Rūpes par Kunga īpašumu

¹ Bībeles laikos pārvaldnieka amats bija saistīts ar lielu atbildību. Ābrahāms uzdeva sava nama pārvaldniekam atrast sievu savam dēlam Īzākam. (1. Moz. 24:1—4.) Pārvaldniekam būtībā bija uzticēts parūpēties par Ābrahāma dzimtas turpināšanos. Tas patiešām bija atbildīgs uzdevums. Tāpēc nav brīnums, ka apustulis Pāvils teica: ”No namtuŗiem [pārvaldniekiem] galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.” (1. Kor. 4:2.)

Kristiešu pienākumi

² Bībelē atsevišķi kristiešu pienākumi ir salīdzināti ar pārvaldnieka pienākumiem. Piemēram, apustulis Pāvils Vēstulē efeziešiem runāja par viņam ”uzticēto Dieva žēlastības amatu darboties jūsu labā”. (Efez. 3:2; Kol. 1:25.) Uzdevumu sludināt labo vēsti tautām viņš uzskatīja par pienākumu, kas jāveic uzticami. (Ap. d. 9:15; 22:21.) Apustulis Pēteris saviem svaidītajiem brāļiem rakstīja: ”Esiet viesmīlīgi cits pret citu bez kurnēšanas. Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam, kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namtuŗi.” (1. Pēt. 4:9, 10; Ebr. 13:16.) Viss pirmā gadsimta kristiešu materiālais īpašums bija dāvana, ko savā laipnībā bija devis Jehova. Viņi bija šī īpašuma pārvaldnieki, un viņiem tas bija jāizmanto atbilstoši kristīgiem principiem.

³ Mūsdienās Jehovas lieciniekiem ir tāds pats viedoklis šajā jautājumā. Viņi ir veltījuši sevi Dievam Jehovam, tāpēc visu, kas viņiem pieder, — savu dzīvību, fiziskos spēkus un materiālo īpašumu — viņi uzskata par ”dažāda veida Dieva žēlastības” izpausmēm. Līdzīgi labam pārvaldniekam, viņi jūtas atbildīgi Jehovam par to, kā izmanto viņiem uzticēto ”īpašumu”. Turklāt viņi ir uzzinājuši labo vēsti un vēlas izmantot viņiem uzticētās zināšanas pēc iespējas labāk, cildinot Jehovas vārdu un palīdzot cilvēkiem uzzināt patiesību. (Mat. 28:19, 20; 1. Tim. 2:3, 4; 2. Tim. 1:13, 14.)

⁴ Kā Jehovas liecinieki pilda pārvaldnieka pienākumus? No viņu ikgadējā darbības pārskata ir redzams, ka pagājušajā gadā vien Jehovas liecinieki visā pasaulē ’valstības evaņģēlija’ sludināšanai veltīja vairāk nekā miljards stundu un vadīja vairāk nekā 4 500 000 mājas Bībeles studiju. (Mat. 24:14.) Par to, ka viņi ir uzticami Jehovas īpašuma pārvaldnieki, liecināja arī viņu devīgums, ar kādu viņi ziedoja naudas līdzekļus pasaules mēroga darba atbalstīšanai un vietējo Ķēniņvalsts zāļu uzturēšanai, kā arī viesmīlība, kādu viņi parādīja ceļojošajiem pārraugiem un citiem brāļiem, un mīlestības pilnā attieksme pret tiem, kas bija nonākuši smagos apstākļos, piemēram, bruņotu konfliktu dēļ. Patiesie kristieši tiešām labi rūpējas par Kunga īpašumu.

”Uzticamais un sapratīgais nama turētājs”

⁵ Pārvaldnieka pienākumus pilda ne tikai katrs kristietis atsevišķi, bet arī visa kristiešu organizācija kopumā. Jēzus nosauca svaidīto kristiešu draudzi uz zemes par ’uzticamo un sapratīgo nama turētāju [pārvaldnieku]’. (Lūk. 12:42.) Šī ’uzticamā pārvaldnieka’ pienākums ir sagādāt ”barību” un vadīt labās vēsts sludināšanu visām tautām. (Atkl. 12:17.) Uzticamā pārvaldnieka grupai, ko pārstāv Vadošā padome, Dievs ir uzdevis arī pienācīgi pārraudzīt viņa materiālo un garīgo ’talantu’ izmantošanu. (Mat. 25:15.) Sekojot ’uzticamā pārvaldnieka’ piemēram, katra biedrības filiāle rūpējas par to, lai ziedojumi tiktu izmantoti ar atbildības sajūtu — Ķēniņvalsts darba atbalstīšanai. Cilvēki, kas ziedo, paļaujas, ka ”uzticamais un sapratīgais nama turētājs” parūpēsies, lai viņu ziedojumi tiktu izmantoti pareizi, tiem paredzētajam mērķim, gudri, ekonomiski un praktiski.

⁶ Par to, ka ziedojumi tiek gudri izmantoti, liecina, piemēram, Jehovas liecinieku iespiestā literatūra, kuras daudzums šī gadsimta gaitā ir aizvien audzis. Bībeļu un bībeliskās literatūras — žurnālu, grāmatu, brošūru, bukletu un Ķēniņvalsts vēsts izdevumu — izplatīšana šajās ’pēdējās dienās’ ir sekmējusi to, ka labā vēsts tiek sludināta visām tautām. (Marka 13:10; 2. Tim. 3:1.) Žurnāls Sargtornis ir ticis sekmīgi izmantots par galveno līdzekli, ar kura palīdzību ir sagādāta ’barība savā laikā’ gan ’Dieva saimei’, gan tās līdzgaitniekiem — ’citām avīm’ no ’lielā pulka’. (Mat. 24:45; Efez. 2:19; Atkl. 7:9; Jāņa 10:16.)

⁷ Sākumā visas Jehovas liecinieku publikācijas tika izgatavotas komerciālos uzņēmumos. Taču mūsu gadsimta 20. gados tika nolemts, ka būtu daudz praktiskāk un garīgā ziņā daudz labāk, ja Jehovas kalpi paši izgatavotu savu literatūru. Pavisam necils šī darba iesākums bija 1920. gadā, kad literatūru sāka iespiest Bruklinā (Ņujorka), taču pamazām darbs vērsās plašumā, un 1967. gadā tipogrāfijas komplekss jau aizņēma četrus pilsētas kvartālus. Literatūru sāka iespiest arī citās zemēs, taču Otrā pasaules kara laikā vairākumā no tām iespiešana tika pārtraukta.

⁸ Lai gan tipogrāfija Amerikas Savienotajās Valstīs nemitīgi tika paplašināta, tajā joprojām nevarēja iespiest literatūru tādā daudzumā, lai tās pietiktu cilvēkiem visā pasaulē. Tāpēc pēckara gados literatūru sāka izgatavot daudzās citās zemēs — to vidū bija Anglija, Dānija, Dienvidāfrikas Republika, Grieķija, Kanāda, Rietumvācija un Šveice. 70. gadu sākumā tipogrāfijas tika izveidotas arī Austrālijā, Brazīlijā, Ganā, Filipīnās, Japānā, Nigērijā un Somijā. Dažās no šīm zemēm tika izgatavotas arī grāmatas. 70. gadu sākumā misionāri papildus mācībām Gileādas skolā tika apmācīti darbam tipogrāfijā un pēc tam tika nosūtīti uz šīm zemēm, lai palīdzētu vietējiem brāļiem literatūras izgatavošanā.

⁹ Šī gadsimta 80. gados žurnāli tika iespiesti jau 51 valstī.a Kunga īpašums patiešām tika labi izmantots! Bija skaidri redzams, ka Ķēniņvalsts darbs kļūst arvien vērienīgāks. Iespiestā literatūra iespaidīgā veidā liecināja par miljoniem Jehovas liecinieku devīgumu — viņi ’deva godu tam Kungam arī no savas mantas’. (Sal. Pam. 3:9.) Liecinieki bija pierādījuši, ka ir labi Jehovas uzticētā īpašuma pārvaldnieki.

Kaut kas jauns

¹⁰ Kad mūsu gadsimta 70. gados un 80. gadu sākumā tika panākti ievērojami sasniegumi iespiešanas tehnoloģijā, Jehovas liecinieki sāka izmantot jaunākās iespiešanas metodes. Agrāk viņi bija izmantojuši tradicionālo augstspiedumu. Taču pakāpeniski viņi pārgāja uz daudz modernāko ofsetspiedumu. Ar veco augstspieduma tehniku varēja iespiest tikai divkrāsu attēlus (melna krāsa un vēl viena krāsa), kurpretī ar jauniegādāto ofseta tehniku varēja panākt skaistus daudzkrāsu attēlus. Kad tika ieviesta datortehnoloģija, būtiski izmainījās pirms iespiešanas veicamā darba process. Jehovas liecinieki izveidoja paši savu daudzvalodu elektronisko fotosalikuma sistēmu (MEPS) — datorizētu sistēmu, ar kuras palīdzību ir iespējams izgatavot iespieddarbus vairāk nekā 370 valodās. Neviena cita programma nespēj darboties tik daudzās valodās kā MEPS.

¹¹ Izmantojot MEPS datortehnoloģiju un tādus tehnikas sasniegumus kā elektroniskais pasts, varēja daudz labāk sagādāt garīgo barību īstā laikā. Agrāk, kad tika izmantota vecā tehnoloģija, no angļu valodas tulkotais materiāls bija pieejams citās valodās tikai pēc vairākiem mēnešiem, dažreiz pat pēc gada. Tagad Sargtornis vienlaicīgi tiek izdots 115 valodās un Atmostieties! — 62 valodās. Tas nozīmē, ka visā pasaulē vairāk nekā 95 procenti cilvēku, kas apmeklē Jehovas liecinieku iknedēļas sapulces, Sargtorņa studijā apskata vienu un to pašu materiālu. Tā tik tiešām ir liela svētība! Nav šaubu, ka jaunas tehnikas iegāde ir izrādījies labs veids, kā izmantot Kunga īpašumu.

Izmaiņas darba organizācijā

¹² Kad Jehovas liecinieki sāka izmantot jauno tehniku, radās nepieciešamība citādāk organizēt iespiešanu, kas tika veikta dažādās pasaules valstīs. Rotācijas ofseta iespiedmašīnas darbojas daudz ātrāk nekā vecās augstspieduma iespiedmašīnas, taču tās izmaksā daudz dārgāk. Datortehnika, kas tiek izmantota tādiem ar literatūras gatavošanu saistītiem darbiem kā rakstīšanai, tulkošanai, mākslinieciskā noformējuma un grafiskā salikuma veidošanai, piedāvā daudz lielākas iespējas nekā vecā tehnika, taču tā arī maksā daudz dārgāk. Drīz vien kļuva skaidrs, ka vairs nav finansiāli izdevīgi iespiest žurnālus 51 valstī. Tāpēc 90. gados ’uzticamais pārvaldnieks’ izvērtēja situāciju. Kāds risinājums tika atrasts?

¹³ Rūpīga jautājuma izpēte palīdzēja saprast, ka naudas līdzekļi, ko ziedo Jehovas liecinieki un ieinteresēti cilvēki, tiktu izmantoti daudz labāk, ja visu literatūru iespiestu tikai daļa no filiālēm, kas līdz tam bija izgatavojušas iespieddarbus. Pamazām šādu filiāļu skaits tika samazināts. Vācijā sāka iespiest žurnālus un citas publikācijas daudzām Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, arī dažām no tām valstīm, kurās agrāk bija bijušas tipogrāfijas. Itālijas filiāle pašlaik apgādā ar žurnāliem un citu literatūru vairākas Āfrikas valstis un Eiropas dienvidaustrumu valstis, to vidū Grieķiju un Albāniju. Āfrikā visi žurnāli tiek iespiesti Nigērijā un Dienvidāfrikas Republikā. Līdzīgi pasākumi ir īstenoti arī citur pasaulē.

Vērā ņemami faktori

¹⁴ Sākot ar 1998. gada jūliju, žurnāli vairs netiks iespiesti vairākās Eiropas valstīs — starp tām ir Austrija, Dānija, Francija, Grieķija, Nīderlande un Šveice. Eiropā literatūra tiks iespiesta Itālijas, Lielbritānijas, Somijas, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas filiālēs. Šādi būs iespējams izvairīties no liekiem izdevumiem, un ziedojumus varēs izmantot labāk pasaules mēroga darba atbalstīšanai. Bet kā tika izlemts, kurās valstīs literatūras iespiešana turpināsies un kurās tā tiks pārtraukta? ’Uzticamais pārvaldnieks’ rīkojās saskaņā ar savu uzdevumu gudri rūpēties par Kunga īpašumu un apsvēra, cik izdevīgi ir izgatavot literatūru katrā konkrētajā vietā.

¹⁵ Noteicošais faktors, kāpēc dažās valstīs literatūras iespiešana tika pārtraukta, ir praktiski apsvērumi. Ir daudz ērtāk vairākām valstīm paredzēto literatūru izgatavot vienā valstī, un šādi tiek arī lietderīgāk izmantotas dārgās iespiedmašīnas. Tagad literatūra tiek izgatavota tur, kur tas izmaksā lētāk un kur ir pieejami materiāli, kā arī viss nepieciešamais, lai literatūru varētu nogādāt uz dažādām vietām. Tādā veidā Kunga īpašums tiek izmantots pienācīgi. Ja kādā valstī iespieddarbu izgatavošana tiek pārtraukta, tas, protams, nenozīmē, ka tur apstāsies sludināšana. Literatūras pietiks arī turpmāk, un simtiem tūkstošu Jehovas liecinieku šajās valstīs joprojām dedzīgi sludinās saviem tuvākajiem labo vēsti par mieru. (Efez. 2:17.) Turklāt šīs pārmaiņas ir devušas arī cita veida labumu.

¹⁶ Viens labums, piemēram, ir šāds: lielākā daļa moderno iespiedmašīnu no Dānijas, Grieķijas, Nīderlandes un Šveices tika nosūtītas uz Nigēriju un Filipīnām. Prasmīgi operatori no Eiropas piekrita braukt uz minētajām valstīm un apmācīt vietējos operatorus, kā ar tām darboties. Tagad arī šajās valstīs varēs izgatavot tikpat augstas kvalitātes žurnālus, kādi ir pieejami lieciniekiem daudzās citās valstīs.

¹⁷ Padomāsim vēl par kādu faktoru: ar žurnālu izdošanu saistītie izdevumi tagad ir jāsedz lieciniekiem tajās zemēs, kur iespiešana turpinās. Tātad zemēs, kur literatūras iespiešana ir pārtraukta, ziedojumus var izmantot citiem mērķiem, piemēram, Ķēniņvalsts zāļu celtniecībai un palīdzības sniegšanai brāļiem trūcīgākās zemēs. Šāda pārdomāta Kunga īpašuma izmantošana parāda, ka Pāvila vārdus korintiešiem var vēl labāk attiecināt uz mūsu starptautisko brāļu saimi: ”Jo nevar prasīt, lai citu atvieglošana jūs novestu grūtībās; bet lai notiktu izlīdzināšana: jūsu pārpalikums tagad lai nāk par labu viņu trūkumam, ..lai tā notiktu izlīdzināšana.” (2. Kor. 8:13, 14.)

¹⁸ Šādas pārmaiņas Jehovas lieciniekiem visā pasaulē tagad ļauj justies savstarpēji daudz ciešāk saistītiem nekā jebkad agrāk. Lieciniekiem Dānijā nav nekas pretī, ka turpmāk žurnāli viņu valodā tiks iespiesti Vācijā, lai gan agrāk tie tika iespiesti turpat, Dānijā. Viņi ir pateicīgi par vācu brāļu un māsu darbu. Bet varbūt Jehovas liecinieki Vācijā ir apbēdināti, ka viņu ziedojumi tiks izmantoti bībeliskās literatūras izgatavošanai lieciniekiem Dānijā vai arī lieciniekiem Krievijā, Ukrainā un citās zemēs? Noteikti nē. Liecinieki Vācijā ir priecīgi, ka viņu brāļu ziedojumus varēs izmantot citiem mērķiem.

Rūpes par īpašumu

¹⁹ Visā pasaulē Jehovas liecinieku Ķēniņvalsts zālēs ir ziedojumu kastītes ar uzrakstu ”Ziedojumi pasaules mēroga Ķēniņvalsts sludināšanas darbam (Mateja 24:14.)”. Cilvēku labprātīgie ziedojumi tiek izmantoti tur, kur tie ir nepieciešami. To, kādam nolūkam tiek izmantoti ziedojumi, nosaka ’uzticamais pārvaldnieks’. Tātad var gadīties, ka nauda, kas tiek ielikta ziedojumu kastītē vienā valstī, tiek izmantota, lai atbalstītu Jehovas liecinieku darbu pavisam citā valstī, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā. Ziedojumi ir izmantoti, lai sniegtu neatliekamu palīdzību ticības biedriem, kas ir cietuši, piemēram, viesuļvētrās, zemestrīcēs un pilsoņu karos. Ar ziedojumu palīdzību tiek uzturēti arī misionāri vairāk nekā 200 zemēs.

²⁰ Jehovas liecinieku draudžu sapulcēs par finansiāliem jautājumiem parasti tiek runāts tikai reizi mēnesī, un arī tad tikai dažas minūtes. Ķēniņvalsts zālēs un kopsanāksmēs netiek laisti apkārt ziedojumu šķīvji. Organizācijas locekļiem netiek izsūtīti personīgi uzaicinājumi ziedot naudas līdzekļus. Netiek organizēti nekādi pasākumi naudas iegūšanai. Parasti Sargtornī tikai vienreiz gadā ir publicēts raksts, kurā ir paskaidrots, kā tie, kas vēlas, var ziedot Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrībai, lai atbalstītu pasaules mēroga darbu. Žurnālā Atmostieties! tikai retu reizi ir kaut kas minēts par biedrības finansiālo stāvokli. Bet kā tādā gadījumā ir iespējams paveikt milzīgo darbu, kas ir saistīts ar labās vēsts sludināšanu visā pasaulē, Ķēniņvalsts zāļu celtniecību, rūpēm par tiem, kas ir aizņemti speciālā pilnas slodzes kalpošanā, un ar palīdzības sniegšanu kristiešiem, kas ir nonākuši grūtos apstākļos? Jehova brīnišķīgā veidā ir svētījis savu tautu ar devīguma garu. (2. Kor. 8:2, NW.) Mēs izmantojam šo iespēju, lai pateiktos visiem, kas ’ir devuši godu tam Kungam arī no savas mantas’. Jūs varat būt pārliecināti, ka ’uzticamais pārvaldnieks’ arī turpmāk pienācīgi rūpēsies par Kunga īpašumu. Mēs lūdzam Jehovu, lai viņš svētītu visas pūles, kas tiek veltītas tam, lai pasaules mēroga darbs joprojām vērstos plašumā.

[Zemsvītras piezīme]