Radītais daudzina Dieva godu
”Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.” (PSALMS 19:2.)
1., 2. a) Kāpēc cilvēki nespēj tieši uzlūkot Dievu? b) Kā ”divdesmit četri vecaji” daudzina Dievu?
”MANU vaigu tu nedrīksti redzēt, jo cilvēks nevar Mani redzēt, palikdams pie dzīvības.” (2. Mozus 33:20.) Šādu brīdinājumu Jehova izteica Mozum. Tā kā cilvēki ir fiziskas būtnes, viņi nespēj tieši uzlūkot Dievu. Tomēr apustulim Jānim tika dots iespaidīgs redzējums, kurā viņš skatīja Jehovu, kas sēž savā diženajā tronī. (Atklāsmes 4:1—3.)
2 Atšķirībā no cilvēkiem uzticīgās garīgās būtnes var redzēt Jehovas seju. Starp šīm garīgajām būtnēm ir arī 144 tūkstoši, ko Jānim dotajā debesu redzējumā simbolizē ”divdesmit četri vecaji”. (Atklāsmes 4:4; 14:1—3.) Ko viņi dara, redzot Dieva varenību? Kā var lasīt Atklāsmes grāmatas 4. nodaļas 11. pantā, viņi izsaucas: ”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.”
Kāpēc ”viņiem nav ar ko aizbildināties”?
3., 4. a) Kāpēc nav pamata apgalvot, ka ticība Dievam ir nezinātniska? b) Ar ko dažos gadījumos ir izskaidrojama neticība Dievam?
3 Vai jūs vēlaties dot Dievam godu? Lielākajai daļai cilvēku nav šādas vēlēšanās, un daži pat noliedz, ka Dievs vispār ir. Piemēram, kāds astronoms rakstīja: ”Vai tas būtu bijis Dievs, kurš ņēmis un laimīgā kārtā izveidojis Visumu tik piemērotu mums? [..] Galvu reibinoša doma. Diemžēl es esmu pārliecināts, ka tā ir iluzora. [..] Dievs nav nekāds izskaidrojums.”
4 Zinātniskiem pētījumiem ir savas robežas, jo zinātniskā ceļā cilvēki var pētīt tikai to, ko viņi spēj novērot un analizēt. Pretējā gadījumā viņu secinājumi ir tikai minējumi un teorijas. Tā kā ”Dievs ir Gars”, ar zinātniskām metodēm viņu pētīt nav iespējams. (Jāņa 4:24.) Tātad apgalvojums, ka ticība Dievam ir nezinātniska, būtībā ir tikai augstprātības izpausme. Kembridžas universitātes zinātnieks Vinsents Viglsvērts izteicās, ka zinātniskā pieeja savā ziņā arī ir reliģiska, jo ”tā balstās uz nešaubīgu ticību, ka dabas fenomeni pakļaujas ”dabas likumiem””. Ja kāds noraida ticību Dievam, var teikt, ka viņš gluži vienkārši vienas ticības vietā izvēlas citu. Dažkārt cilvēki pat tīšuprāt ignorē faktus, lai tikai nebūtu jātic Dievam. Kādā psalmā teikts: ”Negantais lepns — nemeklē Viņu! To vien tas prāto: Dieva nav.” (Psalms 10:4, VDP.)
5. Kāpēc tiem, kas netic Dievam, nav ar ko aizbildināties?
5 Taču ticība Dievam nekādā ziņā nav akla, jo Dieva eksistenci apstiprina ļoti daudz pārliecinošu pierādījumu. (Ebrejiem 11:1.) Astronoms Alans Sendidžs ir sacījis: ”Pēc manām domām, ir neticami, ka tāda kārtība [Visumā] ir radusies no haosa. Ir jābūt kādam organizējošam principam. Dievs man ir noslēpums, tomēr viņš ir izskaidrojums eksistences brīnumam — tam, kāpēc vispār kaut kas pastāv.” Apustulis Pāvils Romas kristiešiem rakstīja, ka Dieva ”neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem [neticīgajiem] nav ar ko aizbildināties”. (Romiešiem 1:20.) Kopš ”pasaules radīšanas” — it īpaši kopš tā laika, kad tika radīti cilvēki, saprātīgas būtnes, kas spēj aptvert Dieva pastāvēšanas faktu, — ir acīmredzams, ka pastāv neiedomājami varens Radītājs, pielūgsmes cienīgs Dievs. Tāpēc tiem, kas neatzīst un negodā Dievu, nav nekāda attaisnojuma. Bet kā radītais liecina par Dieva eksistenci?
Visums daudzina Dieva godu
6., 7. a) Kā debesis daudzina Dieva godu? b) Kādā nozīmē ”pār visu zemi sniedzas [debesu] mērs”?
6 19. psalma 2. pantā sacīts: ”Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.” Dāvids, kas rakstīja šos vārdus, saprata, ka zvaigznes un planētas, kas spīd pie debesīm, neapstrīdami pierāda varena Dieva pastāvēšanu. Dāvids tālāk rakstīja: ”Diena dienai to pauž, un nakts naktij to dara zināmu.” (Psalms 19:3.) Dienu pēc dienas un nakti pēc nakts debesis vēstī par Dieva, sava Radītāja, gudrību un spēku. No debesīm it kā plūst cildinoši vārdi, kas daudzina Dievu.
7 Taču ir vajadzīga spriestspēja, lai to sadzirdētu. ”Nav nekādas valodas, nedzird ne vārda, neskan to balss.” Tomēr debesu mēmā liecība ir ārkārtīgi spēcīga. ”To vēsts iziet pa visu pasauli [”pār visu zemi sniedzas to mērs”, VDP] un to pausme līdz zemes galiem.” (Psalms 19:4, 5.) Debesis it kā izstiepj mēru pār visu zemi, lai to bezvārdu liecība sasniegtu pat vistālākos nostūrus.
8., 9. Kādi ir daži no apbrīnojamajiem faktiem, kas zināmi par Sauli?
8 Pēc tam Dāvids apraksta vēl kādu Jehovas meistardarbu: ”Saulei Viņš darinājis telti, — tā līdzīga līgavainim, kas iziet no savām telpām, tā priecājas kā varonis, lai dotos nospraustajā ceļā. Vienā debesmalā tā sāk savu gaitu, apkārt līdz tai pašai malai tā to nostaigā, un nekas nepaliek apslēpts no tās svelmes.” (Psalms 19:6, 7.)
9 Salīdzinājumā ar citām zvaigznēm Saule ir tikai vidēja lieluma spīdeklis. Tomēr tā ir apbrīnojama zvaigzne, un visas planētas, kas riņķo ap Sauli, tai līdzās ir tikai mazītiņi pundurīši. Kā teikts kādā avotā, Saules masa ir aptuveni 2 × 1027 tonnas — 99,9 procenti no Saules sistēmas kopējās masas. Saules gravitācijas spēks liek Zemei riņķot pa orbītu apmēram 150 miljonu kilometru attālumā no Saules, neļaujot planētai nedz atvirzīties nost, nedz pietuvoties klāt. Zemi sasniedz tikai aptuveni puse no Saules enerģijas miljardās daļas, bet ar to pietiek, lai šeit varētu pastāvēt dzīvība.
10. a) Kā saule ieiet ”teltī” un atkal iznāk no tās? b) Kādā ziņā saule ir kā varonis, kas dodas nospraustajā ceļā?
10 Dāvids tēlaini runā par sauli kā par ”varoni”, kas dienā nostaigā ceļu no vienas debesmalas līdz otrai, bet naktī atpūšas savā ”teltī”. Kad šī varenā zvaigzne pazūd aiz apvāršņa, raugoties no zemes, liekas, ka tā it kā ieiet teltī, lai dotos pie miera. No rīta, kad saule atkal uzlec, tā parādās, līksmi starojoša, ”līdzīga līgavainim, kas iziet no savām telpām”. Tā kā Dāvids bija bijis aitu gans, viņš labi zināja, cik dzeldīgs mēdz būt nakts aukstums. (1. Mozus 31:40.) Viņš labi atcerējās arī to, cik ātri uzlēkušās saules stari sasildīja viņu pašu un visu apkārtni. Bija skaidrs, ka saule savā ceļojumā no austrumiem uz rietumiem nav zaudējusi spēkus, bet kā stiprs varonis ir gatava no jauna doties ceļā.
Zvaigznes un galaktikas
11., 12. a) Kāpēc fakts, ka Bībelē zvaigznes salīdzinātas ar smiltīm jūras krastmalā, ir ievērības cienīgs? b) Cik milzīgs ir Visums?
11 Dāvidam nebija teleskopa, tāpēc viņš varēja saskatīt tikai dažus tūkstošus zvaigžņu. Taču pēc kāda nesena pētījuma rezultātiem ar modernajiem teleskopiem Visumā var redzēt aptuveni 70 sekstiljonus zvaigžņu (70 sekstiljoni ir septiņi ar 22 nullēm). Jehova norādīja uz zvaigžņu neaptverami milzīgo skaitu, salīdzinādams tās ar ”smiltīm, kas jūŗas krastmalē”. (1. Mozus 22:17.)
12 Astronomi ilgus gadus novēroja izplatījumā ”nelielus, spīdošus plankumus ar izplūdušiem, neskaidriem apveidiem”. Zinātnieki sprieda, ka šie ”spirālveida miglāji” ir objekti mūsu pašu Galaktikā. Bet 1924. gadā tika atklāts, ka tuvākais no šī tipa miglājiem — Andromedas miglājs — īstenībā ir vesela galaktika, kas, kā šobrīd zināms, atrodas vairāk nekā divu miljonu gaismas gadu attālumā. Tagad zinātnieki lēš, ka Visumā ir miljardiem galaktiku, un katrā no tām ir tūkstošiem, bet dažās pat miljardiem zvaigžņu. Tomēr Jehova ”nosaka zvaigznēm to skaitu un sauc tās visas vārdā”. (Psalms 147:4.)
13. a) Ar ko ir interesanti zvaigznāji? b) Kāpēc var teikt, ka zinātnieki nezina ”debesu likumus”?
13 Jehova vaicāja Ījabam: ”Vai tu sēji kopā gaišām saitēm Sietiņa zvaigznes, un vai tu raisīji vaļā Oriona zvaigžņu jostu?” (Ījaba 38:31.) Ar šiem vārdiem viņš pievērsa Ījaba uzmanību zvaigznājiem un citām zvaigžņu grupām, kas pie debess sfēras šķietami veido noteiktas figūras. Zvaigznes citu no citas šķir grandiozi attālumi, taču to savstarpējais izvietojums, kādu mēs to redzam no zemes, paliek nemainīgs. Tāpēc zvaigznes ”noder par orientieriem gan jūras, gan kosmiskajā navigācijā un palīdz identificēt citas zvaigznes”, teikts kādā enciklopēdijā (The Encyclopedia Americana). Tomēr neviens vēl nav līdz galam izpētījis ”saites”, kas tur kopā zvaigznājus. Zinātnieki joprojām nezina atbildi uz jautājumu, kas uzdots Ījaba grāmatas 38. nodaļas 33. pantā: ”Vai tu zini debesu likumus?”
14. Kādā ziņā gaismas izplatīšanās vēl aizvien ir noslēpums?
14 Zinātnieki nevar atbildēt arī uz citu jautājumu, kas tika uzdots Ījabam: ”Pa kuŗu ceļu gaisma dalās?” (Ījaba 38:24, LB-26.) Kāds autors to ir nosaucis par ”ļoti mūsdienīgu zinātnisku jautājumu”. Turpretī daži sengrieķu filozofi uzskatīja, ka gaisma izdalās no cilvēka acs. Vēlākos laikos zinātnieki nonāca pie domas, ka gaisma sastāv no sīkām daļiņām, savukārt citi zinātnieki izvirzīja teoriju, ka gaisma ir viļņi. Tagad zinātnieki uzskata, ka gaismai piemīt gan daļiņu, gan viļņu īpašības. Tomēr gaismas daba un veids, kā tā ”dalās” jeb izplatās, vēl aizvien nav pilnībā izprasti.
15. Kādām izjūtām mūsos būtu jāviešas, domājot par debesīm?
15 Pārdomājot to visu, jāpiekrīt Dāvidam, kurš kādā psalmā rakstīja: ”Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis: kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?” (Psalms 8:4, 5.)
Zeme un radījumi uz tās daudzina Jehovas godu
16., 17. Kā jūras iemītnieki daudzina Jehovu?
16 148. psalmā uzskaitīti arī citi radīšanas darbi, kas daudzina Dievu. 7. pantā sacīts: ”Teiciet to Kungu, savus skatus no zemes un jūŗas augšup raidīdami, jūs, lielie jūŗas nezvēri, un jūs jūŗas plūdi!” Jūras dzīlēs slēpjas daudz brīnumu, kas spilgti apliecina Dieva gudrību un spēku. Piemēram, zilais valis vidēji sver 110 tonnas — tikpat, cik 30 ziloņi! Vaļa sirds, kas viena pati ir gandrīz pustonnu smaga, sūknē pa asinsvadiem aptuveni 6,4 tonnas asiņu. Turklāt šie gigantiskie ”jūras nezvēri” ūdenī nepavisam nav lēni un tūļīgi. Kā teikts kādā Eiropas vaļveidīgo piezvejas novēršanas kampaņas ziņojumā, tie ”traucas pa okeāniem” iespaidīgā ātrumā. Satelītnovērojumi parādīja, ka kāds valis 10 mēnešu laikā pārvarēja vairāk nekā sešpadsmittūkstoš kilometru attālumu.
17 Tādi delfīni kā afalīnas parasti nirst līdz 45 metru dziļumam, taču dziļākais šī delfīna ieniriens, kāds jebkad reģistrēts, ir veseli 547 metri. Kā šiem jūras zīdītājiem izdodas iegremdēties tādās dzīlēs? Delfīnu sirdsdarbība nirstot palēninās, un asinis tiek novirzītas uz sirdi, plaušām un smadzenēm, turklāt dzīvnieka muskuļi satur vielu, kas uzkrāj skābekli. Bet jūras ziloņi un kašaloti spēj ienirt pat vēl dziļāk nekā delfīni. ”Tie nevis turas pretī spiedienam, bet ļauj, lai to plaušas tiek pilnīgi saspiestas,” stāstīts žurnālā Discover. Lielāko daļu organismam nepieciešamā skābekļa šie dzīvnieki uzkrāj muskuļos. Visi šie jūras radījumi ir dzīvs apliecinājums visvarenā Dieva brīnumainajai gudrībai.
18. Kā jūras ūdens liecina par Jehovas gudrību?
18 Pat jūras ūdens vēstī par Jehovas gudrību. Žurnālā Scientific American teikts: ”Okeāna virskārtā 100 metru biezā slānī katra ūdens lāse satur tūkstošiem brīvi peldošu mikroskopisku augu, kas veido tā dēvēto fitoplanktonu.” Absorbējot miljardiem tonnu ogļskābās gāzes, šis ”neredzamais mežs” attīra gaisu, un tas saražo vairāk nekā pusi skābekļa, ko mēs elpojam.
19. Kā uguns un sniegs pilda Jehovas gribu?
19 148. psalma 8. pantā sacīts: ”Jūs, uguns un krusa, sniegs un migla, vējš un auka, kas pilda Viņa vārdu!” Lai īstenotu savu gribu, Jehova izmanto arī šādas dabas parādības un spēkus. Padomāsim, piemēram, par uguni. Agrāk cilvēki domāja, ka meža ugunsgrēki nes vienīgi postu, bet pēdējos gados pētnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka ugunij ir svarīga ekoloģiska nozīme, jo tā iznīcina vecos un bojātos kokus, veicina daudzu sēklu dīgšanu, sekmē barības vielu apriti un pat samazina katastrofālu ugunsgrēku risku. Liela nozīme ir arī sniegam, kas mitrina zemi un vairo tās auglību, atjauno upju ūdens krājumus un aizsargā augus un dzīvniekus no ziemas aukstuma.
20. Kādu labumu cilvēki gūst no kalniem un kokiem?
20 ”Kalni un pakalni, augļu koki un visi ciedru koki,” uzskaitījums turpinās 148. psalma 9. pantā. Majestātiskie kalni liecina par Jehovas vareno spēku. (Psalms 65:7.) Taču tie nes cilvēkiem arī praktisku labumu. Kādā Bernes (Šveice) Ģeogrāfijas institūta ziņojumā teikts: ”Visas pasaules lielākās upes saņem ūdeni no kalniem. Vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju ir atkarīgi no saldūdens krājumiem, kas veidojas kalnos.. [..] Šie ”ūdenstorņi” ir būtisks cilvēces labklājības priekšnoteikums.” Ja runa ir par kokiem, pat visparastākais no tiem dara godu savam Radītājam. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas ziņojumā uzsvērts, ka koki ”ir svarīgi cilvēkiem visās zemēs.. Daudzu sugu kokiem ir liela ekonomiska nozīme, jo no tiem iegūst tādus produktus kā koksni, augļus, riekstus un sveķus. Diviem miljardiem pasaules iedzīvotāju malka ir galvenais kurināmais.”
21. Kā parasta lapa liecina, ka to veidojis gudrs Radītājs?
21 Koka un tā atsevišķo daļu uzbūve apstiprina, ka to ir veidojis gudrs Radītājs. Papētīsim pavisam vienkāršu koka lapu. No ārpuses to klāj vaskaina plēvīte, kas neļauj lapai izžūt. Lapas virspusē tieši zem vaskainās aizsargkārtas atrodas šūnas, kas bagātas ar hloroplastiem. Tie satur hlorofilu — vielu, kas absorbē saules enerģiju. Lapa ir kā miniatūra ”pārtikas rūpnīca”, kas sarežģītā procesā, ko sauc par fotosintēzi, ražo barības vielas. Koka saknes uzsūc ūdeni, un pa sazarotu vadaudu sistēmu tas ceļas augšup uz lapām. Lapas apakšpusē ir tūkstošiem atvārsnīšu — sīku spraudziņu, kas atveras un aizveras, nodrošinādamas gāzu apmaiņu. Izmantojot saules enerģiju, lapā no ūdens un ogļskābās gāzes, kas uzņemta no gaisa, tiek sintezēti ogļhidrāti. Pēc tam augs var izmantot šīs organiskās vielas, ko pats saražojis. Turklāt ”rūpnīca”, kas tās ražo, ir klusa un skaista, un šī ražošanas procesa blakusprodukts ir nevis kaitīgs piesārņojums, kas saindē vidi, bet gan skābeklis, kas mums vajadzīgs elpošanai.
22., 23. a) Kādas apbrīnojamas spējas ir dažiem putniem un dzīvniekiem? b) Kāds jautājums mums ir jāpārdomā?
22 ”Meža zvēri un visi māju lopi, tārpi un spārnainie putni!” teikts 148. psalma 10. pantā. Daudziem putniem un sauszemes dzīvniekiem piemīt apbrīnojamas spējas. Piemēram, Laisānas albatross spēj nolidot neticami milzīgus attālumus (kāds šīs sugas īpatnis reiz 90 dienās pārvarēja 40 tūkstošus kilometru). Kāds mazs ķauķītis, ceļodams no Ziemeļamerikas uz Dienvidameriku, pavada gaisā vairāk nekā 80 stundas bez pārtraukuma. Kamieļi uzkrāj ūdens rezerves — tiesa gan, nevis kuprī, kā cilvēki agrāk domāja, bet gan gremošanas sistēmā —, un šī spēja tiem ļauj ilgu laiku iztikt bez dzeršanas. Nav brīnums, ka daudzi konstruktori, kas projektē jaunas iekārtas un izstrādā jaunus materiālus, rūpīgi pētī dzīvo dabu. ”Ja vēlaties uzbūvēt kaut ko tādu, kas labi darbojas.. un nevainojami iederas vidē,” raksta kādas pētniecības organizācijas pārstāve Geila Klīra, ”visticamāk, jūs dabā atradīsiet tam lielisku paraugu.”
23 Radītais tik tiešām daudzina Dieva godu. Itin viss, sākot ar zvaigžņotajām debesīm un beidzot ar augiem un dzīvniekiem, sagādā slavu savam Radītājam. Bet kā mēs, cilvēki, varam slavēt Dievu kopā ar visu pārējo radību?
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc tiem, kas noliedz Dieva pastāvēšanu, nav ar ko aizbildināties?
• Kā zvaigznes un planētas daudzina Dieva godu?
• Kā jūras un sauszemes dzīvnieki liecina par mīloša Radītāja esamību?
• Kā dabas spēki un parādības pilda Jehovas gribu?
[Attēls 10. lpp.]
Zinātnieki lēš, ka novērojamo zvaigžņu skaits sasniedz 70 sekstiljonus
[Norāde par autortiesībām]
Frank Zullo
[Attēls 12. lpp.]
Afalīna
[Attēls 13. lpp.]
Sniegpārsliņa
[Norāde par autortiesībām]
snowcrystals.net
[Attēls 13. lpp.]
Laisānas albatrosa jaunulis