Piedalīsimies darbā, kas nekad vairs neatkārtosies
1 Cilvēces vēstures gaitā Jehovam vairākkārt bija jāizpilda tiesas spriedums saviem ienaidniekiem. Taču, būdams žēlsirdīgs, viņš cilvēkiem ar godīgu sirdi vienmēr deva iespēju izglābties. (Ps. 103:13.) Cilvēku atsaucība izšķīra viņu likteni.
2 Piemēram, Noa bija ’taisnības sludinātājs’ pirms plūdiem, kas notika 2370. gadā p.m.ē. Cilvēki, kas neņēma vērā Dieva brīdinājumu, gāja bojā. (2. Pēt. 2:5; Ebr. 11:7.) Pirms 70. gadā m.ē. tika iznīcināta Jeruzaleme, Jēzus skaidri pateica, kā jārīkojas ikvienam, lai tas nepiedzīvotu gaidāmo postu. Visiem, kas noraidīja Jēzus sludināto brīdinājuma vēsti, bija jāpieredz drausmīgas sekas. (Lūk. 21:20—24.) Vēstures gaitā Dievs daudzreiz ir licis brīdināt cilvēkus un tikai pēc tam ir izpildījis tiesas spriedumu.
3 Brīdināšanas darbs mūsdienās. Jehova jau ļoti sen paziņoja, ka viņš iedegsies dusmās pret pašreizējo ļauno sistēmu un tikai pazemīgie cilvēki paliks dzīvi. (Cef. 2:2, 3; 3:8.) Ar katru dienu šīs brīdinājuma vēsts sludināšanai atliek arvien mazāk laika. Pavisam drīz būs ’lielās bēdas’, un pašlaik tiek pulcināti pazemīgie cilvēki. Tiešām, ”druvas” ir ”baltas pļaujai”. Tāpēc neviens cits darbs salīdzinājumā ar šo nav tik svarīgs un neatliekams. (Mat. 24:14, 21, 22; Jāņa 4:35.)
4 Mums jāpaziņo brīdinājuma vēsts cilvēkiem — ”vai tie klausa, vai neklausa”. Tas ir Dieva uzticēts uzdevums, un mums nav tiesību to nepildīt. (Ecēh. 2:4, 5; 3:17, 18.) Pilnībā piedalīdamies šajā darbā, mēs pārliecinoši parādām, ka no visas sirds mīlam Dievu un patiesi rūpējamies par saviem tuvākajiem, kā arī apliecinām, ka mums ir nesatricināma ticība mūsu Glābējam, Jēzum Kristum.
5 Ir jārīkojas tagad. Pēc tam kad Jehova senatnē bija izpildījis tiesas spriedumus, atkal un atkal izplatījās ļaunums, jo Sātans un viņa dēmoni joprojām darbojās. Taču šoreiz būs citādi. Sātana ietekme tiks novērsta. Nekad vairs pasaules mērogā nebūs jāizziņo brīdinājuma vēsts par gaidāmām ”lielām bēdām”. (Atkl. 7:14; Rom. 16:20.) Mums ir īpaša privilēģija piedalīties darbā, kas nekad vairs neatkārtosies. Mums tagad pilnībā jāizmanto šī iespēja.
6 Apustulis Pāvils ar lielu pārliecību izteicās par savu sludināšanu: ”Esmu tīrs no visu asinīm.” (Ap. d. 20:26, JD.) Viņš nejutās vainīgs asinsizliešanā, kurā būtu vainojams tad, ja kādā situācijā nebūtu paziņojis brīdinājuma vēsti. Kāpēc Pāvils nejutās vainīgs? Tāpēc, ka viņš par savu kalpošanu varēja teikt: ”Tāpēc es arī strādāju, cīnīdamies.” (Kol. 1:29, JD.) Izjutīsim arī mēs tādu pašu gandarījumu, cik vien iespējams piedalīdamies šajā darbā, kas nekad vairs neatkārtosies! (2. Tim. 2:15.)