Mācīsimies no Jēzus

Kādas lūgšanas Dievs uzklausa

Jēzus bieži uzmeklēja kādu mierīgu vietu, kur viņš netraucēti varētu lūgt Dievu, un arī savus sekotājus viņš mudināja darīt to pašu. Bībelē ir stāstīts: ”Gadījās, ka viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no viņa mācekļiem sacīja uz viņu: ”Kungs, māci mums Dievu lūgt.”” Tad Jēzus viņiem sacīja: ”Kad lūdzat Dievu, tad sakait: Tēvs! svētīts lai top tavs vārds.” (Lūkas 5:16; 11:1, 2.) Kā var redzēt no šiem Jēzus vārdiem, ar lūgšanām mums ir jāvēršas pie viņa Tēva, Dieva Jehovas. Jehova ir mūsu Radītājs, un vienīgi viņš uzklausa mūsu lūgšanas. (Psalms 65:3.)

Vai visas lūgšanas ir patīkamas Dievam?

Dievam nav patīkamas tukšas, mehāniskas lūgšanas. Jēzus sacīja: ”Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni.” (Mateja 6:7.) Mums ar savu debesu Tēvu ir jārunā no sirds. Reiz Jēzus uzsvēra, ka Dievs labprātāk uzklausa grēcinieku, kas no sirds vēlas laboties, nekā lepnu cilvēku, kas rūpīgi ievēro reliģiskās paražas. (Lūkas 18:10—14.) Tātad, ja mēs vēlamies, lai Dievs uzklausītu mūsu lūgšanas, mums jābūt pazemīgiem un jācenšas pildīt viņa gribu. Par sevi Jēzus teica: ”Es.. runāju, kā Tēvs mani mācījis. [..] ..kas viņam labpatīk, to es daru vienmēr.” (Jāņa 8:28, 29.) Lūgšanā savam Tēvam Jēzus arī sacīja: ”Ne mans, bet tavs prāts lai notiek!” (Lūkas 22:42.)

Par ko mums būtu jālūdz?

Tā kā Dieva vārds ir nomelnots, Jēzus norādīja: ”Jums būs tā lūgt: Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9, 10.) Mums ir jālūdz, lai nāk Dieva Valstība, jo tā ir valdība, ar kuras starpniecību Dievs īstenos savu nodomu gan debesīs, gan uz zemes. Jēzus arī minēja, ka mēs varam lūgt, lai mums būtu ”dienišķā maize”. Tāpat mēs Jehovu varam lūgt par jautājumiem, kas saistīti ar darbu, pajumti, apģērbu, veselību, kā arī daudz ko citu, kas mūs uztrauc. Turklāt, kā norādīja Jēzus, mums Dievam jālūdz piedošana par saviem grēkiem. (Lūkas 11:3, 4.)

Vai mums jālūdz par citiem cilvēkiem?

Jēzus lūdza Dievu par citiem cilvēkiem. Bībelē mēs varam lasīt: ”Atnesa bērniņus pie viņa, ka viņš tiem rokas uzliktu un Dievu lūgtu.” (Mateja 19:13.) Apustulim Pēterim Jēzus sacīja: ”Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos.” (Lūkas 22:32.) Jēzus savus sekotājus mudināja lūgt par citiem, pat par tiem, kas viņus vajā un apvaino. (Mateja 5:44; Lūkas 6:28.)

Kāpēc mums jābūt neatlaidīgiem lūgšanās?

Jēzus izbrīvēja laiku lūgšanām un savus sekotājus mudināja neatlaidīgi lūgt Dievu un nepagurt. (Lūkas 18:1.) Jehova mūs aicina apliecināt paļāvību uz viņu, atkal un atkal stāstot viņam par to, kas mūs satrauc. ”Lūdziet, tad jums taps dots,” mudināja Jēzus. Aicinājums lūgt neatlaidīgi nenozīmē, ka Jehova nelabprāt atbild uz lūgšanām, ko saka cilvēki, kas viņu mīl un uzskata par savu Tēvu. Tieši pretēji, Jēzus norādīja: ”Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (Lūkas 11:5—13.)

Vairāk informācijas var atrast grāmatā Ko patiesībā māca Bībele?a, 17. nodaļā

[Zemsvītras piezīme]