Tuvosimies Dievam
Viņš meklē cilvēkos labo
”TAS KUNGS ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina itin visus visdažādākos nodomus.” (1. Laiku 28:9.) Šie Dieva iedvesmotie vārdi pilda mūs ar pateicību par dziļo interesi, kāda Dievam ir par mums. Lai gan mēs esam tālu no pilnības, Jehova meklē mūsu sirdī labo. Par to skaidri liecina vārdi, kas 1. Ķēniņu grāmatas 14. nodaļas 13. pantā teikti par Abiju.
Abija nāca no ļaunas un bezdievīgas ģimenes. Viņa tēvs Jerobeāms bija no Dieva atkritušas dinastijas galva.a Jehova bija nolēmis iznīcināt Jerobeāma namu, ”kā mēslus mēdz izmēzt”. (1. Ķēn. 14:10.) Bet viņš pavēlēja, ka vienam no Jerobeāma ģimenes — Abijam, kas bija smagi slims, — ir jātiek apglabātam pienācīgi.b Kāpēc? Dievs paskaidroja: ”Viņā no visa Jerobeāma nama kaut kas labs pret To Kungu, Israēla Dievu, ir atrasts.” (1. Ķēn. 14:1, 12, 13, LB-65r.) Ko šie vārdi atklāj par Abiju?
Bībelē nav teikts, ka Abija būtu bijis uzticīgs Dieva kalps. Tomēr viņā bija atrasts kaut kas labs ”pret To Kungu”, kas, iespējams, bija saistīts ar Jehovas pielūgsmi. Rabīniskajā literatūrā ir izteikts pieņēmums, ka Abija bija devies uz Jeruzalemes templi pielūgt Dievu vai arī bija noņēmis tēva izlikto sardzi, kas liedza izraēliešiem doties uz Jeruzalemi.
Lai kā arī būtu bijis, labais, ko Jehova Abijā atrada, bija ievērības vērts. Pirmkārt, tas bija neviltots, jo atradās ”viņā” jeb Abijas sirdī. Otrkārt, tas izpaudās īpašā veidā, neraugoties uz to, ka Abija piederēja pie ”Jerobeāma nama”. Kāds Bībeles zinātnieks rakstīja: ”Cilvēki, kas, dzīvodami nelabvēlīgos apstākļos un sliktā ģimenē, spēj sevī saglabāt labo, ir uzslavas cienīgi.” Kāds cits Bībeles zinātnieks minēja, ka labais, kas Abijā bija atrasts, bija ”skaidri redzams.., līdzīgi kā zvaigznes mirdz spožāk, kad debess ir tumša, un kā ciedri izceļas ar savu krāšņumu, kad pārējie koki ir bez lapām”.
Taču galvenais ir tas, ka vārdi no 1. Ķēniņu 14:13 mums atklāj kaut ko brīnišķīgu par Jehovas personību un parāda, ko viņš mūsos meklē. Atcerēsimies, ka Jehova ”atrada” Abijā kaut ko labu. Acīmredzot Jehova pārbaudīja Abijas sirdi, līdz ieraudzīja tajā kaut kripatiņu labā. Salīdzinājumā ar pārējiem viņa ģimenes locekļiem Abija, kāda speciālista vārdiem runājot, bija kā vientuļa pērle ”oļu kaudzē”. Jehova augstu vērtēja labo, kas Abijā bija, un atalgoja viņu. No visa bezdievīgā Jerobeāma nama Abija bija vienīgais, kuram Jehova parādīja kaut kādu žēlastību.
Vai nav mierinoši zināt, ka Jehova, par spīti mūsu nepilnībām, meklē mūsos labo un to augstu vērtē? (Ps. 130:3.) Šai apziņai būtu mūs vēl vairāk jātuvina Jehovam — Dievam, kurš rūpīgi izmeklē mūsu sirdi, cenšoties tajā atrast labo.
[Zemsvītras piezīmes]
a Jerobeāms desmit cilšu valstī Izraēlā bija ieviesis teļa kultu, lai izraēlieši nedotos uz Jeruzalemes templi pielūgt Jehovu.
b Ja kādam bija liegta pienācīga apbedīšana, tas Bībeles laikos tika uzskatīts par Dieva nelabvēlības izpausmi. (Jer. 25:32, 33.)