Neļausim sevi maldināt

DONS KIHOTS ir plaši pazīstams literārs tēls, ko radījis spāņu rakstnieks Migels de Servantess Saavedra. Servantesa romāns Atjautīgais idalgo Lamančas dons Kihots, kas nāca klajā 17. gadsimta sākumā, pieder pie pasaules klasikas. Romānā aprakstīts, kā dons Kihots, salasījies fantastiskus stāstus par drosmīgiem, spožās bruņās tērptiem bruņiniekiem, kas glābj no briesmām daiļas dāmas, iedomājas, ka arī viņš pats ir cēls bruņinieks. Kādā slavenā romāna epizodē dons Kihots uzbrūk vējdzirnavām, jo ir noturējis tās par ļauniem milžiem. Savā apmātībā dons Kihots ir pārliecināts, ka, cīnīdamies ar milžiem, dara Dievam tīkamu darbu, taču iznākums ir bēdīgs, un viņš piedzīvo vienīgi pazemojumu.

Protams, dons Kihots ir izdomāts varonis, bet arī reālajā dzīvē ir bīstami atrasties maldīgu priekšstatu varā. Piemēram, alkoholiķis varbūt uzskata, ka droši var dzert, cik vien vēlas, bet beigās viņš sagrauj savu veselību un izposta ģimeni. Meitene, kas cieš no anoreksijas, varbūt domā, ka ir pietiekami paēdusi un vesela, bet īstenībā viņa lēnām mirst badā.

Vai varētu gadīties, ka arī mums kaut kādā ziņā ir maldīgi uzskati? Diemžēl jāatzīst, ka no tā nav pasargāts neviens. Mēs varam maldīties paši un tikt maldināti, un tas attiecas arī uz tādu jomu kā reliģija. Var izrādīties, ka reliģiskie uzskati, kas mums ir dārgi, īstenībā ir aplami, un sekas šādiem maldiem var būt postošas. Kāpēc tas tā ir, un kā neļaut sevi maldināt?

Kāpēc ir bīstami ticēt maldiem

Saskaņā ar kādu vārdnīcu, maldināt nozīmē panākt, ka kādam rodas sagrozīta, nepareiza izpratne par kaut ko. Krāpnieks apzināti cenšas citus maldināt, izmantodams negodīgus līdzekļus, lai liktu cilvēkiem noticēt kaut kam nepatiesam un turētu viņus neziņā par faktiem. Tas, kurš ir noticējis krāpniekam un uzskata maldus par patiesību, neapšaubāmi ir apdraudēts.

Diemžēl bieži cilvēks, kas ir maldināts vai piekrāpts, turas pie savas pārliecības, pat ja pierādījumi skaidri liecina, ka tā ir aplama. Kādam viņa uzskati varbūt ir tik dārgi, ka viņš aizver acis uz visu, kas varētu likt tos apšaubīt.

Vai arī mēs esam apdraudēti?

Bet vai nav pārspīlēti teikt, ka visiem draud briesmas tikt maldinātiem reliģiskos jautājumos? Nē, šāds apgalvojums nav pārspīlēts, jo Sātans, ko Jēzus nosauca par ”melu tēvu”, pūlas piekrāpt un apmānīt mūs visus. (Jāņa 8:44.) Bībelē Sātans ir nosaukts arī par ”šā laikmeta dievu”, un vēstures gaitā viņš miljoniem cilvēku ir ”darījis aklu.. prātu”. (2. Korintiešiem 4:4, JD-07.) Viņš ”pieviļ visu pasauli”. (Atklāsmes 12:9.)

Sātans sāka maldināt cilvēkus jau pašos cilvēces pirmsākumos. Viņš piekrāpa Ievu, kas noticēja, ka viņai nav jāpakļaujas sava Radītāja likumiem un ka viņa var ”būt kā Dievs, zinādama, kas labs un kas ļauns”, citiem vārdiem, pati noteikdama, kas ir labs un kas slikts. (1. Mozus 3:1—5.) Tā bija pirmā lielā krāpšana, jo cilvēkiem gan bija dota brīva griba un viņiem bija tiesības izlemt, kā rīkoties, taču viņi nebija radīti tā, lai paši noteiktu, kas ir pareizi un kas nepareizi. Šādas tiesības ir vienīgi Dievam, kas ir Radītājs un Augstākais valdnieks. (Jeremijas 10:23; Atklāsmes 4:11.) Ir maldīgi uzskatīt, ka tiesības izvēlēties starp labu un ļaunu nozīmē tiesības noteikt, kas ir labs un kas ļauns. Diemžēl nepilnīgi cilvēki viegli iekrīt šajā slazdā.

”Kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt”

Varbūt reliģiskās mācības, kurām jūs no sirds ticat, ir gadsimtiem senas, iespējams, tās ir nodotas no paaudzes paaudzē. Tomēr tas nenozīmē, ka tās noteikti ir patiesas. Kāpēc tā? No Bībeles var redzēt, ka drīz pēc Kristus apustuļu nāves kristiešu draudzē parādījās krāpnieki, kas mācīja ”ačgārnības.., lai aizrautu mācekļus sev līdz”. (Apustuļu darbi 20:29, 30.) Viņi veikli piemānīja citus ar ”skaistiem vārdiem” un ar ”savu prātniecību un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām”. (Kolosiešiem 2:4, 8.)

Mūsdienās šajā ziņā nekas nav uzlabojies. Apustulis Pāvils pat brīdināja, ka ”pēdējās dienās” (LB-65r) — tajā laikposmā, kurā mēs patlaban dzīvojam, — situācija kļūs vēl sliktāka. Viņš rakstīja: ”Ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā, maldinādami un maldīdamies.” (2. Timotejam 3:1, 13.)

Tāpēc ir gudri likt pie sirds apustuļa Pāvila brīdinājumu: ”Kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.” (1. Korintiešiem 10:12.) Pāvils, protams, runāja nevis par stāvēšanu burtiskā nozīmē, bet gan par cilvēka stāvokli Dieva priekšā. Ja kāds domā, ka viņu gan Sātans nekādi nevar pievilt, tie paši par sevi jau ir lieli maldi. Neviens nav pasargāts no Sātana ”viltībām”. (Efeziešiem 6:11.) Šī iemesla dēļ apustulis pauda bažas par ticības biedriem, rakstīdams: ”Es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no Kristus vientiesības (un nevainības).” (2. Korintiešiem 11:3.)

Kā sevi pasargāt?

Kā pasargāt sevi, lai Sātans mūs nepieviltu? Kā pārliecināties, vai, pielūgdami Dievu, mēs to darām ”garā un patiesībā”? (Jāņa 4:24.) Mums ir jāizmanto tas, ko Dievs Jehova mums ir devis. Pirmkārt, viņš mūs ir apveltījis ar prāta spējām, lai mēs varētu atšķirt patiesību no meliem. Otrkārt, viņš mums ir devis iespēju uzzināt, kādi ir Sātana nodomi. (2. Korintiešiem 2:10, 11.) Var teikt, Dievs mums ir sagādājis visu nepieciešamo, lai mēs spētu pretoties Sātana centieniem mūs maldināt. (Salamana Pamācības 3:1—6; Efeziešiem 6:10—18.)

Dievs mums ir devis vēl kādu, pašu galveno līdzekli, lai mēs varētu sevi aizsargāt. Apustulis Pāvils savu gados jaunāko biedru Timoteju aicināja to izmantot, lai ticības lietās neļautu sevi maldināt. Par kādu līdzekli ir runa? Brīdinājis no ”ļauniem cilvēkiem un krāpniekiem”, Pāvils mudināja Timoteju visā, kam viņš tic, balstīties uz Dieva Svētajiem Rakstiem — Bībeli. (2. Timotejam 3:15.)

Tiesa, daži apgalvo, ka tie, kas tic Dievam un uzskata Bībeli par Dieva iedvesmotu, atrodas maldīgu uzskatu varā. Tomēr īstenībā ir otrādi: pie aplamiem priekšstatiem turas tie, kas stūrgalvīgi ignorē visus pierādījumus, kuri liecina, ka pastāv Radītājs un ka Bībele patiesi ir Dieva iedvesmota.a (Romiešiem 1:18—25; 2. Timotejam 3:16, 17; 2. Pētera 1:19—21.)

Neļaujiet, lai jūs maldinātu ”nepareizi tā dēvētā atziņa”, — izmantojiet Dieva Rakstus, lai noskaidrotu patiesību. (1. Timotejam 6:20, 21.) Esiet kā godprātīgie cilvēki, kuriem apustulis Pāvils sludināja labo vēsti Berojā. Viņi ”vārdu uzņēma ar lielu labprātību”, ne tikai atsaucīgi uzklausīdami to, ko Pāvils viņiem mācīja, bet arī ”ik dienas pētīdami Rakstos, vai tiešām tā ir”. (Apustuļu darbi 17:11, JD-07.)

Nav nekāda iemesla domāt, ka ir nepareizi šādi pārbaudīt savus reliģiskos uzskatus. Bībele mudina ”pārbaudīt visu” un ticēt tikai tam, par ko esam pārliecinājušies. (1. Tesaloniķiešiem 5:21.) Pat ja tiek apgalvots, ka kāda reliģiska mācība ir gara iedvesmota un nāk no Dieva, vienalga ir gudri pārbaudīt, vai šī mācība saskan ar Bībeli, lai pārliecinātos, vai tā ir patiesa un vai mums ir pamats tai ticēt. (Jāņa 8:31, 32.)

Būsim ”vārda darītāji”

Taču nepietiek tikai pārbaudīt, vai kādas reliģiskas mācības ir patiesas vai nav. Kristus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.” (Jēkaba 1:22.) Ar to vien, ka mēs zinām, ko Bībele māca, ir par maz — ir arī jārīkojas saskaņā ar uzzināto. Tas nozīmē darīt to, ko Dievs liek, un nedarīt to, ko viņš aizliedz.

Piemēram, ja pavēro, kāds morāles pagrimums valda sabiedrībā, var redzēt, cik sekmīgi Sātans ir maldinājis cilvēkus un licis tiem noticēt, ka ir iespējams bez jebkādām sliktām sekām ignorēt Dieva noteiktās morāles normas. Apustulis Pāvils kristiešus brīdināja, lai tie uzmanās no šādiem maldiem. Viņš rakstīja: ”Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7.)

Nebūsim kā ”ģeķis” jeb nelga, kuram Jēzus pielīdzināja tos, kas viņa vārdus dzird, bet nedara. Kā Servantesa dons Kihots ticēja savām aplamajām iedomām, tā šis nesaprātīgais vīrs Jēzus stāstītajā ilustrācijā maldīgi domāja, ka viņš varēs uzbūvēt drošu un izturīgu māju uz nestabila, smilšaina pamata. Labāk būsim kā gudrais vīrs, kurš ”savu namu cēlis uz klints” un kuram Jēzus pielīdzināja tos, kas viņa vārdus ”dzird un dara”. (Mateja 7:24—27.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 12., 13. lpp.]

Ne viss ir tā, kā izskatās

Pagājušā gadsimta 30. gados zviedru mākslinieks Oskars Reitersvārds publicēja darbu sēriju, kurā bija attēloti objekti, ko mēdz dēvēt par neiespējamām figūrām. Šādas figūras piemērs ir redzams attēlā pa kreisi. Pirmajā acu uzmetienā šādi zīmējumi rada ilūziju, ka reāli ir iespējams kaut kas tāds, kas runā pretī veselajam saprātam. Tomēr, izpētot attēlu sīkāk, atklājas, ka tas ir tikai acu apmāns, ko ar veikliem paņēmieniem panācis zīmējuma autors.

Gluži tāpat kā neiespējamās figūras, arī daudz kas cits pirmajā brīdī var radīt maldīgu iespaidu. Pirms diviem tūkstošiem gadu Bībelē izskanēja brīdinājums: ”Uzmanait, ka neviens jūs nesavaldzina ar savu prātniecību un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām, un pasaules pirmspēkiem, bet ne uz Kristu.” (Kolosiešiem 2:8.)

Vēl jo lielāku svaru šim brīdinājumam piešķir fakts, ka cilvēks, kurš rakstīja tikko citētos vārdus, no paša pieredzes zināja, ko nozīmē atrasties maldīgu uzskatu varā. Viņš bija izglītojies pie viena no tā laika slavenākajiem reliģiskajiem skolotājiem un personiski pazina ietekmīgus cilvēkus, un viņš nepiederēja pie tiem, ko mēdz uzskatīt par lētticīgiem. (Apustuļu darbi 22:3.)

Tomēr šis vīrs — Sauls no Tarsas — bija noticējis, ka visi, kas neatzīst tās reliģiskās tradīcijas un paražas, kuras ievēro viņš, ir Dieva pretinieki. Jūdu reliģisko vadītāju pilnvarots, Sauls vajāja tos, kas turējās pie, viņaprāt, nepareizas pārliecības, un domāja, ka tā viņš pilda Dieva uzticētu pienākumu. Kad kāds Saula tautietis nepamatoti tika apsūdzēts Dieva zaimošanā un nomētāts akmeņiem, Sauls atbalstīja šo slepkavību. (Apustuļu darbi 22:4, 5, 20.)

Vēlāk Dievs palīdzēja Saulam saskatīt, kas īstenībā ir pareizi un kas ne, ko Dievs atbalsta un ko viņš nosoda. Kad Sauls saprata, ka ir kļūdījies, viņš mainīja savus uzskatus un rīcību un kļuva par Jēzus Kristus apustuli, kas pazīstams ar vārdu Pāvils. Atbrīvojies no maldīgiem uzskatiem, Pāvils sāka pielūgt Dievu saskaņā ar patiesību. (Apustuļu darbi 22:6—16; Romiešiem 1:1.)

Ar daudziem cilvēkiem ir noticis līdzīgi kā ar Pāvilu. Viņus ir maldinājušas reliģiskas mācības, kuras var salīdzināt ar neiespējamām figūrām, — pirmajā brīdī šīs mācības liekas ticamas, bet tās nebalstās uz Dieva Rakstiem. (Salamana Pamācības 14:12; Romiešiem 10:2, 3.) Bet vēlāk viņi tās ir pārbaudījuši un sākuši saskatīt, kādas šīs mācības ir patiesībā un kādus augļus tās nes. (Mateja 7:15—20.) Ieguvuši precīzas zināšanas no Bībeles, viņi ir mainījuši savus reliģiskos uzskatus un dzīvesveidu, lai būtu patīkami Dievam.

Ja vēlaties sekot apustuļa Pāvila paraugam un pārbaudīt savus reliģiskos uzskatus Dieva vārdu, Bībeles, gaismā, Jehovas liecinieki ar prieku jums palīdzēs.

[Norāde par attēla autortiesībām 10. lpp.]

Engravings by Doré