Pasākums ar īpašu nozīmi

KAD Jēzus Kristus bija uz zemes, viņš iedibināja kādu pasākumu, kas godā Dievu. Tā bija vienīgā reliģiskā ceremonija, ko viņš saviem sekotājiem lika rīkot. Šis pasākums bija Kunga vakarēdiens.

Pārcelsimies domās uz laiku, kad tas notika. Jēzus un viņa apustuļi Jeruzalemē bija sanākuši kopā kādas mājas augšistabā, lai svinētu ebreju Pasā svētkus. Vispirms viņi ieturēja parasto Pasā svētku maltīti, kurā ietilpa cepts jērs, rūgti garšaugi, neraudzēta maize un sarkans vīns. Tad tika atlaists neuzticīgais apustulis Jūda Iskariots, un pēc neilga laika viņš nodeva savu Kungu. (Mateja 26:17—25; Jāņa 13:21, 26—30.) Jēzus palika kopā ar vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem.

Viens no tiem bija Matejs, un, lūk, kā viņš aprakstīja Kunga vakarēdienu: ”Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to saviem mācekļiem un sacīja: ”Ņemiet, ēdiet, tā ir mana miesa.” Un viņš ņēma kausu, pateicās un deva to tiem un sacīja: ”Dzeriet visi no tā. Jo tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.”” (Mateja 26:26—28.)

Kāpēc Jēzus iedibināja vakarēdienu? Kāpēc viņš izmantoja tieši neraudzētu maizi un sarkanvīnu? Vai visiem Kristus sekotājiem šajā vakarā ir jāēd maize un jādzer vīns? Cik bieži ir jāatzīmē Kunga vakarēdiens? Kāda tam ir nozīme mūsu dzīvē?