Pakļausimies Dieva gara, nevis pasaules gara ietekmei

”Mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis.” (1. Kor. 2:12.)

1., 2. a) Kādā karā ir iesaistīti patiesie kristieši? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

PATIESIE kristieši ir iesaistīti karā. Mūsu pretinieks ir spēcīgs, viltīgs un ļoti pieredzējis. Viņa rīcībā ir kāds ierocis, kas ir tik efektīvs, ka viņš tur pakļautībā lielāko daļu cilvēces. Taču mums nebūtu jādomā, ka esam bezspēcīgi un lemti neveiksmei. (Jes. 41:10.) Mums ir pieejama aizsardzība, kuru nav iespējams sagraut.

² Karš, kurā mēs esam iesaistīti, ir garīgs karš. Mūsu pretinieks ir Sātans Velns, un viens no viņa galvenajiem ieročiem ir ”pasaules gars”. (1. Kor. 2:12.) Savukārt mūsu aizsardzību nodrošina Dieva gars. Lai mēs izdzīvotu šajā karā un nezaudētu savu garīgumu, mums ir jālūdz Dievam viņa gars un jāatspoguļo tā augļi savā dzīvē. (Gal. 5:22.) Kas ir ”pasaules gars”, un kā tas ir ieguvis tik lielu ietekmi? Kā mēs varam noteikt, vai pasaules gars neietekmē arī mūs? Un ko mēs varam mācīties no Jēzus par to, kā saņemt Dieva garu un pretoties pasaules garam?

Kāpēc pasaules garam ir tik liela ietekme?

3. Kas ir pasaules gars?

³ Pasaules gara avots ir Sātans — ”pasaules valdnieks” —, un šis gars darbojas pretēji Dieva svētajam garam. (Jāņa 12:31; 14:30; 1. Jāņa 5:19.) Pasaules gars ir pasaulē izplatītais domāšanas veids un noslieces, kas nosaka cilvēku rīcību. Šis spēks mudina cilvēku sabiedrību nepakļauties Dieva gribai un nodomam.

4., 5. Kā Sātana veicinātais gars ir kļuvis tik plaši izplatīts?

⁴ Kā Sātana veicinātais gars ir kļuvis tik plaši izplatīts? Viss sākās ar to, ka Sātans Ēdenes dārzā pievīla Ievu. Sātans viņu pārliecināja, ka neatkarība no Dieva padarīs viņas dzīvi labāku. (1. Moz. 3:13.) Cik gan nekrietni rīkojās šis melis! (Jāņa 8:44.) Pēc tam viņš ar Ievas starpniecību panāca, ka arī Ādams lauza uzticību Jehovam. Ādama lēmuma dēļ cilvēce ir pārdota grēka verdzībā, un visi cilvēki ir mantojuši noslieci padoties nepaklausības garam, kuru veicina Sātans. (Nolasīt Efeziešiem 2:1—3.)

⁵ Sātanam izdevās ietekmēt arī ievērojamu skaitu eņģeļu, kuri kļuva par dēmoniem. (Atkl. 12:3, 4.) Šī nodevība pret Dievu risinājās kādu laiku pirms Noas dienu plūdiem. Dumpīgie eņģeļi domāja, ka viņiem būtu labāk pamest savu vietu debesīs un nākt uz zemi, lai ļautu vaļu pretdabiskām vēlmēm. (Jūd. 6.) Ar šo dēmonu palīdzību, kuri tagad atkal atrodas garīgajā sfērā, Sātans ”pieviļ visu pasauli”. (Atkl. 12:9.) Diemžēl lielākā daļa cilvēku ir pilnīgā neziņā par dēmonu ietekmi. (2. Kor. 4:4.)

Vai pasaules gars ietekmē jūs?

6. Kāda ir vienīgā iespēja, kā pasaules gars mūs var ietekmēt?

⁶ Daudzi cilvēki neko nenojauš par Sātana darbību, turpretī patiesajiem kristiešiem viņa nolūki ir labi zināmi. (2. Kor. 2:11.) Patiesībā pasaules gars mūs var ietekmēt vienīgi tad, ja mēs paši to ļaujam. Padomāsim par četriem jautājumiem, kas mums palīdzēs izvērtēt, vai mūs ietekmē Dieva gars vai pasaules gars.

7. Kāds ir viens no veidiem, kā Sātans mūs cenšas atsvešināt no Jehovas?

⁷ Ko par mani atklāj izklaide, kādu es izvēlos? (Nolasīt Jēkaba 3:14—18.) Sātans cenšas atsvešināt mūs no Dieva, sēdams mūsu sirdī mīlestību pret vardarbību. Viņš zina, ka Jehova ienīst ”tos, kas mīl varmācību”. (Ps. 11:6, Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Tāpēc Sātans izdabā mūsu miesīgajām vēlmēm, izmantojot literatūru, filmas, mūziku un elektroniskās spēles, no kurām daudzās spēlētāju vadītie varoņi veic klaji amorālas vai brutālas darbības. Sātanam nav nekas pretī, ka mūsu sirdī ir mīlestība pret to, kas ir pareizs, ja vien tajā ir arī mīlestība pret ļauno, kas nāk no viņa. (Ps. 97:10.)

8., 9. Kādi jautājumi par izklaidi mums būtu jāpārdomā?

⁸ Dieva gars mudina cilvēkus, kas to saņem, būt morāli tīriem, miermīlīgiem un žēlsirdīgiem. Mums būtu jāpadomā: vai izklaide, ko es izvēlos, palīdz man attīstīt labas īpašības? Gudrība, kas nāk no augšienes, ir ”bez liekulības”. Ja mēs pakļaujamies Dieva garam, mēs neesam tādi, kas citiem sludina morālu tīrību un mieru, bet paši savās mājās ar patiku vēro sadistiskas un amorālas ainas.

⁹ Jehova pieprasa nedalītu uzticību. Savukārt Sātans ir apmierināts, ja kāds viņu pielūdz kaut vai vienu reizi, kā viņš to piedāvāja Jēzum. (Lūk. 4:7, 8.) Mēs varētu pārdomāt jautājumus: vai izklaide, kādu es izraugos, man netraucē pielūgt Dievu ar visu savu sirdi? Vai tā man palīdz cīnīties pret pasaules garu vai apgrūtina šo cīņu? Vai man šajā ziņā kaut kas būtu jāmaina?

10., 11. a) Kādu attieksmi pret naudu un mantu veicina pasaules gars? b) Kādu nostāju mudina veidot Dieva iedvesmotie Raksti?

¹⁰ Kāda ir mana attieksme pret naudu un mantu? (Nolasīt Lūkas 18:24—30.) Pasaules gars veicina ”acu kārību”, rosinot cilvēkos alkatību un materiālismu. (1. Jāņa 2:16, LB-65r.) Tas daudzos ir radījis vēlēšanos kļūt bagātiem. (1. Tim. 6:9, 10.) Šis gars mūs mudina domāt, ka materiāla pārticība padarīs mūsu dzīvi stabilu un drošu. (Sal. Pam. 18:11.) Taču, ja mēs pieļautu, ka mīlestība pret naudu un mantu aizēnotu mūsu mīlestību pret Dievu, Sātans būtu guvis uzvaru. Mums būtu jāpajautā sev: vai manā dzīvē par galveno nav kļuvusi tiekšanās pēc ērtībām un baudām?

¹¹ Dieva gara iedvesmotie Raksti mūs aicina līdzsvaroti raudzīties uz naudu un čakli strādāt, gādājot par savām un ģimenes vajadzībām. (1. Tim. 5:8.) Tie, kas pakļaujas Dieva garam, atspoguļo Dieva Jehovas dāsnumu. Viņi ir pazīstami kā tādi, kas dod, nevis ņem. Viņi cilvēkus vērtē augstāk par mantām un, kad vien iespējams, labprāt dalās ar citiem tajā, kas viņiem pieder. (Sal. Pam. 3:27, 28.) Tāpat viņi nekad nepieļauj, ka dzīšanās pēc naudas viņiem kļūtu svarīgāka par kalpošanu Dievam.

12., 13. Kādu izturēšanos, pretstatā pasaules garam, veicina Dieva gars?

¹² Kāds gars atspoguļojas manā personībā — pasaules vai Dieva gars? (Nolasīt Kolosiešiem 3:8—10, 13.) Pasaules gars mudina uz miesas darbiem. (Gal. 5:19—21.) Tas, kuram garam mēs pakļaujamies, īsti kļūst redzams nevis tad, kad viss ir labi, bet tad, kad rodas kādas grūtības, piemēram, kāds no kristīgajiem brāļiem vai māsām mūs ignorē, aizvaino vai pat grēko pret mums. Par to, kurš gars mūs ietekmē, var liecināt arī mūsu izturēšanās ģimenes lokā. Mums būtu sevi jāpārbauda: vai pēdējā pusgada laikā es esmu iemācījies labāk atspoguļot Kristus paraugu, vai arī manā runā un rīcībā ir iezagušies kādi slikti paradumi?

¹³ Dieva gars mums var palīdzēt ”novilkt veco cilvēku un viņa darbus” un ”apģērbt jauno cilvēku”. Tā mēs kļūsim mīlošāki un laipnāki. Mēs labprāt piedosim citiem, pat ja uzskatīsim, ka mums ir pamatots iemesls sūdzēties. Mēs vairs nereaģēsim uz šķietamu netaisnību ar ”dusmām, ātrsirdību, ļaunprātību, zaimiem”. Gluži otrādi — mēs pūlēsimies būt ”laipni un žēlsirdīgi”. (Efez. 4:31, 32.)

14. Kāds viedoklis par Bībeli ir izplatīts pasaulē?

¹⁴ Vai es mīlu un cienu Bībelē noteiktās morāles normas? (Nolasīt Salamana Pamācības 3:5, 6.) Pasaules garu raksturo dumpīga nostāja pret Dieva Rakstiem. Cilvēki, kurus ietekmē šis gars, ignorē tās Bībeles daļas, kuras viņiem nepatīk, dodot priekšroku cilvēku tradīcijām un filozofijām. (2. Tim. 4:3, 4.) Daži vispār noraida Dieva vārdus. Viņi apšauba Bībeles praktiskumu un uzticamību, uzskatīdami sevi par gudrākiem. Viņi aizplīvuro Dieva Rakstu skaidrās morāles normas attiecībā uz laulības pārkāpšanu, homoseksuālismu un šķiršanos. Viņi ”ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu”. (Jes. 5:20.) Vai šāda nostāja nav ietekmējusi mūs? Vai mēs grūtībās sekojam Bībeles padomiem vai arī paļaujamies uz cilvēku gudrību un rīkojamies pēc sava prāta?

15. Uz ko mums būtu jāpaļaujas?

¹⁵ Dieva gars mūsos vairo cieņu pret Bībeli. Tāpat kā savulaik psalmu sacerētājs, arī mēs Dieva Rakstus uzskatām par savu kāju spīdekli un gaišumu uz mūsu ceļiem. (Ps. 119:105.) Nosakot, kas ir labs un kas slikts, mēs pilnībā paļaujamies uz Dieva vārdiem, nevis uz savu gudrību. Mēs mācāmies ne tikai cienīt Bībeli, bet arī mīlēt tajā ietvertos Dieva likumus. (Ps. 119:97.)

Mācīsimies no Jēzus

16. Kā mēs varam iegūt ”Kristus prātu”?

¹⁶ Lai mēs saņemtu Dieva garu, mums ir jāattīsta ”Kristus prāts”. (1. Kor. 2:16.) Bet, lai mēs iegūtu ”tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū”, mums ir jāiepazīst viņa domāšanas un rīcības veids un jāseko viņa paraugam. (Filip. 2:5; 1. Pēt. 2:21.) Apskatīsim, kā mēs to varam darīt.

17., 18. a) Ko mēs no Jēzus mācāmies par lūgšanām? b) Kāpēc mums savās lūgšanās jābūt neatlaidīgiem?

¹⁷ Lūgsim, lai Dievs mums dod savu garu. Pirms pārbaudījumiem Jēzus lūdza Dievam svētā gara palīdzību. (Lūk. 22:40, 41.) Arī mums ir jālūdz Dievam viņa svētais gars. Jehova dāsni dod savu garu visiem, kas viņam to ticībā lūdz. (Lūk. 11:13.) Jēzus sacīja: ”Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.” (Mat. 7:7, 8.)

¹⁸ Kad mēs meklējam Jehovas gara palīdzību, mums jābūt neatlaidīgiem. Varbūt mums jālūdz biežāk un jāveltī lūgšanām vairāk laika. Dažkārt Jehova uz mūsu lūgšanām neatbild uzreiz — viņš ļauj mums apliecināt, cik ļoti mums rūp tas, par ko lūdzam, un cik patiesa ir mūsu ticība.a

19. Ko Jēzus vienmēr darīja, un kāpēc mums jāseko viņa paraugam?

¹⁹ Klausīsim Jehovam itin visā. Jēzus vienmēr darīja to, kas bija patīkams viņa Tēvam. Reiz Jēzus dzīvē radās situācija, kurā viņš būtu gribējis rīkoties citādi, nekā to vēlējās viņa Tēvs. Tomēr Jēzus apliecināja paļāvību uz savu Tēvu, teikdams viņam: ”Ne mans, bet tavs prāts lai notiek!” (Lūk. 22:42.) Padomāsim: vai es klausu Dievam arī tad, kad to darīt nav viegli? No paklausības Dievam ir atkarīga mūsu dzīvība. Dievs ir mūsu Radītājs, dzīvības Devējs un Uzturētājs, tāpēc viņam pienākas pilnīga paklausība. (Ps. 95:6, 7.) Paklausību ne ar ko nevar aizstāt. Neviens, kas neklausa Dievam, nevar iegūt viņa labvēlību.

20. Kas Jēzum bija galvenais dzīvē, un kā mēs viņam varam līdzināties?

²⁰ Labi iepazīsim Bībeli. Kad Jēzus aizstāvējās pret Sātana uzbrukumiem, viņš citēja Dieva Rakstus. (Lūk. 4:1—13.) Runādams ar saviem reliģiskajiem pretiniekiem, Jēzus atsaucās uz Dieva vārdiem. (Mat. 15:3—6.) Visa Jēzus dzīve bija vērsta uz Dieva likumu iepazīšanu un pildīšanu. (Mat. 5:17.) Arī mēs vēlamies pastāvīgi uzņemt savā prātā ticību stiprinošas domas no Dieva Rakstiem. (Filip. 4:8, 9.) Varbūt kādam no mums nav viegli atrast laiku personiskajām un ģimenes Bībeles nodarbībām. Ja mums nav brīva laika, ko tam veltīt, laiku būtu jācenšas izbrīvēt. (Efez. 5:15—17.)

21. Ko mēs varam darīt, lai labāk iepazītu un ievērotu Bībeles mācības?

²¹ ”Uzticīgais un gudrais kalps” ir parūpējies, lai mums būtu laiks iknedēļas personiskajām un ģimenes Bībeles nodarbībām. (Mat. 24:45.) Cik labi jūs izmantojat vakaru Jehovas pielūgsmei? Cenšoties veidot ”Kristus prātu”, jūs šajās nodarbībās varētu regulāri apskatīt, ko Jēzus mācīja par dažādiem jautājumiem. Jūs varētu izmantot Jehovas liecinieku izdevumu tematisko rādītāju, lai atrastu publikācijas, kurās ir aplūkotas jūs interesējošās tēmas. Piemēram, no 2008. līdz 2010. gadam žurnālā Sargtornis tika publicēta rubrika ”Mācīsimies no Jēzus”.b Jūs savās nodarbībās varētu aplūkot rakstus no šīs rubrikas. Sākot ar 2006. gadu, katrā žurnāla Atmostieties! numurā bija iekļauta lappuse ”Kā jūs atbildētu?”. Tajā atrodamie jautājumi bija domāti, lai mēs paplašinātu un padziļinātu savas zināšanas par Bībeli. Vai gan nebūtu noderīgi laiku pa laikam iekļaut šādu jautājumu apspriešanu savā ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei?

Mēs varam uzvarēt pasauli

22., 23. Kas mums ir jādara, lai mēs uzvarētu pasauli?

²² Lai mūs vadītu Dieva gars, mums ir jāpretojas pasaules garam. To darīt nav viegli — tā var būt īsta cīņa. (Jūd. 3.) Tomēr uzvarēt ir iespējams! Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis!” (Jāņa 16:33.)

²³ Arī mēs varam uzvarēt pasauli, ja pretojamies tās garam un darām visu iespējamo, lai saņemtu Dieva garu. Tiešām — ”ja Dievs par mums, kas būs pret mums”? (Rom. 8:31.) Saņemot Dieva garu un pakļaujoties tā vadībai, kas ir atrodama Bībelē, mēs iegūsim gandarījumu, mieru, laimi un drošu cerību uz mūžīgu dzīvi jaunajā pasaulē, kas jau ir pavisam tuvu.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc pasaules gars ir tik izplatīts?

• Kādi četri jautājumi mums būtu jāpārdomā?

• Ko mēs varam mācīties no Jēzus par to, kā saņemt Dieva garu?

[Attēls 8. lpp.]

Kā daļa eņģeļu kļuva par dēmoniem?

[Attēls 10. lpp.]

Sātans izmanto pasaules garu, lai kontrolētu cilvēkus, taču mēs varam atbrīvoties no tā ietekmes