Lai tava runa un uzvedība ir priekšzīmīgas
1 Apustulis Pāvils mudināja Timoteju kļūt par paraugu vārdos un dzīvē. (1. Tim. 4:12.) Arī mūsu runai un uzvedībai jābūt priekšzīmīgām, īpaši tad, kad piedalāmies kalpošanā, jo no tā būs atkarīgs, vai mēs sasniegsim vai nesasniegsim cilvēku sirdi.
2 Neaizmirsīsim, cik svarīgas ir labas manieres: teicama uzvedība, dziļa cieņa, laipnība, pieklājība un takts. Tā izturoties, mēs parādām, ka zinām, kā mūsu rīcība iespaido citu cilvēku jūtas. Labas manieres kalpošanā var salīdzināt ar garšvielām, ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai. Bez garšvielām veselīgs ēdiens var likties pliekans. Ja mums trūkst labu manieru, kad esam saskarē ar cilvēkiem, iznākums var būt tikpat bēdīgs. (Kol. 4:6.)
3 Lai tava runa ir priekšzīmīga. Kad stāstām labo vēsti, ir būtisks sirsnīgs smaids un draudzīga sasveicināšanās. Ja runājam sirsnīgi un iejūtīgi, mēs apliecinām mājas iemītniekam, ka patiesi interesējamies par viņu. Kad runā mājas saimnieks, uzmanīgi klausies un parādi, ka tu cieni viņa viedokli. Pats runā taktiski un laipni. (Salīdzināt Apustuļu darbi 6:8, NW.)
4 Reizēm mēs satiekam kādu cilvēku, kas ir naidīgi noskaņots. Kā rīkoties šādā situācijā? Pēteris mūs aicināja runāt ”ar lēnprātību un bijību”. (1. Pēt. 3:15, 16a; Rom. 12:17, 18.) Jēzus teica: ja kāds mājas saimnieks rupji noraida Ķēniņvalsts vēsti, mums vienkārši ’jānokrata pīšļi no savām kājām’. (Mat. 10:14.) Ja, par spīti saimnieka nostājai, saglabājam priekšzīmīgas manieres, mēs galu galā varam mīkstināt viņa sirdi.
5 Lai tava uzvedība ir priekšzīmīga. Sludinot labo vēsti publiskās vietās un ielās, kur ir daudz cilvēku, mums jārīkojas ar apdomu — mēs nekad nedrīkstam būt trokšņaini, uzstājīgi un traucēt garāmgājējus. Kad esam pie ieinteresētiem cilvēkiem mājās, mums jāievēro pieklājības normas un jāuzvedas kā laipniem ciemiņiem — mums jāparāda, ka novērtējam šo cilvēku viesmīlību. Ja mums ir līdzi bērni, viņiem ir jāciena mājas saimnieks un tā īpašums, bērniem jābūt uzvedīgiem un jāklausās sarunā. Nepaklausīgi bērni radīs sliktu iespaidu. (Sal. Pam. 29:15.)
6 Mūsu ārienei nepārprotami jāliecina par to, ka esam Dieva Rakstu kalpotāji. Mūsu apģērbs un ārējais izskats nedrīkstētu būt nedz nevīžīgs un nesakopts, nedz uzkrītošs un ekstravagants. Mums vienmēr jāizskatās evaņģēlija cienīgi. (Salīdzināt Filipiešiem 1:27.) Ja rūpēsimies par savu ārieni un saviem piederumiem, citi cilvēki nesaskatīs nekādus trūkumus mūsu kalpošanā un nepaklups. (2. Kor. 6:3, 4.) Mūsu priekšzīmīgā runa un uzvedība padarīs Ķēniņvalsts vēsti vēl patīkamāku un godās Jehovu. (1. Pēt. 2:12.)