tomēr lieciniece neatlaidīgi centās šo sievieti satikt vēlreiz. Kad beidzot tas izdevās, mūsu māsa uzzināja, ka pēc viņu pirmās sarunas šī sieviete ir iegādājusies kādu dārgu Bībeles izdevumu. Mūsu māsa uzsāka ar viņu Bībeles nodarbību.
6 Bībeles nodarbības. Iespēja vadīt Bībeles nodarbības var sagādāt mūsu kalpošanā vislielāko prieku un gandarījumu. Kāda gan svētība ir palīdzēt cilvēkiem mācīties par Jehovu, vērot, kā viņi maina savu dzīvi, lai patiktu Dievam, un vēlāk redzēt, kā viņi kristās, apliecinot savu veltīšanos Jehovam! (1. Tes. 2:20; 3. Jāņa 4.)
7 Nākamajā numurā mēs apspriedīsim, kādas citas svētības mēs saņemam, ja apliecinām savu pateicību par Jehovas mīlestību.