Sludināt patiesību katru dienu, kā to darīja Jēzus
1 Kad Jēzus atnāca uz Zemi, viņam bija darāms kāds īpašs darbs. Tas bija ļoti vienkāršs — ’apliecināt patiesību’. (Jāņa 18:37.) Jēzus sludināja patiesību par sava Tēva apbrīnojamajām īpašībām un nodomiem. Šis darbs viņam bija kā ēdiens, ap to vijās visa viņa dzīve. (Jāņa 4:34.) Lūka rakstīja, ka Jēzus ”katru dienu mācīja templī”. (Lūk. 19:47.) Jēzus visā pilnībā izmantoja laiku, kas bija viņa rīcībā. (Jāņa 9:4.) Neilgi pirms nāves viņš varēja paziņot Tēvam: ”Es tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt tu man esi uzdevis.” (Jāņa 17:4.)
2 Kad mūsu sirdi piepilda atzinība par visu, ko Jehova ir izdarījis, tad mēs tāpat jūtam pamudinājumu runāt par viņu katru dienu. Mēs kļūstam gluži kā Jēzus mācekļi, kas drosmīgi paziņoja: ”Mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” (Ap. d. 4:20.) Mācekļi runāja par Jehovu pastāvīgi, jo mēs lasām, ka ”viņi nemitējās.. ikdienas mācīt un sludināt”. (Ap. d. 5:42.) Katram no mums būtu sev jāpajautā: vai es līdzinos savam Skolotājam, Jēzum?
3 Sludināt ar neatliekamības apziņu. Jēzus pravietoja, ka Ķēniņvalsts vēsts tiks pasludināta visā pasaulē un ”tad nāks gals”. (Mat. 24:14.) Šiem vārdiem būtu jāliek skaidri saprast, cik svarīgs un neatliekams ir mūsu darbs. Tā kā briesmās patiešām ir miljoniem dzīvību, mēs nevarētu atrast nodarbošanos, kas būtu svarīgāka vai sniegtu lielāku labumu. Tuvojas šīs sistēmas gals, tāpēc laiks, kas atlicis mūsu darba pabeigšanai, ir ierobežots!
4 Vēstis rāda, ka Jehova pasteidzina avīm līdzīgo cilvēku sapulcināšanu. (Jes. 60:22.) Bez pārspīlējuma var sacīt, ka daudzviet pasaulē cilvēki plūst pie patiesības, it kā priecīgi teikdami: ”Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cak. 8:23.) Patiesāki nekā jebkad agrāk ir Jēzus vārdi: ”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. ..lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.” (Mat. 9:37, 38.) Vai gan šie vārdi mūs neiedvesmo būt tikpat dedzīgiem kā Jēzus mācekļiem, kas ”bija allaž dievnamā, teica un slavēja Dievu”? (Lūk. 24:53.)
5 Dari patiesību zināmu ik dienas. Mums katru dienu būtu jāmeklē iespējas stāstīt patiesību citiem. Izdevības var atrast bez grūtībām. Vai tu nevarētu atvēlēt pāris minūšu, lai piezvanītu kādam draugam vai paziņam, kas, pēc tavām domām, varētu būt atsaucīgs? Varbūt tu vari uzrakstīt vēstuli kādam, ko tev neizdodas satikt mājās? Kā būtu, ja tu piedāvātu bukletu veikalniekam, kamēr iepērcies? Droši vien tu vari iedomāties daudzas citas iespējas, kādas tev katru dienu rodas, lai pastāstītu par savu cerību citiem. Ja tu pacenties un parādi mazliet drosmes, Jehova tev palīdzēs. (1. Tes. 2:2.)
6 Tāpēc, uzsākot dienas gaitas, vienmēr būtu sev jāpajautā: vai es būšu apņēmīgs un pastāstīšu kādam par savu cerību, ja šodien radīsies tāda izdevība? Lai tava nostāja ir tāda pati kā Jēzum, kas paskaidroja, kāpēc viņš ir sūtīts uz Zemi: ”Man jānes labā vēsts par Dieva valstību.” (Lūk. 4:43.) Ja vēlamies līdzināties mūsu Skolotājam, mēs darīsim to pašu. (Lūk. 6:40.)