Mācīsim citiem, ko Dievs prasa
1 Vēl aizvien var sastapt daudz cilvēku, kam garīgā ziņā ir bijusi liegta iespēja ”uzklausīt tā Kunga vārdus”. (Am. 8:11.) Lai gan diezgan daudz cilvēku tic, ka Dievs ir, viņi neko nezina par Dieva nodomu un prasībām. Tāpēc mums viņiem jāmāca dzīvību glābjošā patiesība par Valstību. Ja būsim pienācīgi sagatavojušies, lai sludinātu katrā piemērotā brīdī, mēs varēsim sastapt tos cilvēkus, kas vēlas uzzināt, ko Jehova prasa.
2 Aprīlī un maijā mēs izplatīsim žurnālus Sargtornis un Atmostieties! — ir sagatavoti žurnālu numuri par ļoti aktuālām tēmām. Turklāt mēs pirmo reizi organizēti piedāvāsim kalpošanā brošūru Ko Dievs no mums prasa?. Brošūras skaistie attēli un pārdomas rosinošie jautājumi piesaistīs daudzu cilvēku uzmanību. Tālāk minētie ieteikumi mums palīdzēs efektīvi izmantot mūsu lieliskās publikācijas.
3 Uzmeklēsim cilvēkus. Teritorijās, kurās mums neizdodas sastapt daudz cilvēku, sludinot pa mājām, ir izrādījies noderīgi uzmeklēt cilvēkus visur, kur vien iespējams, un uzsākt sarunas. Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanas 1996. gada septembra numura ielikumā mēs tikām mudināti sludināt labo vēsti it visur — ielās, sabiedriskajā transportā, parkos, autostāvvietās un biznesa teritorijā. Mums arī tika ieteikts meklēt iespējas neformālai sludināšanai. Šajā sakarā varētu minēt piemēru: kāda pioniere devās uz zooloģisko dārzu, paņēmusi līdzi samērā daudz 1996. gada 8. augusta žurnālu Atmostieties! par tēmu ”Izmirstošās sugas. Kāpēc ir iemesls uztraukties?”. Stundas laikā viņa bija izplatījusi 40 žurnālu — dzīvnieku mīļotāji bija ļoti novērtējuši šo informāciju! Kādus panākumus tu esi guvis, sludinot labo vēsti visur? Žurnāli Sargtornis un Atmostieties!, kā arī brošūra Ko Dievs prasa ir īpaši piemēroti dažāda veida sludināšanai, jo tajos ietvertā informācija skar cilvēku dzīvi un veicina domāšanu.
4 Kā uzsākt sarunas. Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanas 1996. gada oktobra numurā, pēdējā lappusē, bija doti padomi, kā sagatavot pašam savus žurnālu Sargtornis un Atmostieties! piedāvājumus. Šie ieteikumi noderēs arī tad, kad tu gatavosies piedāvāt brošūru Ko Dievs prasa. Mēs varam runāt pavisam īsi — tikai dažos teikumos iekļaut kādu domu no Rakstiem. Rūpīgi izraugies vārdus, ar kuriem sāksi sarunu, jo no taviem pirmajiem vārdiem var būt atkarīgs tas, vai cilvēks turpinās tevī klausīties. Dažiem ir izdevies ievadīt sarunu šādi: ”Es esmu izlasījis ļoti interesantu rakstu, un es vēlētos dalīties ar jums šajā informācijā.” Lai iesaistītu cilvēku sarunā, tu vari uzdot arī kādu jautājumu, kas izraisītu viņa interesi.
5 Šomēnes tu varētu izmantot savos piedāvājumos kādu no tālāk minētajiem jautājumiem, ja tie ir piemēroti sludināšanai tavā teritorijā:
◼ ”Mūsdienās mēs bieži redzam aprakstītas sienas, nesavāktus atkritumus un piesārņotas vietas. Kā, jūsuprāt, varētu attīrīt Zemi un padarīt to par labāku dzīves vietu?” Ļauj izteikties un tad paskaidro, ka tavā rīcībā ir pārliecinoša informācija par to, kā Zeme tiks pārveidota par pasaules mēroga dārzu un kad tas notiks. Pievērs sarunas biedra uzmanību kādai konkrētai domai, īsai Rakstu vietai vai krāsainam attēlam no jaunākā žurnāla numura un pēc tam piedāvā viņam šo žurnālu, lai viņš pats to varētu izlasīt. Piebilsti, ka daudzi cilvēki, kam patīk lasīt mūsu publikācijas, dod ziedojumus, kuri tiek izmantoti mūsu pasaules mēroga darba atbalstīšanai. Sarunas beigās centies norunāt nākamo tikšanās reizi, lai sarunu turpinātu.
◼ ”Kā jūs domājat, vai Dievs gribēja, lai cilvēku dzīve būtu pilna grūtību, piemēram, to, kas mums jāpieredz šajos laikos?” Kad cilvēks ir atbildējis, tu varētu teikt: ”Jūs droši vien zināt lūgšanu, ko Jēzus mācīja saviem sekotājiem, teikdams, lai viņi lūdz par Dieva Valstības atnākšanu. Vai jūs kādreiz neesat domājis(-usi) par to, kas īsti ir Dieva Valstība?” Atšķir brošūrā Ko Dievs prasa 6. nodarbību un nolasi nodarbības sākumā izvirzītos jautājumus. Pēc tam nolasi 1. rindkopu un pievērs sarunas biedra uzmanību atbildei uz pirmo jautājumu. Paskaidro, ka arī uz pārējiem jautājumiem ir atbildēts tikpat īsi un kodolīgi. Piedāvā brošūru, piemini par ziedojumiem un piedāvājies atnākt vēlreiz un pastāstīt vairāk par Valstību.
◼ ”Daudzi domājoši cilvēki ir nonākuši pie secinājuma, ka pasaules reliģijas izraisa cilvēces problēmas, nevis palīdz tās risināt. Kādas ir jūsu domas šajā jautājumā?” Uzklausījis cilvēka viedokli, pievērs viņa uzmanību kādai domai no jaunākajiem žurnālu numuriem, kura varētu pamodināt viņa interesi par viltus reliģijas pagrimumu vai arī tās gaidāmo bojāeju. Pajautā, vai cilvēks vēlētos izlasīt žurnālu. Iepazīstieties, un piedāvājies atnākt vēlreiz un tad paskaidrot, kāpēc var teikt, ka patiesā reliģija nav likusi cilvēkiem vilties. Vienmēr, kad tas ir vietā, paskaidro, ka interesents var dot nelielu ziedojumu.
◼ ”Mūsdienās ir ļoti daudz ar ģimenes dzīvi saistītu problēmu. Vai jūs kādreiz neesat sev jautājis, kā rast laimi ģimenē?” Sagaidījis atbildi, paskaidro, ka Bībelē Dievs atklāj, kāds ir ģimenes laimes īstais noslēpums. Iespējams, tu varētu nolasīt Jesajas 48:17. Pēc tam atšķir brošūrā Ko Dievs prasa 8. nodarbību un pievērs sarunas biedra uzmanību dažiem tekstā minētiem Bībeles pantiem, kuros atrodami vērtīgi padomi katram ģimenes loceklim. Nolasi nodarbības sākumā minētos jautājumus. Pajautā cilvēkam, vai viņš vēlētos izlasīt atbildes uz šiem jautājumiem. Ja viņš atbild apstiprinoši, iedod viņam brošūru un paskaidro: kaut gan brošūrai nav noteiktas cenas, mēs pieņemam nelielus ziedojumus mūsu pasaules mēroga darba atbalstīšanai. Piedāvājies atnākt vēlreiz un parādīt vēl kādus praktiskus Bībeles padomus, kas palīdz ģimenēm veidot laimīgu dzīvi.
6 Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanas 1997. gada marta numura ielikumā mēs tikām mudināti smelties drosmi atkārtotu apmeklējumu veikšanai. Rakstā bija ieteikts izmantot brošūru Ko Dievs prasa Bībeles studiju uzsākšanai, ja ne pirmajā, tad atkārtotā apmeklējumā. Cilvēkiem ir ārkārtīgi svarīgi uzzināt, ko Dievs prasa, un pēc tam to darīt. (Kol. 1:9, 10.) Mēs ļoti lielā mērā palīdzēsim citiem, ja aprīlī un maijā sāksim viņiem mācīt to, ko paši esam uzzinājuši, — Jehovas prasības, kas saistītas ar mūsu dzīvi. (1. Kor. 9:23.)