Kā lūgt?

DAUDZĀS ticībās liela uzmanība tiek pievērsta lūgšanas formālajai pusei — lūdzēja pozai, lūgšanas vārdiem un rituāliem. Taču Bībele palīdz saprast, ka jautājumā par to, kā būtu pareizi lūgt Dievu, galvenais ir pavisam kas cits.

Bībelē var lasīt par uzticīgiem Dieva kalpiem, kas teica lūgšanas dažādos apstākļos un pozās. Viņi lūdza Dievu gan klusībā pie sevis, gan skaļā balsī — atkarībā no situācijas. Dažreiz viņi vērsās pie Dieva, pacēluši acis pret debesīm, bet citreiz lūgšanā nolieca galvu. Viņi neņēma palīgā ne tēlus, ne krelles, ne lūgšanu grāmatas, bet lūdza no sirds paši saviem vārdiem. Kāpēc Dievs viņus uzklausīja?

Kā jau bija minēts iepriekšējā rakstā, viens no iemesliem bija tas, ka viņi lūgšanā vērsās pie vienīgā patiesā Dieva Jehovas. Bet bija vēl kāds svarīgs iemesls. Bībelē ir teikts: ”Šī paļāvība mums ir uz viņu, ka viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc viņa prāta.” (1. Jāņa 5:14.) Mūsu lūgšanām ir jābūt saskaņā ar Dieva gribu. Bet ko tas nozīmē?

Lai varētu lūgt saskaņā ar Dieva gribu, mums ir jāzina, kāda šī griba ir, un, lai to uzzinātu, mums ir jāpētī Bībele. Protams, tas nenozīmē, ka Dievs mūs neuzklausīs, ja nebūsim kļuvuši par Bībeles ekspertiem, taču viņš vēlas, lai mēs censtos noskaidrot viņa gribu, saprast to un pēc tam arī pildīt. (Mateja 7:21—23.) Mums ir jālūdz saskaņā ar to, ko mēs mācāmies no Bībeles.

Iegūstot zināšanas par Jehovu un viņa gribu, aug mūsu ticība, un tas ir vēl viens būtisks priekšnoteikums tam, lai Dievs uzklausītu mūsu lūgšanas. Jēzus teica: ”Visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit.” (Mateja 21:22.) Ticība ir nevis lētticība, bet gan stingra pārliecība, kas balstās uz skaidriem pierādījumiem. (Ebrejiem 11:1.) Bībelē ir atrodami daudzi pierādījumi, kas apstiprina, ka Jehova, kaut gan mēs viņu nevaram redzēt, patiešām pastāv, ka uz viņu var paļauties un ka viņš ir gatavs atbildēt uz to lūgšanām, kuri viņam tic. Turklāt mēs vienmēr varam lūgt, lai viņš vairo mums ticību, un viņš ar prieku dos mums visu, kas vajadzīgs. (Lūkas 17:5; Jēkaba 1:17.)

Kad lūdzam Dievu, ir jāņem vērā vēl kāds nozīmīgs fakts. Jēzus norādīja: ”Neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani.” (Jāņa 14:6.) Tātad pie Jēzus Tēva Jehovas mums ir jāvēršas ar Jēzus starpniecību. Tāpēc Jēzus saviem sekotājiem mācīja lūgt viņa vārdā. (Jāņa 14:13; 15:16.) Tas nenozīmē, ka mums ir jālūdz pats Jēzus. Mēs lūdzam Jēzus vārdā, allaž turot prātā, ka mums ir jāpateicas Jēzum par iespēju tuvoties mūsu svētajam un pilnīgajam debesu Tēvam.

Reiz tuvākie Jēzus sekotāji viņam lūdza: ”Kungs, māci mums Dievu lūgt.” (Lūkas 11:1.) Tādas pamatpatiesības par lūgšanu kā tikko aplūkotās viņiem noteikti nebija svešas. Mācekļu jautājums acīmredzot attiecās uz lūgšanas saturu. Viņi gribēja zināt, par ko vajadzētu lūgt.