”Kur bija Dievs?”

VAI, REDZOT NOTIEKAM NELAIMES, JŪS ESAT AIZDOMĀJIES: KUR BIJA DIEVS? VAI TAD, KAD JŪS PIEREDZAT BĒDAS, JUMS NĀK PRĀTĀ JAUTĀJUMS: VAI DIEVS GĀDĀ PAR MANI PERSONĪGI?

Iespējams, jūs esat izjutis to pašu, ko Šeila, kas dzīvo ASV. Viņa uzauga dziļi reliģiozā ģimenē. ”Kopš bērnības es ticēju Dievam, jo viņš ir mūsu Radītājs. Taču es nekad nebiju tuvās attiecībās ar viņu. Es zināju, ka viņš redz mani, bet domāju, ka viņš ir kaut kur ļoti tālu. Es neuzskatīju, ka es viņam nepatīku, bet vienlaicīgi es šaubījos, vai viņš mani mīl,” viņa atceras. Kāpēc viņu māca tādas šaubas? Viņa stāsta: ”Mūsu ģimene pieredzēja vienu traģēdiju pēc otras, un likās, ka Dievs mums it nemaz nepalīdz.”

Iespējams, jūs, tāpat kā Šeila, ticat, ka Visvarenais Dievs pastāv. Tomēr jūs varbūt māc šaubas, vai Dievam patiešām rūp, kas ar jums notiek. Dievbijīgajam Ījabam, kas ticēja, ka Radītājam piemīt spēks un gudrība, nāca prātā līdzīgas domas. (Ījaba 2:3; 9:4.) Kad viņu viena pēc otras piemeklēja nelaimes, kurām šķietami nebija gala, viņš vaicāja Dievam: ”Kāpēc tad Tu apslēp Savu vaigu, un kālab Tu mani turi par Savu ienaidnieku?” (Ījaba 13:24.)

Bet kas ir teikts Bībelē? Vai Dievs ir vainojams nelaimēs? Vai ir kādi pierādījumi, kas liecinātu, ka Dievam rūp cilvēki kopumā un katrs atsevišķi? Kā mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs pievērš mums uzmanību, ka viņš mūs saprot, jūt mums līdzi un palīdz, kad saskaramies ar grūtībām?

Nākamajos rakstos ir aplūkots, kā radītā pasaule atklāj to, ka Dievam rūp, kas ar mums notiek. (Romiešiem 1:20.) Tāpat mēs uzzināsim, kas Bībelē teikts par Dieva gādību. Jo vairāk mēs ”viņu iepazīsim” ar radītās pasaules un viņa Rakstu starpniecību, jo vairāk pārliecināsimies, ka ”viņam rūp, kas ar [mums] notiek”. (1. Jāņa 2:3; 1. Pētera 5:7.)